Foto - Ansis Opmanis, Juta Kluša, Inita DānieleFoto - Ansis Opmanis, Juta Kluša, Inita Dāniele

Kādas neredzētas puķes? Nē, tās ir parastas sūnas – purva krokvācelīte – ar vīrišķajiem ziediņiem.

Latvijā atklātas jaunas, ļoti retas sēņu sugas

“Latvijas Avīzē” varēju lasīt, ka dabas skaitīšanā Latvijā atrastas jaunas sēnes un sūnas, no kurām pētnieki plāno iegūt vērtīgas vielas. Vai tas, ka katru gadu atrodam kādu vēl nezināmu sēni, neliecina par straujajām klimata pārmaiņām? Cik daudz dažādu sēņu vispār Latvijā sastopams? Varbūt dzīvojam sēņu lielvalstī?

K. Ziediņš Madonā

 

“Pasaulē sēņu sugu skaits ir desmit reizes lielāks nekā augu skaits. Lielākā daļa sēņu līdz šim nav pētniekiem zināmas un nav aprakstītas. Latvijā tas pats – daudzas sēnes pagaidām nav atrastas, nav pamanītas. Un ne jau tāpēc, ka nebūtu vai ka būtu pēkšņi sākušas augt klimata pārmaiņu rezultātā. Šīs sēnes neviens līdz šim nav atradis,” skaidro Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele. Viņa piebilst, ka Latvijā tāpat kā citur pasaulē sēņu varētu būt reizes desmit vairāk nekā augu. “Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā zināmi tikai aptuveni 20% no sēnēm.”

 

Konsultējas arī ziemā

Pagaidām visas sēņu grupas nav vienlīdz labi izpētītas. Dabas pētnieki rēķina, ka Latvijā varētu būt apmēram četri tūkstoši zināmu sēņu, bet tas ir, ieskaitot arī tā saucamās mikroskopiskās sēnes, piemēram, augu slimību izraisītājas rūsas, pelējuma un citas sēnes. Tā saucamās cepurīšu sēnes, pie kurām pieder arī visiem zināmās bekas un baravikas, Latvijā ir apmēram 1100. Ja cepurīšu sēnēm pieskaitām arī piepes, pūpēžus, korallenes, vālenes u. tml., tad makroskopiskās sēnes varētu būt apmēram divi tūkstoši. “Bet tas ir ļoti, ļoti aptuveni,” piebilst sēņu pētniece. Viņa teic, ka sēņu skaits pēc būtības nav svarīgs lielums, jo jāzina, kas zem šiem skaitļiem slēpjas, piemēram, bērzlapei vien Latvijā sastopamas 140 sugas.

Jaunas sēņu un sūnu sugas Latvijā atrod daudzi – gan profesionāli pētnieki, gan dabas mīļotāji, kam mežā iešanas un jaun-atklāsmes process sagādā prieku. Un, jo vairāk cilvēki iesaistīsies sēņu un sūnu fotografēšanā un atpazīšanā, jo vairāk uzzināsim par mūsu dabas vērtībām. Dabas muzejā arī tagad, decembrī, teju ik dienu kāds lūdzot muzeja speciālistu konsultācijas par jaunatradumiem mežos un pļavās.

“Cilvēki joprojām ir pārsteigti par gailenēm decembrī, bet tā tas ir katru gadu. Ziemas celmenes arī aug katru gadu un daudz. Turklāt šogad īpaši daudz,” piebilst I. Dāniele. Celmenes ir ēdamas sēnes, kas pirms gatavošanas jānovāra, ēdamas ir tikai sēnes cepurītes. Ziemas celmenēm ir dzeltenas un brūnas cepurītes uz samtaina kātiņa.

 

Ir jāiet dabā un jāmeklē

Katru gadu Latvijā tiek reģistrētas jaunas sēņu un sūnu sugu atradnes – gan jau iepriekš konstatētām, gan pirmo reizi atklātām sugām. Tā pērn Latvijā atrasti pieci sūnu un 24 sēņu taksoni, kas valstī līdz šim nav konstatēti vai atrasti ļoti reti (viena vai divas atradnes), saskaitījusi Latvijas Botāniķu biedrība. Arī šogad ir vairāki jaunatradumi. Bet gads vēl nav beidzies. Vairāki atradumi veikti jau iepriekšējos gados, bet paziņoti tikai šogad, jo sugu precīza noteikšana dažreiz ir laikietilpīga.

Daudz jaunu sēņu sugu atradumu ir Julitai Klušai. Viņas darbs ikdienā nav saistīts ar dabas pētniecību, taču teju katrs brīvais brīdis paiet dabā. Pērn J. Kluša Rundāles pagastā kritalām bagātā apšu mežā atradusi jaunu asku sēni – sazaroto milneni, kas parazitē uz dienastauriņa un nakts-tauriņa kūniņām. Šīs sēnes aug grupās, sasniedz 5,5 cm garumu un ir gaiši dzeltenā krāsā. Savukārt Plāņu pagastā jauktu koku meža mežmalā pie Gaujas viņa atradusi vēl vienu jaunu sēņu sugu – Plectocarpon lichenum –, kas aug uz ķēr-pjiem. Svitenes pagastā egļu stādījumā atrasta Igaunijas Sarkanajā grāmatā iekļautā sakņkāta soverbiella (šai sēnei tā ir otrā atradne Latvijā). Sugai raksturīgs dzeltens kausveida augļķermenis uz kātiņa.

Divas Latvijai pavisam jaunas sugas šogad atradis un noteicis dabas pētnieks Ivars Leimanis. Gaišā dižzobe aug uz lapu kokiem, galvenokārt uz atmirušās koksnes. Šai sēnei ir gaļīgi puslokveida formas krēmbalti vai rozīgi augļķermeņi. Kad sēne kļūst veca, sažūstot tā iegūst dzeltenīgu toni. Cepurītes apakšpusē ir garas nokarenas adatiņas Otra atklātā suga – dižskābaržu antrodīte – aug uz cietpiepēm, kas savukārt aug uz lapu kokiem.

 

Atrod arī Rīgas parkos

Taču pārsteigumi mūs sagaida ne tikai mežos. Dabas muzeja darbinieces pērn Rīgas centrā, dodoties cauri Esplanādei, apstādījumos pamanīja liela izmēra cepurīšu sēnes. Tās auga starp košumkrūmiem uz augsnes mulčēšanai izmantotās šķeldas. Muzeja mikologi noskaidroja, ka tā ir krokgredzena virpainīte, kas Latvijā līdz šim nebija konstatēta. Aprunājoties ar Rīgas parku un dārzu darbiniekiem, noskaidrojās, ka vasarā šīs sēnes augušas arī hortenziju dobē, no kurienes ķerrām vien vestas uz izgāztuvi. Šķelda dobju mulčēšanai iegūta, apzāģējot Rīgas parku kokus, daļa koksnes iegūta, arī rekultivējot Purvciema izgāztuvi. Iespējams, sēņu atliekas no restorāna vai lielveikala nokļuvušas izgāztuvē un no turienes kopā ar šķeldu – Esplanādē, bet varbūt to sporas vai sēņotne ienākusi kopā ar stādiem, ceļotāju apaviem vai citādi.

Jaunai sēnei raksturīga gandrīz balta, vēlāk sarkanbrūna, līdz 20 cm plata cepurīte (zemākā temperatūrā arī lielākas cepurītes mēdz būt baltas). Sēnes lapiņas sākumā ir pelēkas, vēlāk tumši violetbrūnas. Uz kātiņa ir krokains gredzens. Šīs virpainītes ir garšīgas un vērtīgas ēdamās sēnes, kuras daudzviet pasaulē audzē pārtikai. Pilsētas centrā sēnes ēšanai vākt gan nav ieteicams, jo tās labi uzņem smagos metālus un citas kaitīgas vielas, brīdina I. Dāniele.

 

Sūnas uz aļņu mēsliem un smiltīs

Par ievērojamāko šā gada ziņojumu jāuzskata Anša Opmaņa atklātā Latvijā jauno sūnu sugu bumbierveida līklape, kas atrasta sena, sausa grāvja krastā uz kūdrainas smilts. Savukārt par krāšņāko no retumiem var uzskatīt Sandra Rabkeviča atrasto Latvijā aizsargājamo sarkano mēslsūnu, kas Latvijai ir ļoti reta ziemeļu suga. Atrasta uz trūdošiem aļņa mēsliem. Sūnas sporas izplata mušas.

Līdz šim Latvijā konstatētas vismaz 597 sūnu sugas, informē Latvijas Botāniķu biedrība.