Pasaulē
Baltija

Dreverna: iespaidīga ainava un iepazīšanās ar Jona Giža stāstu 16

Publicitātes foto

Drevernai, ko sauc arī par Mazo kuģu ostu, ir ar ko lepoties. Klaipēdas rajonā tā ir viena no skaistākajām vietām, kas aicina jauki pavadīt laiku kā Lietuvas, tā ārvalstu tūristus.

Aicinām iepazīties tuvāk ar Drevernas galvenajiem objektiem, kas neapšaubāmi atstās labus iespaidus un paliekošas atmiņas.

1. UZMANĪBAS VĒRTA JONA GIŽA ETNOGRĀFISKĀ MĀJA-MUZEJS

Dreverna atrodas Klaipēdas rajona dienvidrietumos, netālu no Kuršu jomas. Šajā apdzīvotajā vietā ir pamatskola, bibliotēka, bērnudārzs, pasts, atpūtas un sports klubs, kā arī mazo kuģu piestātne.

Dreverna minēta jau 13. gs. Pēc kāda laika apdzīvotā vieta kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, kurā notika lielie zivju tirgi. Nepatīkams incidents tika fiksēts aptuveni pirms desmit gadiem, kad apdzīvoto vietu izpostīja viesulis — uz vairākām dienām pazuda elektrība, pārtrūka enerģijas piegāde.

Gar Drevernu tek Karaļa Vilhelma kanāls. Pa to kuģi no Nemunas nonāca Klaipēdā, tā apbraucot bīstamo Kuršu jomu. Kanāla garums ir 24 m, platums — ap 30 m. Dreverna piesaista tūristus, jo unikālā apdzīvotā vieta ir ūdeņu ielokā.

Viens no zināmākajiem vārdiem Drevernā ir Jozs Gižs (Jonas Gižas). Viņš dzimis 1867. gadā Ventē. Uz Drevernu pārcēlies ap 1895. gadu. Viņš iegādājās zemesgabalu Drevernā, uzcēla māju un darbnīcu. Cilvēks ar zelta rokām buru laivas būvēja savā pagalmā, viņa kuģus pasūtīja iedzīvotāji no Miņģes, Jodkrantes un citām tuvākām apdzīvotām vietām. Kuģu būvētājs ar sievu Evu Traušis sagaidīja septiņus bērnus — trīs dēlus un četras meitas. Vecumdienās viņš bija meitas Ievas apgādībā. Viņa kļuva par mājas saimnieci un ģimenes tradīciju glabātāju.

Apkārtējie viņu sauca par Giža Evi. Sieviete bija skaista un bagāta, taču, veltot uzmanību tēva kopšanai, neizgāja pie vīra. Viņa mirusi 1993. gada rudenī. Apbedīta Drevernas kapos.
Par godu Jonam Gižam ir izveidota etnogrāfiskā māja-muzejs. Tajā var apskatīt ekspozīciju „Atverot kuģu būvētāja lādi…”. Mājā ir pietiekami daudz informācijas par piejūras novada vēsturi un kultūru, zvejnieku dzīvesveidu, darbiem un amatiem, J. Giža personību un kuģu būvētāja amatu.

Galveno ekspozīciju veido četras daļas. Pirmā — Kuršu jomas kuģubūve. Tajā daudz uzmanības ir veltīts kuģu būvēšanas tehnoloģijas procesiem un amata īpatnībām. Ekspozīcijas viesi var apmeklēt improvizētās darbnīcas un atvērt slavenā kuģu būvētāja darbarīku lādi. Tajā tiek glabāti Jona Giža ikdienas darbarīki. Starp citu, sniegtais Kuršu jomas plāns ar atzīmētām kuģu būvētavu vietām apmeklētājam ļauj uzzināt vairāk par kuģu būvēšanas vēsturisko attīstību, kā arī galvenajiem tehnoloģiskajiem procesiem un svarīgākajiem laivas būvēšanas posmiem.

Ekspozīcijas otrā daļa ir veltīta Kuršu jomas zvejnieku plakandibena laivām un to izmantošanai. Apmeklētājiem tuvumā ir iespēja apskatīt kuģus, ko būvējis slavenais piejūras kuģu būvētājs. Var apskatīt fotogrāfijas un kuģu konstrukcijas, kas ilustrē Jona Giža darba rezultātus. Atceroties senos laikus, kuģu būvētājs gatavoja buru laivas, reisa kuģīšus, kuršu buru laivu modeļus un vējrāžus. Izstādēs daudz uzslavu ir saņēmuši tieši autora kuģu modeļi — kuršu buru laivas, kīdeļi, laivas, kas paredzētas zvejošanai ar tā saukto bradu, kā arī venteru buru laivas ar zvejas rīkiem. Tie, visticamāk, ir vērtīgākie eksponāti otrajā ekspozīcijā.

Trešā daļa iepazīstina ar iedzīvotāju ūdens satiksmi. Galvenā satiksme notika pa Kuršu jomu, upēm un ūdens kanāliem. Vietējie iedzīvotāji senos laikos sienu un lopus pārveda ar laivām. Ar buru laivām Drevernas iedzīvotāji nonāca līdz baznīcai. Fotogrāfijās var apskatīt, kā viss noticis.

Pēdējā daļā — virtuve —, kurā laiku pavadīja krastā palikušās sievietes. Ekspozīcijas apmeklētāji var apskatīt piejūras novada iedzīvotāju ikdienas darbarīkus, mēbeles un interjeru.

Šobrīd J. Giža mājās tiek organizētas vairākas izglītojošas nodarbības. Viena no tām ir „Mans vējrādis”. Notiek iepazīšanās ar muzeja ekspozīcijas daļu, kas veltīta vējrāžiem, — J. Giža dekoratīvais vējrādis, pielietojums, zīmes, simboli un krāsas. No koka detaļām liek un līmē vējrāža puzli. Pēdējais posms — krāsošana ar akrila krāsām. Nodarbības dalībnieki izveidoto vējrādi ņem līdzi piemiņai.

Galerijas nosaukums

Pirms vairākiem gadiem J. Giža etnogrāfisko māju apmeklēja Vācijā dzīvojošais kuģu būvētāja mazdēls Ernsts Gižs (Ernst Gisz). Ar muzeja darbiniekiem viņš dalījās atmiņās par bēgšanu uz rietumiem, tēvu Martinu un vectēvu Jonu Gižu.

E. Gižs dzimis 1938. gadā blakus Ventei esošajā Šturmu ciemā. Ernsts apgalvoja, ka daudz laika ir pavadījis pie vectēva Drevernā, jo vecāki intensīvi darbojušies saimniecībā. Mazdēls atceras, ka J. Gižs bijis stingrs, nopietns cilvēks, kas par palaidnībām vienmēr sodījis.
Ernsts ar mammu par bēgšanu domājuši vēl kara gados. Brauciens uz rietumiem sācies no Drevernas, kad ar kuģi peldējuši uz Nidu un no turienes devušies līdz Kēnigsbergai. J. Giža mazdēls ar asarām acīs atcerējās savu stāstu un neslēpa, ka viss varēja beigties skumji, jo pēdējā posmā viņš ar mammu nepaspēja uz kuģi Gdiņā. Vācu kuģis „Wilhelm Gustloff”, ar kuru bija jāpeld Gižu pārstāvjiem, nonāca Baltijas jūras dzelmē, kad to torpedēja padomju zemūdens kuģis. Pārpildītā kuģī peldēja ap 10 tūkst. cilvēku, lielākoties civiliedzīvotāji, kas bēga no Austrumprūsijas un Klaipēdas puses.

Ernsts aktīvi interesējies par lietuviešu saknēm un ar to lepojas līdz šim. Pavadīto laiku Mazajā Lietuvā viņš atceras ar smaidu un nostalģiju. Pat pēc daudziem gadiem no aizbraukšanas uz rietumiem Ernsts apmeklēja Drevernā palikušos tuviniekus (tēva māsu Evu Gižu, brālēnu Jonu Staru). Apskatīt māju-muzeju viņš atbrauc arī tagad. Tiesa, Ernsta mājas Šturmu ciemā padomju laikā izpostīja meliorācija, tāpēc tās nav saglabājušās. Lai gan ilgajā laikposmā daudz kas ir mainījies, viņš allaž ar prieku apciemo dzimteni.

2. DREVERNAS SKATU TORNIS UN TĀ PANORĀMA

Pirms trim gadiem Drevernā tika atklāts jauns skatu tornis. Šī no jaunākajām metāla konstrukcijām uzceltā būve ir augstākā šajā apdzīvotajā vietā (15 m augsta). Tas ir vienīgais skatu tornis, kura virsotnē ir uzstādīti metāla krēsliņi ar vienu kāju. Torņa skatu laukumā ir sniegta informācija par apkārtnes objektiem, tomēr, uzkāpjot tornī, noder privātais tālskatis.
No torņa paveras brīnišķīga panorāma — ir redzami Kuršu jomas nacionālā parka skati, kāpas un jūra. Ap torni — Drevernas apkārtne —, kurā ir daudz aizsargājamu teritoriju.

No torņa var ieraudzīt lidojam Lietuvā lielāko plēsīgo putnu — jūras ērgli. Tas jūrā ķer zivis un ūdensputnus. Starp citu, vasarā piejūras niedrājos var ieraudzīt arī niedru strazdus, lielos dumpjus un paugurknābja gulbjus, kas gatavojas perēt. Vasaras beigās var redzēt arī Sāmsalas dižpīli ar pīlēniem.

Nākotnē skatu tornī cer uzstādīt binokli un bākas lukturi. Domājams, ka tas palīdzētu vieglāk orientēties atbraucošajiem kuģiem. Skatu tornī var uzkāpt bez maksas, jebkurā diennakts laikā, tādēļ šeit atbrauc ne tikai tūristi, bet arī jaunlaulātie. Daudzi nepalaiž garām lielisko iespēju nofotografēties šajā skaistajā vietā.

3. REISU KUĢĪTIS „DREVERNA”

Turpinot iepazīt Drevernu, ir jāredz senais Kuršu jomas burukuģis — reisu kuģītis „Dreverna”. Tas no upju liellaivām un baržām atšķīrās ar to, ka bija vairāk piemērots braucieniem pa jūru. Kuģis pamatā tika būvēts no ozola. Tam bija gafeļu takelāža. Tā kā kuģa konstrukcija bija pietiekami stipra, tas ļāva tam peldēt pa vētraino Kuršu jomu un Vislas līci, un plakanā dibena noteikta neliela iegrime — pa upēm un kanāliem.

Pēc tipoloģijas šādi kuģi tika saukti par „Kuršu jomas plakandibena kuģiem”. Ar tiem varēja pārvadāt arī pasažierus. Daudziem šāda tipa kuģiem nav nosaukuma lietuviešu valodā, tāpēc tos sauc par reisu (ceļojumu) kuģīšiem.

1751. gadā Rusnes pagastā bija apskatāmi 43 šādi kuģi. Tie bija paredzēti labības un preču pārvadāšanai no Klaipēdas un Sovetskas uz Kēnigsbergu un atpakaļ. 1823. gadā Klaipēdas kuģiniekiem bija septiņi reisu kuģīši. Savukārt 1874. gadā Austrumprūsijā kuģoja jau ap 600 šādu kuģu. Tie pārvadāja būvmateriālus, sāli, labību un citas kravas pa Nemunu, Priegļų, Kuršu jomu un Vislas līci. Kuģi sasniedza Vislu un Dancigu. Inženieris Verners Jēgers (Werner Jäger) informāciju par šāda tipa kuģiem iekļāva grāmatā „Der Kurische Reisekahn MARIA”. Tā tika izdota 1995. gadā pēc autora nāves Dīsburgā. Grāmata bija ļoti vērtīga kuģu būvētājiem, kas atjaunoja buru laivu „Maria” Drevernā un atgādāja to atpakaļ uz Kuršu jomu.

Šobrīd reisu kuģītis „Dreverna” ir iekļauts izglītojošā programmā „Zivju ceļš”, kurā ne tikai var iepazīties ar apdzīvoto vietu, bet arī nogaršot unikālu dreverniešu zivju zupu. Var iepazīties arī ar zivju audzēšanu slēgtās sistēmās, mobilo kūpinātavu un zivju veikalu. Mazo kuģu ostā zvejnieki vienmēr ir gatavi izvizināt ar iespaidīgu kuršu buru kuģi — reisu kuģīti „Dreverna”.

Turklāt Mazo kuģu ostas teritorijā — jahtu, kuģīšu, Kuršu jomas un Drevernas upes ielokā — atrodas Drevernas kempings. Brīnišķīgu sajūtu rosina jūra, vējš, smiltis un saule. Tā ir kaitbordistu un burātāju paradīze. Vieta ir piemērota mierīgai ģimenes atpūtai un pārīšiem. Drevernas kempingā ir 12 astoņvietīgas koka atpūtas mājiņas, kā arī kemperu un telšu vietas.

4. JONA GIŽA ĢIMENES KAPI UN AUSTRUMPRŪSIJAS LIETUVIEŠU KOKA KAPU PIEMINEKĻI

Drevernā ir arī kuģu būvētāja J. Giža ģimenes kapi. Senie kapi atrodas nelielā kalniņā. Ap to līdz pat augšai ved taciņa.

Kapos ir iespēja iepazīties ar tā laika vietējo kalēju izgatavotiem kapakmeņiem, izlasīt vācu valodā vai interesantā lietuviešu dialektā rakstītus tekstus uz kapakmeņiem.
J. Giža atdusas vieta uzmanību sagaidīja dažus gadus pēc J. Giža etnogrāfiskās mājas sakārtošanas. Uz kuģu būvētāja pieminekļa ir attēlots kuģis.

Turklāt Drevernas kapos ir saglabāti seno Austrumprūsijas lietuviešu koka kapu pieminekļi, ko lietuvieši sauc par „krikštai”. Kapos nav augstu vietu, tāpēc plūdi tos neaizskalo. Lai gan kapi daudzus gadus tika atstāti novārtā, tie atšķirībā no citiem apkārtnes kapiem nav cietuši no vandaļiem.

Koka kapu pieminekļi ir viena no senākajām kapu pieminekļu formām Lietuvā. Tie tika veidoti no bieza profilēta dēļa. Pēc sava silueta tas atgādina koku, bieži tā sānos tika izgriezti putniņi. Koka kapu pieminekļa funkcijas ir daudz plašākas par mirušā atpazīšanas zīmi. Var uzskatīt, ka koka kapu piemineklis ir mitoloģiskās pasaules koka tēls, kas savieno visas visuma daļas. Garīgajā izpratnē tas ir veļu vai lūgšanu ceļš uz debesīm.

Lai vairāk iepazītu piejūras novadu, aicinām bez maksas lejupielādēt interaktīvo izziņas spēli „Brīvība, garša, unikalitāte — pa zivju ceļu”, kas ceļotājiem dāvās daudz pozitīvu emociju. Spēli varat lejupielādēt no adreses www.zuvieskeliu.lt.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv