Pasaulē
Eiropa

Diplomāti Briselē: Jaunu ES sankciju noteikšana Skripaļu lietā maz ticama 16

Foto – LETA/REUTER

Tas, ka Eiropas Savienība (ES) varētu atsaukties Londonas aicinājumiem un Solsberi uzbrukuma dēļ noteikt Krievijai jaunas sankcijas, kas būtu samērojamas ar ASV soļiem, ir maz ticams, atzina diplomāti Briselē.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants šonedēļ Vašingtonā sacīja, ka ES saistībā ar martā Anglijā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai būtu jāpastiprina spiediens pret Krieviju.

Rietumi uzbrukumā vaino Maskavu, bet Kremlis savu līdzdalību noliedz.

ES diplomāti savukārt pauž šaubas, ka tiks noteiktas jaunas sankcijas. Šādu perspektīvu viņi skaidro ar jau tradicionālo plaisu starp ES dalībvalstīm, kas iestājas par stingrāku kursu pret Maskavu, un tām, kas vēlas redzēt lielāku sadarbību.

“Tas nenotiks. Itālija un Austrija, pat Francija pārāk stipri vēlas darījumus ar Krieviju,” sacīja viens ES diplomāts.

Jaunu sankciju noteikšanai būtu nepieciešams visu 28 dalībvalstu atbalsts.

“Diskusijas skaidri apliecina, ka ir skaidras robežas, cik tālu mēs sankciju ziņā varam iet,” sacīja cits ES diplomāts. “Tas nenozīmē, ka šur un tur nevarētu tikt “melnajam sarakstam” pievienots kāds vārds vai organizācija. Tomēr nav nekādu iespēju plašākiem sektorāliem soļiem.”

Pēc Hanta runas Vašingtonā ES amatpersonas sacīja, ka Lielbritānijai ierosinājums blokam ir jāizsaka oficiāli. Tās pieļāva, ka Hants varētu šo jautājumu izvirzīt, kad mēneša beigās Austrijā tiksies visu 28 ES valstu ārlietu ministri.

Saistītie raksti

Hants runāja pēc tam, kad Vašingtona bija noteikusi sankcijas Maskavai attiecībā uz precēm, kas ir saistītas nacionālās drošības jomu, kā arī apsolījusi noteikt sāpīgas sankcijas, ja vien Maskava nesniegs “drošas garantijas”, ka tā vairs neizmantos ķīmiskos ieročus.

Daudzas ES valstis ir izraidījušas Krievijas diplomātus Solsberi 4.martā notikušā uzbrukuma dēļ, bet tālāki soļi, pateicoties samiernieciskajām valstīm, kuru vidū ir arī Grieķija un Ungārija, tikuši bloķēti.

Austrija, kas sevi pozicionē kā neitrālu valsti un atšķirībā no vairuma ES valstu nav NATO, atrodas delikātā situācijā.

Tā šobrīd veic ES rotējošās prezidentūras pienākumus, un kā tādai tai būtu bez angažētības jācenšas panākt vienošanās dalībvalstu starpā.

LA.lv