Ekonomika
Bizness

Dzelzceļa elektrifikācijas sākšana paliek uz Eiropas Komisijas “pleciem” 16

Skaidrību par 441 miljona eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta sākšanu šā gada rudenī viesīs Eiropas Komisija.

Ceturtdien Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē tika skatīts jautājums par dzelzceļa elektrifikācijas projekta realizācijas gaitu.

Sēdē tika pausti atšķirīgi viedokļi, tomēr padome tika informēta, ka joprojām tiek gaidīts Eiropas Komisijas atzinums, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Eiropas Komisija atzinumu varētu sniegt šā gada oktobra beigās vai novembra sākumā.

Padomes sēdē viedokli pauda “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) pārstāvji, kuru ieskatā elektrifikācijas projekts būtu jāpārtrauc un projektam paredzētie Eiropas Savienības līdzekļi būtu jāiegulda citur.

Asociācija uzskata, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts nav ekonomiski pamatots, ņemot vērā, ka nākotnē samazināsies pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs, jo Krievija paziņojusi, ka nākotnē tā savas kravas plūsmas novirzīs uz Krievijas ostām.

Tāpat BATL norādīja, ka, lai arī patlaban tiek uzsvērts, ka projektam nebūs ietekme uz valsts budžetu, tomēr asociācijas pārstāvji norādīja, ka nākotnē no valsts budžeta varētu būt nepieciešami papildus aptuveni 300 miljoni eiro, jo patlaban elektrifikācijas projektā nav ietvertas divas izmaksu pozīcijas.

Pirmkārt, elektrolokomotīvju iegāde aptuveni 124 miljonu eiro apmērā, otrkārt, staciju sliežu ceļa pagarinājumam nepieciešamais finansējums veido aptuveni 150 miljonus eiro.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš atspēkoja BATL pausto informāciju par pārvadātajām kravām pa Latvijas dzelzceļu, norādot, ka patlaban būtiski aug pārvadāto kravu apmērs no Baltkrievijas un apjomi no šīs valsts turpina augt.

LDz vadītājs arī norādīja, ka elektrifikācijai paredzēto Eiropas fondu finansējumu nav iespējams novirzīt citiem projektiem, jo minētie līdzekļi paredzēti ogļskābo gāzu izmešu samazināšanai transporta jomā.

“Mēs nevaram fondu līdzekļus izmantot tur, kur šis mērķis nav sasniedzams. Mēs labprāt nomainītu sliktā stāvoklī esošo dzelzceļa elektrifikācijas tīklu Rīgas apkārtnē, bet ar šo Eiropas finansējumu mēs šo ogļskābo gāzu izmešu mērķi nevaram sasniegt, jo Rīgas elektrotīkls jau ir elektrificēts,” skaidroja Bērziņš.

Partijas “Vienotība” pārstāvis Vilnis Ķirsis norādīja uz sava politiskā spēkā iepriekš paustajām bažām par dzelzceļa elektrifikācijas projekta iepirkuma konkursu. “Vienotības” ieskatā, pusotrs mēnesis tik vērienīga iepirkuma konkursa pirmās kārtas rīkošanai ir pārāk īss laiks.

Tāpat Ķirsis pauda bažas par latviešu valodas prasībām iepirkumā, jo starptautisku kompāniju piesaistīšanai komunikācijā būtu jāparedz arī angļu valoda.

Viņš rosināja apturēt iepirkumu un aicināja Satiksmes ministriju skaidrot koalīcijas partneriem iepirkuma īsos termiņus un kopējo pieeju iepirkuma rīkošanai.

LDz vadītājs norādīja, ka iepirkuma pirmais posms, kurā plānots noskaidrot, cik daudz uzņēmumu ir gatavi piedalīties iepirkumā, ir saskaņots ar Iepirkumu uzraudzības biroju un tas tiks rīkots, ievērojot visas normas un prasības.

Pēc Bērziņa teiktā, līgums ar dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenotāju varētu tikt noslēgts nākamā gada maijā.

Bērziņš arī atzina, ka LDz konkursa uzvarētāju izvēlēsies atklātā konkursā un patlaban nevar prognozēt, vai konkursā pieteiksies vietējie un starptautiskie uzņēmumi.

“Pēc mūsu aprēķiniem, pieteiksies līdz desmit kompānijām vai uzņēmumu apvienībām. Mums ir zināmas 7-10 kompānijas no Eiropas, Ķīnas un Skandināvijas, kuras caur savām vēstniecībām izrāda interesi par šo iepirkumu,” informēja LDz prezidents.

Noslēdzot debates, Kučinskis norādīja, ka LDz ir aktīvāk jāskaidro projekta ieviešana, lai atsevišķi jautājumi neradītu spekulācijas.

Tāpēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome pieņēma zināšanai izskanējušo informāciju un nolēma gaidīt Eiropas Komisijas atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta sākšanu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc padomes sēdes satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir gatavs atsaukties “Vienotības” aicinājumam un atkārtoti skaidrot koalīcijas partneriem ar projektu saistītos neskaidros jautājumus.

Tajā pašā laikā Auglis norādīja, ka elektrifikācijas projekts Latvijai ir nepieciešams ilgtermiņā, jo tādējādi valsts ekonomikā tiks iepludināti lieli līdzekļi, kas ļaus risināt ne tikai valstij svarīgas problēmas, bet arī padarīs Baltijas reģionā konkurētspējīgu dzelzceļa nozari.

Augulis arī informēja, ka Ministru kabinetam vairs nav jāskata jautājums par elektrifikācijas projektu, bet gala lēmums būs ietverts Eiropas Komisijas rudenī publiskotajā atzinumā.

Pēc atzinuma saņemšanas LDz un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra slēgs līgumu par projekta īstenošanu.

Saistītie raksti

Jau vēstīts, ka atbilstoši projektam “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” 10.augustā izsludināta sarunu procedūra un publicēts dalības uzaicinājums līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkumam.

LDz atgādina, ka dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā, no kurām izsludinātā iepirkuma plānotā summa ir 425 miljoni eiro. No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – LDz finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

LA.lv