Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Dzemdējiet, mīļās, dzemdējiet! Jeb: vai radošos glābs jaunais 5% nodoklis

Un audziniet krietnus savus bērnus, par spīti spiedīgajiem apstākļiem, kādi neizbēgami radīsies, ja izšķirsieties par trešo, ceturto vai pat piekto bērnu.

Atsakieties no sapņa par savu mājokli ar centrālapkuri. Ejiet piketos nevis pret koku izciršanu Pērnavas un citās ielās, bet pret veco māju ar malkas apkuri nojaukšanu, lai pašām/pašiem pēc gadiem būtu kur mitināties. Pēc tiem pārdesmit gadiem, kad pienāks jūsu pensijas gadi un no 200 vai 300 eiro trešdaļa būs jātērē zālēm, jo, pat ja jūs neskar citas kaites, nervus nomierinoši līdzekļi pēc stresa pilnajiem darba gadiem un panikā pavadītiem pirmspensijas gadiem jums noteikti būs vajadzīgi. Un neko vairāk par malkas apkuri jūs tikpat nevarēsiet atļauties. Tiem bērniem, ko būsiet, no daudz kā atsakoties, uzaudzinājuši, noteikti būs pašiem sava dzīve, tomēr mazliet cerēt, ka viņi svētdienās uzsauks jums karbonādes gabalu vai lašmaizītes, jūs varēsiet.

No strupceļa neizvedīs

Šis ironiski skumjais ievads nebūt nav mans veltījums jaunajā nodokļu politikā paredzētajiem 5%, ko turpmāk novilks no katra autordarba līguma, lai ieskaitītu 1. jeb obligātajā pensiju līmenī. Šāds plāns pieņemts, lai pasargātu to radošo personu “vieglprātību”, kas veic iemaksas tikai no minimālās algas, tādējādi pakļaujot sevi mizerablas pensijas riskam nākotnē. Doma pat ļoti slavējama. Cilvēks, kurš dažumēnes saņem 350 eiro un nesamaksā no tā valstij neko, bet dažmēnes saņem 500 eiro un samaksā valstij 118,29 eiro (31% no valstī noteiktās minimālās algas (šogad 380 eiro), attiecīgi uz rokas paturot 381,71 eiro, kas nenoliedzami ir vairāk nekā 350 eiro), jau nākamgad varēs iemaksāt vēl 5% no tās starpības, kas izveidojas starp saņemto summu un valsts noteikto minimālo algu (nākamgad – 430 eiro), proti, 1. pensiju līmenī šādā mēnesī nonāks 3,5 eiro jeb 5% no 70 eiro.

Tā kā radoša darba veicējiem tā smadzeņu puslode, kas saistīta ar matemātiku, dažkārt ir mazāk vingrināta, jau šie daži cipari varētu raisīt mulsumu, un tomēr ne visi matemātikas stundā zīmēja iemīļotās personas portretu, un šie cipari viņiem ļoti skaidri atklāj strupceļu, no kura slavējamā doma neizvedīs. Proti, pašu ienākumu bezcerīgi zemo līmeni Latvijā un pilnīgo sociālo katastrofu, kura sagaida ne tikai autoratlīdzību saņēmējus māksliniekus, bet lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri saņem darba algu amplitūdā no minimālās līdz vidējai.

Uz šā fona mani personīgi ieinteresēja pensijas prognozes, ko piedāvā ne tikai mājaslapa www.manapensija.lv, bet arī oficiālais valdības portāls www.latvija.lv. Rakstos par vienu no aizsargātākajām mākslinieku grupām – teātra darbiniekiem (jo citiem darba devēju vispār nav un visa dzīve balstās no projekta uz projektu un no autoratlīdzības līguma uz līgumu) – figurē oficiālā zemākā darba alga “normālam” valsts teātra štata aktierim, ko mēs varētu ņemt par atskaites punktu – proti, 600 eiro uz papīra. Protams, klāt nāk piemaksas u. tml. Vidējā darba alga valstī 2017. gada pirmajā ceturksnī ir 886 eiro uz papīra, tieši tāda pirms streika tika uzrādīta arī ģimenes ārsta alga, kam sekoja piedāvājums to pacelt līdz 1049 eiro nākamgad. To mēs varētu pieņemt par otru atskaites punktu. Un mēs šeit runājam par labām (Latvijas apstākļiem) algām. Cilvēks, kurš uz papīra saņem 886 eiro, uz rokas saņem 624 eiro – vidējais latvietis, teiksim (kaut domāju, ka situācija ir krietni sliktāka, par māksliniekiem, Latvijas pievienotās vērtības radītājiem, nerunājot). Šis vidējais latvietis, kam šobrīd ir ap 40 gadiem, optimistiskajā pensiju kalkulatorā www.manapensija.lv uzzina, ka viņa pensija būs 350 eiro. Tā kā es šī portāla prognozes salīdzināju ar oficiālajām, tad zinu teikt, ka oficiālās ir tieši uz pusi mazākas. Ko pēc 20 gadiem varēs iesākt ar 170 eiro, iztēlojieties paši. Tāpēc – dzemdējiet, mīļās, dzemdējiet, iekams nav par vēlu! Mūža stipendijas visiem nesanāks. Arī nabagmājā, uz kurieni pošas mākslinieks Miķelis Fišers (skat. interviju “Dienā” pirms Venēcijas biennāles), vietu tik daudz nebūs. Un tās nebūt nav par brīvu.