Pasaulē
Eiropa

Eiropas ziņu aģentūras pārmet “Google” un “Facebook” ziņu piesavināšanos 16

Foto: LETA/REUTERS

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem “Google” un “Facebook” ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas “Agence France-Presse” (AFP), Lielbritānijas “Press Association” un Vācijas “Deutsche Presse-Agentur” (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst “grotesko nevienlīdzību”.

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

EP deputāti jūlijā noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par autortiesību noteikumu atjaunināšanu. Pret direktīvas projektu asi iebilst ASV tīmekļa lieluzņēmumi, kā arī interneta brīvības aizstāvji, kas bažījas, ka jaunie noteikumi var sadārdzināt izmaksas patērētājiem.

“Vai interneta titāni var kompensēt medijiem, neliekot cilvēkiem maksāt par piekļuvi internetam (..)? Atbilde ir skaidrs “jā”,” uzsvēruši ziņu aģentūru vadītāji.

Viņu kopīgajā paziņojumā norādīts, ka “Facebook” deklarētie ieņēmumi 2017.gadā bijuši 40 miljardi ASV dolāru (34,5 miljardi eiro) un peļņa 16 miljardi dolāru (13,8 miljardi eiro), bet “Google” nopelnījusi 12,7 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

“Kurš varētu saprātīgi apgalvot, ka viņi neatrodas tādā stāvoklī, lai varētu taisnīgi maksāt par saturu, ko izmanto? (..) Mēs šeit patiesībā runājam par taisnīga maksājuma ieviešanu tiem, kas ir nozaguši ziņas. Eiropas brīvās preses un demokrātisko vērtību vārdā ES likumdevējiem būtu jāvirza uz priekšu autortiesību reforma,” uzsvērts ziņu aģentūru kopīgajā paziņojumā, ko parakstījuši arī tādu ziņu aģentūru kā Zviedrijas TT, Somijas STT, Beļģijas “Belga” un Austrijas APA vadītāji.

Vislielākos strīdus izraisījuši direktīvas 11.pants un 13.pants, kuru mērķis ir palielināt ziņu autoru ienākumus un vērsties pret nelegālu ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu tādās interneta platformās kā “Youtube” un “Facebook”.

Direktīvas 11.pants paredz 20 gadu publicētāja tiesības uz ziņu fragmentiem, kas tiek publicēti internetā. Tas dod publicētājam iespējas prasīt atlīdzību, kad interneta kompāniju meklēšanas rezultātos parādās ar autortiesībām aizsargāti ziņu fragmenti. Šo pantu aizstāv tradicionālās mediju kompānijas, kuras piedzīvo ienākumu sarukumu bezmaksas interneta ziņu dēļ. Tā oponenti to nodēvējuši par “saišu nodevu”, kas ierobežos izteiksmes brīvību internetā.

Šī panta mērķis ir garantēt autoriem pienācīgu ieņēmumu daļu no ziņu publicēšanas internetā, bet tas neattiecas uz preses publikāciju privātu un nekomerciālu izmantošanu.

Īpaši asas diskusijas izvērtušās ap 13.pantu, kas interneta platformām, tādām kā “Youtube”, nosaka atbildību par to lietotāju veiktiem autortiesību pārkāpumiem. Par šo pantu iestājas mūziķi, lielās filmu studijas un mūzikas kompānijas, bet tā kritiķi norāda, ka rezultātā platformas ieviesīs totālu cenzūru un iepriekšēju visu augšupielādēto materiālu filtrāciju, kas ir ilgs un dārgs process, turklāt fiziski nav iespējams pārbaudīt katru materiālu, lai pārliecinātos, vai tas nepārkāpj autortiesības. Kritiķi norāda, ka šis pants bremzēs radošumu internetā.

LA.lv