Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Dzīvokļa īrnieku varēs izlikt vienkāršāk

Ekonomikas ministrija plāno iesniegt valdībai jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” paredz īrnieku vieglāku un ātrāku izlikšanu.

Turpmāk visi īres līgumi būs jānoslēdz uz noteiktu laiku un jāreģistrē zemesgrāmatā. Īres līgumā ierakstīto termiņu nevarēs pagarināt, tā vietā būs jānoslēdz jauns līgums. Īres līguma termiņam beidzoties, īrniekam dzīvoklis būs jāatstāj. Ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad, dzīvokli pārdodot, tā jaunajam ieguvējam tas nav saistošs un viņš varēs izlikt īrnieku no dzīvokļa bezstrīdus kārtībā.

Ja īrnieks aiziet viņsaulē, kļūst rīcības nespējīgs vai pārceļas uz citu dzīves vietu, īrnieka ģimenes piederīgie neiegūs tiesības īrēt dzīvokli. Viņi gan nebūtu atbildīgi par agrāk noslēgtā īres līguma saistībām. Bet, ja īrnieks aizgājis viņsaulē, tad viņa piederīgajiem divu mēnešu laikā būtu tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma noteikumus.

Pašlaik līgumos īres termiņu varēja nenorādīt, tie nebija arī obligāti jāreģistrē zemesgrāmatā. Tāpat spēkā esošais likums paredz, ka visus izīrētāja un īrnieka strīdus izšķir tikai tiesā. Ja izīrēto dzīvokli nopērk cits, tad viņam ir saistošs tā agrākā īpašnieka noslēgtais īres līgums.

Pašlaik īrnieka ģimenes piederīgajiem ir tādas pašas tiesības kā īrniekam. Viņi kopā ar īrnieku ir atbildīgi par īres līguma saistībām.

Gan pašlaik spēkā esošajā, gan jaunajā likumā izīrētājam ir noteiktas tiesības paaugstināt īres maksu, ja tas paredzēts ar īrnieku noslēgtajā īres līgumā. Bet no jaunā likuma pazudis izīrētāja pienākums vismaz sešus mēnešus iepriekš brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu. Tāpat vairs nebūs jānorāda īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Spriežot pēc jaunajā likumā rakstītā, izīrētajam būs brīvākas rokas pēc paša ieskatiem noteikt īres maksas apmēru. Pašlaik likumā noteikts, ka šo maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai un peļņa, ko līdz šim rēķināja 10% apmērā no izdevumiem par nama uzturēšanu.

Jau iepriekš paredzot, ka būs tādi izīrētāji un īrnieki, kuri nekad nespēs vienoties par īres līgumu reģistrēšanu zemesgrāmatā un ka kādai daļa īrnieku šim pasākumam nebūs naudas, par līgumu reģistrēšanu nebūtu jāmaksā kancelejas nodevas, kā arī nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļu tiesneši apliecinātu bez maksas.

 

Piecu gadu pārejas laiks

Cerībā mazināt strīdus tāpat tiktu noteikts piecu gadu pārejas laikposms, kurā izīrētājam būs saistoši arī zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus agrākais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2018. gada 1. janvārim. Tādējādi piecu gadu laikā īrniekam un izīrētājam būtu jāvienojas par īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā. Ja neizdotos vienoties, tad atliks tiesāties.

Ja īres līgums noslēgts uz vienu gadu, tad nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļā varēs iesniegt gan izīrētājs, gan īrnieks, ja vien īrnieks un izīrētājs nebūs vienojušies par kopīgi sagatavotu dokumentu.

Ja īres līgums būs noslēgts uz ilgāku laiku, tad līguma reģistrēšana zemesgrāmatā būs iespējama, balstoties tikai uz uz izīrētāja un īrnieka kopīgi sagatavotu nostiprinājuma lūgumu. Ja izīrētājs vai īrnieks būs pilnvarojis otru īres līguma pusi iesniegt vienpusēju nostiprinājuma lūgumu, tad pilnvara jāapliecina zvērinātam notāram vai bāriņtiesā. Īres līgumu nebūs iespējams reģistrēt zemesgrāmatā, ja dzīvoklis ieķīlāts bankā un tam noteikts aizliegums izīrēt to bez kreditora piekrišanas.

 

Īres līgumi uz 10 gadiem

Līdz jaunā likuma pieņemšanai būs spēkā agrāk uz noteiktu laiku noslēgtie līgumi. Spēkā paliks arī agrāk noslēgtie beztermiņa īres līgumi, kas pārsvarā ir noslēgti ar denacionalizēto namu īrniekiem. Bet izīrētājs varēs prasīt šos agrāk noslēgtos beztermiņa līgumus noslēgt uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus. Ja nevarēs vienoties, tad to nolems tiesa.

Ar jaunā likuma sagatavošanu Ekonomikas ministrijā ņemas jau kopš 2013. gada. Jau pirms trim gadiem valdībai iesniegtais likumprojekts līdz Saeimai tā arī nenonāca daudzo iebildumu dēļ. Piemēram, pirms trim gadiem valdībai iesniegtajā likumprojektā paredzēja, ka izlikšanai no dzīvokļa nevajadzēs pat tiesas spriedumu, pietiks ar īrniekam nosūtītu rakstisku brīdinājumu. Brīdinājuma termiņam beidzoties, īrnieku izliktu bez tiesas, ar policiju. Tagad uzsvars likts uz zemesgrāmatā nereģistrētiem līgumiem un uz beztermiņa līgumiem, kuri ir lielai daļai dzīvokļu īrnieku denacionalizētajos namos.

 

Jau aplēš izliekamo skaitu

Maz gan ticams, ka arī šī likuma redakcija, ja to pieņems Saeima, būs pieņemama denacionalizēto namu iedzīvotāju tūkstošiem, kuri pret pašu gribu kļuvuši par īrniekiem. Tāpat maz ticams, ka kāda daļa namsaimnieku labprātīgi piekritīs agrāk noslēgto īres līgumu reģistrēšanai zemesgrāmatā. Ja nepiekritīs, tad īrnieks vienpersoniski, kā paredz likumprojekts, to nevarēs izdarīt un viņa izlikšana būs tikai laika jautājums.

Likumprojekta autori jau atzinuši, ka jaunā kārtība vissmagāk skars tos denacionalizēto namu īrniekus, kuriem īres līgumi nav pārslēgti vai kuriem īres maksa nav paaugstināta ar tiesas lēmumu. Pašlaik īres maksa viņiem ir 1, 02 vai 1, 19 eiro par kvadrātmetru. Toties brīvajā tirgū īres maksa ir, sākot no četriem eiro par kvadrātmetru – atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas, platības un labiekārtojuma. Ja pašlaik denacionalizētā nama dzīvokļa īrnieks dzīvo 35 kvadrātmetru dzīvoklī, tad par īri viņš maksā attiecīgi 35,7 vai 41,65 eiro. Bet brīvajā tirgū par tādu pašu platību viņam jāmaksā 175 eiro.

Tāpēc jau tiek lēsts, cik ir to īrnieku, kurus varētu skart šis sadārdzinājums. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, denacionalizēto namu īrnieku jeb mājsaimniecību skaits neesot lielāks par 1500. Toties pēc denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” aplēsēm, Rīgā varētu būt aptuveni 10 000 dzīvokļu īrnieku, kur līgumi nav pārslēgti, savukārt pārējā Latvijā – 4000.

Tāpat jau tiek lēsts, cik būs to īrnieku, kurus, pieņemot jauno likumu, varēs izlikt vieglāk un ātrāk īres maksas sadārdzināšanās un parādu dēļ. Rīgā par parādiem 2015. gadā no dzīvokļiem izlika 23, 2016. gadā 37, bet 2017. gadā 24 īrniekus. Rīgas pašvaldībā lēš, ka pēc likuma pieņemšanas izlikto personu skaits varētu pieaugt divas līdz trīs reizes. Turklāt jāņem vērā, ka šiem īrniekiem ir ģimenes, tādējādi no dzīvokļiem izlikto kopskaitā būs vēl vairāk.

 

Īrnieki protestē

Denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrība “Ausma”, Latvijas īrnieku apvienība, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Latvijas Cilvēktiesību komiteja iesniegusi protestu Valsts prezidentam R. Vējonim, Ministru prezidentam M. Kučinskim, tieslietu ministram Dz. Rasnačam, pieprasot atteikties no šāda likuma pieņemšanas.

Pēc protesta vēstules autoru teiktā, Ekonomikas ministrija ar šo likumu piedāvā denacionalizēto namu īrniekiem tiesas ceļā pārslēgt agrāk noslēgtos īres līgumus ne ilgāk kā uz 10 gadiem, kā arī palielināt īres maksu, papildinot līgumu ar neizdevīgiem noteikumiem. Ja īrnieks tiem nepiekrīt, tad pēc šī likuma viņam vairs nebūtu nekādu tiesību palikt dzīvoklī, kurā viņš savulaik nav iegājis patvaļīgi, īres tiesības viņam piešķīrusi valsts vai pašvaldība, noslēdzot īres līgumus. Sabiedrisko organizāciju pārstāvji norāda, ka, savulaik pieņemot likumus “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, tie noteica valdības pienākumu sagatavot likumu “Par kompensācijām”, kurā paredzētu izmaksāt iedzīvotājiem atlīdzību par zaudētajiem dzīvokļiem. Taču šo likumu nepieņēma, atstājot denacionalizēto namu īrniekus likteņa varā.