Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Deklarāciju par leģionāriem neviens nav atcēlis

16. marts. Brīvības pieminekli kārtējo reizi aplenks ar lieliem policijas spēkiem, lai cilvēki spiesti tur doties kā caur konvoju? Kas traucē drošības iestādēm pavadīt gājienu un jau pa ceļam izķert un izolēt huligānus un provokatorus, nodrošināt kārtību?

Piemineklis nav vieta balagānam! To Rīgas domes amatpersonas vēl arvien nav sapratušas. Tā ir latviešu tautas svētvieta, celta par tautas ziedotajiem līdzekļiem. Brīvības piemineklis nav Rīgas domes privātīpašums.

Mēs 16. martā pieminam latviešu leģionārus, kuri cīnījās Otrā pasaules kara frontēs. 1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Tajā, starp citu, teikts “Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu.” Un deklarācijas beigās: “Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.”

Šo deklarāciju neviens nav atcēlis, tā saistoša visiem, arī Nilam Ušakovam.