Ekonomika
Viedokļi

E-paraksts – vai vēl viens projekts bez taustāma rezultāta iedzīvotājiem? 16


Publicitātes foto
Publicitātes foto
Publicitātes foto

Autore: Latviešu biedrību savienības valdes priekšsēdētāja Veronika Ramāne

Jau 12 gadus LRVTC paspārnē tiek izstrādāta e-paraksta sistēma, kurai būtu jākalpo par drošu autorizēšanās un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem šai elektroniskajā laikmetā. Valsts izmaksas sistēmas izstrādei un personāla nodrošinājumam šobrīd jau ir pielīdzināmas vai pārsniedz bēdīgi slavenās e-veselības izstrādes izmaksas. Tāpēc, šķiet, pamatoti uzdot jautājumu, cik tālu esam, kādi pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami un kas tos lieto. Iedzīvotāju aptaujas rosina pamatotu satraukumu.

Nepilni 45% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir vispārējas zināšanas par e-parakstu, tomēr lielākā daļa par to neko tuvāk nezina vai nav dzirdējuši vispār. Tikai viens no desmit aptaujātajiem iedzīvotājiem e-parakstu ir lietojis vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā, turpretī 80% no aptaujātajiem to nav darījuši nekad.

Jāsecina, ka 12 gadu laikā, kopš e-paraksts un personas elektroniskā identitāte ir pieejami, nav izdevies par tā lietderību pārliecināt pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu. E-paraksts ir viens no tiem valsts pakalpojumiem, kurš, šķiet, iestrēdzis mūžīgās izstrādes procesā. Tas nevar vien tikt novests līdz vienkāršiem, iedzīvotājiem saprotamiem pakalpojumiem un lietotnēm. Vainojama nepietiekamā komunikācija, skaidrojot iedzīvotājiem ieguvumus no e-paraksta lietošanas un vienkāršu, viegli saprotamu apmācības materiālu trūkums.

Par piemēru var minēt pilnvērtīgas un funkcionālas mobilās aplikācijas izveidi. Tāda ir izveidota, tomēr, lai uzsāktu aplikācijas lietošanu, e-paraksts.lv portālā uzskaitīti 8 soļi, kas ietver pat kurjerpasta pakalpojumus līgumu piegādē. Turklāt izveidotā aplikācija atļauj veikt tikai autentifikāciju, bet neatļauj parakstīt dokumentus.

Salīdzinājumam, privātā risinājuma Smart ID instalēšana un lietot uzsākšana prasa dažas minūtes telefonā.

Vaicāti par īpašībām, kuras iedzīvotājiem šķistu vissvarīgākās un padarītu e-paraksta lietošanu pievilcīgāku, lielākā daļa respondentu jeb 60% visbiežāk min nepieciešamību būt pārliecinātiem par tā drošību. Tūlīt aiz drošības apsvērumiem ierindojas lietošanas ērtība, ar ko tiek saprasta iespēja lietot e-parakstu ar mobilās aplikācijas palīdzību. To par būtisku atzinusi vairāk nekā puse aptaujāto jeb 51%. Plašs vietņu skaits, kuras pieņem autorizāciju ar e-parakstu, kā arī iespēja lietot e-parakstu starptautiski ir svarīgumā nākamās īpašības, kuras iedzīvotāji sagaida. Starp citām īpašībām 35–40% aptaujāto atzīst, ka sagaidītu no e-paraksta vēl plašāku pakalpojumu klāstu, kā piemēram lielāku integrāciju ar finanšu un citiem pakalpojumiem, radot iespēju atbrīvoties no daudzajām atlaižu, lojalitātes un norēķinu kartēm maciņos.

Vai par e-paraksta izstrādi atbildīgā institūcija LRVTC spēs e-paraksta projektu attīstīt kā pilnvērtīgu, klientu orientētu pakalpojumu, šobrīd nav skaidrs. Fakts, ka Latvijā atbildīgās institūcijas cīnās ar IKT projektu īstenošanu, ir plaši zināms. Uz to savos ziņojumos norādījusi arī Valsts kontrole kā būtiskākos trūkumus minot iestāžu nespēju izvirzīt mērķus un definēt sasniedzamos rezultātus, kā arī vājo projektu vadību un nepietiekamu uzraudzību no augstākstāvošo institūciju puses, kas e-paraksta gadījumā ir Satiksmes ministrija.

Vēršamies pie atbildīgās iestādes par e-paraksta pakalpojuma izstrādi un ieviešanu, mēģinot noskaidrot, kādi ir tuvākie paredzētie soļi pakalpojuma izstrādē un kāds ir tā ieviešanas plāns.

Jautājumi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Jānim Boktam:

Kāds ir projekta nodošanas grafiks? Kādi pakalpojumi un kādos termiņos iedzīvotājiem būs pieejami? Kāpēc e-paraksta izstrāde ir prasījusi tik daudz laika? Igaunijas pieredze? Kādas ir pakalpojumu ieviešanas prioritātes? Ko esiet mācījušies no kļūdām līdzšinējā komunikācijā un kā tās plānots labo, ņemot vērā zemo sabiedrības izpratnes līmeni?

LA.lv