Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Francijas vēlēšanu rulete. Svētdien par prezidenta amatu sacentīsies 11 kandidāti

Uzziņa

Francijas prezidenta kandidāti 
Emanuels Makrons, bijušais ekonomikas ministrs.
Marina Lepēna, Nacionālās frontes līdere.
Žans Luks Melanšons, kreiso alianse.
Fransuā Fijons, ekspremjers.
Benuā Amons, sociālists.
Natalī Arto, partija "Strādnieku cīņa".
Fransuā Aslino, Republikāņu tautas savienība.
Žaks Šemināds, ekonomists.
Nikolā Dipons-Enāns, kustība "Francijas atdzimšanai".
Žans Lasals, parlamenta deputāts.
Filips Putū, partija "Pret kapitālismu".

Juriste Lepēna mēdz mainīt toni

Marina Lepēna pārņēma Nacionālās frontes vadību no sava tēva 2011. gadā un jau nākamajā gadā palika trešā prezidenta vēlēšanās. FN viņas vadībā guva panākumus pašvaldību vēlēšanās 2015. gadā, izmantojot franču neapmierinātību ar nelegālo migrantu pieplūdumu. 2010. gadā Lepē-
na salīdzināja musulmaņu dievlūgšanas ielās ar vācu okupāciju, taču kopš tā laika ir mainījusi toni, FN cenšoties uzlabot attiecības ar musulmaņu un ebreju kopienu vēlētājiem. Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, Lepēna atkal ieņēmusi stingrāku nostāju, solot iesaldēt ilgtermiņa vīzu izsniegšanu imigrantiem, kā arī uzlikt nodokļus uzņēmumiem, kas pieņem darbā ārzemniekus, ja viņa uzvarēs vēlēšanās. Viņas programma paredz nelegālo imigrantu “automātisku izraidīšanu” un legālās imigrācijas ierobežošanu līdz 10 000 cilvēku gadā, “ekstrēmisko” mošeju slēgšanu un Francijas pilsoņu priekšrocības sociālo mitekļu saņemšanā, kā arī pensionēšanās vecumu 60 gados un 35 stundu darba nedēļas apstiprināšanu. Lepēnu atbalsta daļa franču lauksaimnieku, kuri bažījas par ES subsīdiju samazināšanu, pārskatot ES kopējo lauksaimniecības politiku un līdz šim tai atvēlēto aptuveni pusi ES budžeta. Le-
pēna grib sākt sarunas ar Briseli par ES reformu, kam sekotu referendums. Viņa izteikusies par Dienvideiropas valstu aliansi, par tuvākajiem sabiedrotajiem uzskatot nevis Vāciju, bet Spāniju, Portugāli, Itāliju un Austriju. Lepēna jūsmīgi izteikusies par Krievijas prezidenta Putina politiku un atbalstījusi Maskavas veikto Krimas aneksiju. Diplomētā juriste Lepēna nav bijusi ievēlēta Francijas parlamentā, bet kopš 2004. gada ir Eiroparlamenta deputāte. Viņa ir divreiz šķīrusies un uzaudzinājusi trīs bērnus.

“Trockisma atlūza” ar hologrammu

Vēl nesen likās, ka galvenie sāncenši vēlēšanās būs FN kandidāte galēji labējā Marina Lepēna un kāds no diviem centristiem – Fransuā Fijons vai Emanuels Makrons. Pēdējās nedēļās sabiedriskās domas aptaujās viņiem pietuvojies galēji kreisais neatkarīgais kandidāts Žans Luks Melanšons, kurš, lietojot modernās tehnoloģijas, pamanījies mītiņot pat septiņās vietās vienlaikus, izmantojot hologrammas. Melanšons klātienē piedalījās saietā Dižonā valsts austrumos, bet viņa tēls hologrammas veidā tika ar satelīta palīdzību projicēts sešās citās pilsētās, no kurām viena atrodas Francijai piederošajā Reinjonas salā Indijas okeānā tūkstošiem kilometru attālumā. Melanšons vada galēji kreiso spēku aliansi, kuras sastāvā ir arī komunistiskā partija. Par “trockisma atlūzu” dēvētais Melanšons paziņojis, ka “franči varētu tikt pie naudas, strādājot mazāk, un tērēt vairāk, pelnot mazāk”, raksta izdevums “The Wall Street Journal”. Ārpolitikā Melanšons ir noskaņots pret ASV un NATO un atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Melanšona un Lepēnas varbūtējā iekļūšana vēlēšanu otrajā kārtā būtu politisks un finanšu šoks ES un eirozonas nākotnei, atzīmē “WSJ”. Par Melanšona ekstravaganto politisko orientāciju liecina ziņa, ka viņš izteicies par Francijas aliansi ar “Bolivāriešu savienību”, kas apvieno Venecuēlu un Kubu. Melanšons paziņojis, ka terorisma draudu atvairīšanā visiem pretendentiem uz prezidenta amatu būtu jāveido kopīga platforma. Melanšona programma paredz “Sestās republikas” veidošanu pašreizējās prezidentālās sistēmas vietā, proporcionālu pārstāvniecību parlamenta vēlēšanās, pilnu valsts finansējumu recepšu zālēm.