Ekonomika

Elektrības cena zem nulles. Ziemassvētkos par elektrības lietošanu Vācijā piemaksāja… 16


Atjaunojamās enerģijas pārprodukcija Vācijā pērn novērota 31 stundu, jo saules paneļus izslēgt nevar, bet vēja ģeneratorus apturēt neatmaksājas.
Atjaunojamās enerģijas pārprodukcija Vācijā pērn novērota 31 stundu, jo saules paneļus izslēgt nevar, bet vēja ģeneratorus apturēt neatmaksājas.
Foto – Shutterstock

Aizvadīto svētku laikā Vācijā noticis interesants precedents – atjaunojamiem enerģijas avotiem saulei un vējam bijis faktiski pārāk piemērots laiks elektrības ražošanai. Saražots tik daudz enerģijas, ka elektrības piedāvājums krietni pārsniedzis pieprasījumu, elektrību īsti neesot bijis kur uzglabāt, un elektrības cenas daudziem klientiem nokritušas zem nulles.

Ne piemaksā, bet samazina cenu

Cena zem nulles nenozīmē, ka ražotāji piemaksā un pārskaita klientiem naudu par elektrības lietošanu. Drīzāk tas nozīmē gada griezumā zemāku elektrības cenu, skaidro respektablais ASV finanšu un biznesa ziņu portāls “Business Insider”.

Tomēr portāls norāda, ka fenomens nav nemaz tik rets – kopumā pērn Vācijā elektrības cenas nokritušas zem nulles 31 stundu, lielākoties neparasti siltajā oktobrī. Turklāt Vācija krietni nopūlējusies, lai tas varētu notikt – pēdējo dekāžu laikā Vācija investējusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā. Taču problēma ir saules un vēja neprognozējamībā un saražotās elektrības uzkrāšanā, jo bateriju tehnoloģijas vēl nav tik attīstītas, lai šādu apjomu uzkrātu, ja tam nav pieprasījuma, piemēram, nedēļas nogalēs, kad slēgtas lielās ražotnes, vai naktīs.

Šā iemesla dēļ arī nākotnē varot prognozēt šā fenomena atkārtošanos. Kamēr tradicionālie enerģijas ražotāji, kurus darbina fosilie kurināmie, darbojas pēc pieprasījuma un piedāvājuma principa, tikmēr daļa atjaunojamo enerģijas avotu pēc šā principa nedarbojas, jo sauli taču izslēgt nevar.

Latvijā “pārražot” elektrību nesanāks

Jāuzsver, ka Latvijā saules enerģiju masveidā (pārdošanai) neražo nemaz, neskaitot uzņēmuma, institūcijas vai mājsaimniecības pašu patēriņa pilnai vai daļējai nosegšanai. Savukārt vēja enerģijas ražošana Latvijā veido ļoti niecīgu daļu – tikai apmēram 2,5% no visas saražotās elektrības, un par vēja enerģijas vājo izmantošanu šķēpi tiek lauzti jau gadiem. Pie mums cieņā ir hidroelektrostacijas, termoelektrostacijas un koģenerācijas stacijas, taču vai teorētiski arī pie mums var “pārražot” elektrību?

Arī “Augstsprieguma tīkla” pārstāve Aija Ikstena sacīja, ka situācija Eiropā (īpaši Dānijā un Vācijā), kad meteoroloģisko apstākļu ietekmē tiek saražots vairāk elektroenerģijas, nekā valsts spēj patērēt vai eksportēt, nav reta parādība – īpaši nakts stundās, kad pieprasījums ir mazs. Šādos brīžos elektroenerģijas cena tuvinās nullei vai pat ir negatīva, ņemot vērā, ka cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība elektroenerģijas biržā.

Bet kāpēc vienkārši nevarētu saules vai vēja enerģiju “neuzkrāt”? “Vēja staciju īpašniekiem tehniski ir izdevīgāk ražot un ciest zaudējumus nekā apturēt tehnoloģiski sarežģītās iekārtas. Tādējādi vēja stacijas biržā parasti piedāvā pārdot visu savu saražoto elektroenerģiju par maksimāli augstāko iespējamo cenu, taču nereti gadās, ka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un cena ir tuvu nullei vai pat negatīva. Tomēr šādas parādības parasti ir uz dažām stundām diennaktī,” norādīja A. Ikstena. Viņa uzsvēra, ka nedz Latvijā, nedz arī pasaulē vēl nav pieejamas tādas tehnoloģijas liela apjoma elektroenerģijas uzkrāšanai, kuru darbība būtu rentabla, tāpēc elektroenerģija ir jāpatērē tās saražošanas brīdī.

Runājot par Latviju, A. Ikstena sacīja, ka Latvijā tuvākajā gadu desmitā, visticamāk, neizdosies novērot tādu situāciju, kad pieprasījuma un piedāvājuma attiecības elektroenerģijas cenas dēļ varētu tuvināties nullei vai būt pat negatīvas, jo, “lai gan Latvijā ir liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā bilancē, vēja un saules staciju, kurās ražošanas ciklu nav izdevīgi vai pat nav iespējams pārtraukt, īpatsvars ir samērā mazs – vēja un saules staciju uzstādītā jauda pat pēc visoptimistiskākā scenārija tuvākajā gadu desmitā nesasniegs minimālo valsts patēriņu, kas parasti tiek novērots 24. jūnijā sešos no rīta. Savukārt pārējos elektroenerģijas avotos ražošanu šādos brīžos ir iespējams pārtraukt,” “LA” norādīja A. Ikstena.

“Tomēr jāņem vērā, ka Latvija darbojas Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū, un gadījumā, ja būs vērojams liels elektroenerģijas pārpalikums kaimiņvalstīs un nākotnē starpvalstu savienojumu jauda būs pietiekama “liekās” elektroenerģijas eksportam uz Latviju, lielas apstākļu sakritības gadījumā atsevišķās stundās šāda situācija var rasties. Un arī otrādi – gadījumā, ja Latvijā veidosies pārprodukcija, to būs iespējams eksportēt uz kaimiņvalstīm un pārdot tur,” sacīja AST pārstāve.

LA.lv