Viedokļi
Komentāri

Fortūnas pielabināšanas noslēpumi: Iespēja laimēt lielu naudu tomēr pastāv, vai ne? 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Scanpix

Senlaiku mākslinieku darbos veiksmes aizgādnes Fortūnas acis bieži vien sedz tumšs apsējs: romiešu mitoloģijā viņai piedēvē aklumu likteņa dāvanu fonda sadalīšanā – šī dieviete mētā laimestus pa roku galam. Šķiet, gaisīguma niķim būtu vajadzējis Fortūnu pievienot ietekmi zaudējušo dievu panteonam, kas jau gadsimtiem īsina mūžību kaut kur neskaidrās nodarbēs. Taču cilvēki, aizraidot nebūtībā daudz nopietnākas mītu personas, bezatbildīgajai Fortūnai ne vien saglabājuši amatu, bet cītīgi turpina maksāt nodevas, cerēdami trāpīties ceļā. Uz šā nemateriālā pamata – ticības laimīgam gadījumam – balstās milzīga dažādu spēļu industrija. Lai cik bieži skanētu brīdinošā atgādne par niecīgo iespēju kļūt bagātam, aiznesot savu naudu uz kazino, tur ļoti daudzas naivas sirdis joprojām pukst brīnuma gaidās. Ja vienkāršs Losandželosas inženieris 2003. gada vasarā, tikai laika īsināšanas nolūkā pirms basketbola mača ieiedams Lasvegasas spēļu zālē, izgāja no turienes ar 35 miljoniem dolāru, tad iespēja laimēt lielu naudu tomēr pastāv, vai ne?…

Kazino vidē šādus stāstus rūpīgi kopj, uzkrāj un izplata. Tie ir kā spoža kārdinoša ēsma spēlēt pagaidām neizlēmušo pievilināšanai. Tādam pašam nolūkam kalpo arī Fortūnas aplaimoto vārdi: lūk, viņi, reāli cilvēki, kas pieveikuši “vienrocīgo bandītu” vai uzminējuši īsto likmes ciparu pie ruletes galda! Bet var saprast arī tos, kuri neplātās ar veiksmi, jo sabiedrība laimes lutekļus ne visai ieredz. Kā, piemēram, Latvijas muitas vecāko uzraugu Vladimiru Vinokurovu. Pietika vien trīs gadi, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) beidzot ar aizdomām sāktu aplūkot šajā laika posmā Vinokurova laimētos gandrīz 600 tūkstošus eiro. 18. maijā viņš atstādināts no amata un ar VID iekšējās drošības pārvaldes svētību acīmredzot sāksies iedziļināšanās noslēpumā, kas ļāvis V. Vinokurovam tā piejaucēt Fortūnu, ka tramīgā romiete burtiski ēd no rokas.

Un tagad, mīļie nodokļu maksātāji, labi apdomājiet, pirms iesaistīties derībās par to, ka svaigi ierosinātais kriminālprocess noslēgsies vismaz ar liegumu Vinokurovam turpmāk strādāt muitai līdzīgās struktūrās. Šķiesties augstās likmēs nav ieteicams. Jo tiesvedības grambās joprojām iestrēdzis cits, kuru pret viņu ierosināja par amatpersonas ienākumu deklarācijas neiesniegšanu, strādājot Finanšu policijā. Nē, tā nav kļūda, bet VID kadru politika – izrādās, vienā šīs iestādes struktūrvienībā apšaubīta reputācija nav šķērslis ieņemt amatu citā. Argumenti?… Nu, nevarot cilvēku ierobežot, kamēr aizdomas nav apstiprinājusi tiesa. Ja nu tur noskaidrojas, ka Vinokurovs ar lieliem panākumiem divreiz dienā skaita amerikāņu psihologa Džozefa Merfija ieteiktās zinātniskās lūgšanas veiksmes zirgu apseglošanai? Vai arī, teiksim, piekopj afirmāciju jeb pozitīvo apgalvojumu praksi – man šodien laimēsies uzminēt ciparus loterijas biļetē utt.!… – un izrādīsies, ka mantra strādā. Tāpat, iespējams, muitniekam pieder sešu ceļu krustojumā apvārdots sikspārņa kauliņš, ko uzskata par spēcīgu veiksmes amuletu.

Īsi pirms vecākā muits uzrauga atstādināšanas notika ēnu ekonomikas iegrožošanai veltīta konference. Kārtējā. Ar ierasti skumju izskaņu: garām Valsts kasei plūstošā naudas straume neapsīkst. Bet kāds tur brīnums, ja pa VID struktūrām bez aizķeršanās turpina rotēt cilvēki ar kriminālprocesos notraipītiem amata svārkiem un runas par šo nekaunīgo visatļautību ierobežojošo likumu trūkumu jau gandrīz tikpat vecas kā seno romiešu mīti?

Saistītie raksti
LA.lv