Latvijā
Sabiedrība

Pazudušā futbolista ziepju opera, deputāti slinko… Vai sabotē? “LA” nedēļas apskats 16

Foto LETA/Reuters/Scanpix

Cilvēks. Kandidāts – “vidējais”

Viņš ir viens no 1470. Drīzāk vīrietis (par 68,3%) nekā sieviete (31,7%). Ar augstāko izglītību (79,2%), vairāk latvietis (66,5%), pilsētnieks. Vecumā drīzāk pāri 30, bet zem 60. Apmēram tāds ir tēls, kuru varētu zīmēt kā vidējo deputāta kandidātu, kas apņēmies rudenī iesoļot Saeimas namā Jēkaba ielā.

Realitātē, protams, nekāda “vidējā” nav un uz parlamentu pošas diezgan raiba publika. Dažiem tā, iespējams, ir tikai izklaide, citiem – nopietns mērķis, tomēr prognozes ir piesardzīgas – varbūt piecu procentu barjeru pārvar trīs vai četras partijas, bet varbūt arī uz pusi vairāk. Aizvadītajā otrdienā Centrālā vēlēšanu komisija noslēdza sarakstu pieņemšanu, un tagad zināms, ka pieteikušies 16 politiskie spēki. Tas ir vairāk nekā 11. un 12. Saeimas vēlēšanās (abās reizēs 13 saraksti), par spīti tam, ka noteikumi kļuvuši stingrāki – partijai jābūt reģistrētai vismaz gadu pirms vēlēšanām un tajā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz diskusijām, ka varbūt šie likuma grozījumi ierobežo demokrātiju, izrādījies, ka tas ir tikai ķeksītis varas kārotājiem. Arī pieņēmums, ka politika ir netīra padarīšana un “normālus” cilvēkus tā nevilina, drīzāk ir mīts. Vara tomēr ir diezgan garšīga, lai par to sacenstos diezgan spraigā konkurencē.

Politikā tāpat kā citur vērojams cikliskums. Ir laiks, kad modē ir apvienošanās un konsolidācija, kad veidojas plašas apvienības. Šīs Saeimas vēlēšanas drīzāk iezīmē sašķeltība un dalīšanās, bet gan jau ilgi nebūs jāgaida, kad atkal sāksies pretēji procesi.

DARĪJUMS. Kod kurā pirkstā gribi – visi sāp

Kas svarīgāks – 4,3 miljoni eiro vai valsts atpazīstamība? Ministru kabinets aizvadītajā nedēļā lēma, ka tomēr valsts atpazīstamība ir svarīgāka, un uzticēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai organizēt Latvijas dalību izstādē “Expo 2020 Dubai”.

Vai 4,3 miljoni eiro valsts naudas izstādei ir dārgi? Jā, ir. Pagājušajā izstādē Astanā valsts budžeta līdzekļus neieguldīja nemaz, 1,4 miljonus eiro lielo tāmi apmaksāja “Latvijas dzelzceļš” un pārējie izstādes dalībnieki. Dubaijas izstādei ir liela tāme, jo tā notiek pusgadu – divreiz ilgāk nekā Astanā, paviljons jābūvē, nevis tikai jāuzstāda gatavās telpās, un naftas dolāru un nekustamā īpašuma buma uzkarsētajā Dubaijā celtniecības un visas pārējās izmaksas atšķiras no Astanas par kārtu. Ir bijušas arī dārgākas izstādes – skandāls ap Latvijas dalību 2015. gada izstādē Milānā un valdības lēmumi vispirms par nepiedalīšanos, bet tad tomēr par piedalīšanos bija saistīti tieši ar nesamērīgajām izmaksām – 3,3 miljoni paviljona projektēšanai un seši miljoni celtniecībai.

Vai 4,3 miljoni valsts naudas un vēl nezināma summa, ko ieguldīs uzņēmēji, dos gaidīto atdevi? Par mārketingā ieguldītajiem līdzekļiem ir labs joks – ir skaidri zināms, ka puse mārketingā ieguldīto līdzekļu tiek izšķiesta nelietderīgi, bet āķis slēpjas tajā, kā noteikt – tieši kura puse tiek izšķiesta nelietderīgi. Tādēļ nopietni runājot – īstermiņā droši vien ne. Ilgtermiņā – gandrīz noteikti jā. Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir augošs Latvijas tirdzniecības partneris, 2016. gadā esam eksportējuši uz turieni preces par 76,4 miljoniem eiro, galvenokārt koksni, kūdru, mašīnas un pārtikas preces. Nepiedalīšanās “Expo 2020 Dubai” sabojātu attiecības uz ilgu laiku. Tā ka – šoreiz 4,3 miljoni tiks izlietoti lietderīgi.

Un vēl par atpazīstamību runājot. Mēs ar skaudību skatāmies uz igauņu veiksmi savas valsts tēla veidošanā. Mēs līdz asarām mīlam visus, kas spēj nest Latvijas vārdu pasaulē. Tomēr valsts tēlā un atpazīstamībā ir sistemātiski jāiegulda nauda. Lai nebūtu tā kā Dziesmu svētkos – pie mums notiek pasaulē lielākais koru mūzikas festivāls, bet pa Rīgu klīst pārsteigti ārzemnieki, kuri neko nezina par šo notikumu.


Kauns. Deputāti slinko… Vai sabotē?

Saeimas Tautsaimniecības komisija kārtējo reizi mēģinās skatīt grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežojumus nebanku kreditēšanā. Sēde nenotika, jo virkne deputātu to atkal nobastoja. Likumprojekta mērķis: ierobežot ātro kredītu devēju apetīti, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, kā arī nojaukt trīspakāpju kreditēšanas sistēmu, kas patērētājam nav izprotama.

Uzkrītoši, ka vairums bastotāju pārstāv ZZS un “Saskaņas” frakciju, tostarp nesen uz “Saskaņas” sarakstiem pārvilinātie Anrijs Matīss un Aivars Meija. Iepriekš komisijas sēdē nepiedalījās “Saskaņas” pārstāvji Anrijs Matīss, Aivars Meija, Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš, ZZS pārstāvis Armands Krauze, kā arī ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt otro reizi uz sēdi neieradās saskaņieši Matīss, Meija, Rubiks, Urbanovičs un Zariņš, kā arī ZZS pārstāvji Inesis Boķis un Jānis Klaužs.

Matīss skaidroja, ka pirmās sēdes laikā atradies ārzemju braucienā, par ko jau laikus informējis komisijas priekšsēdētāju. Savukārt par otro sēdi viņš esot uzzinājis pārāk vēlu un viņam tajā laikā bijusi ieplānota cita tikšanās. “Uz nākamo sēdi 14. augustā gan noteikti būšu. Es atbalstu cīņu pret ātro kreditētāju patvaļu,” apgalvoja Matīss. Savukārt deputāts Zariņš paskaidroja, ka nav gājis uz komisijas sēdēm, jo intensīvi strādājot ar OIK afēras apkarošanas plānu. “Man nav laika piedalīties atsevišķu politiķu politiskajās PR priekšvēlēšanu kampaņās. Šādas komisiju sēdes Saeimas sesiju starp­laikā ir pilnīgi bezjēdzīgas, jo par priekšlikumiem tāpat nepieciešams visas Saeimas balsojums, bet tas būs iespējams tikai rudenī, kad Saeima atsāks darbu,” uzskata Zariņš.

Tomēr likumprojekta iniciatori no Latvijas Reģionu apvienības pārliecināti, ka notiek apzināta sabotāža. “Balsis sarunāt ātro kredītu lobijs nevar, bet noraut kvorumu – var. Šāda deputātu uzvedība izgaismo politiķu atkarību no ātro kredītu biznesa labvēlības. Šī nozare dara visu, lai šī iniciatīva nekļūtu zināma sabiedrībai, bet gan pazustu politiķu atvilktnēs un ierēdņu darba grupās,” vērtēja LRA pārstāvis Edvards Smiltēns.

Neatkarīgi no tā, vai deputāti apzināti vilcina likumprojektu ātro kreditētāju interesēs vai aizņemti priekšvēlēšanu aģitācijā, devušies atpūsties vai ieplānojuši tajā laikā citus darbus – šāda rīcība ir parlamentārieša necienīga. Deputāta galvenais pienākums ir piedalīties komisiju un Saeimas sēdēs un balsojumā paust savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem. Izvairīšanās no šī pienākuma Saeimas prestižam noteikti godu nedara.

Noslēpums. Pazudušā futbolista ziepju opera

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kopš otrdienas, iesaistot arī Valsts policiju (VP), tika meklēts no FK “Ventspils” komandas mīklaini pazudušais Latvijas futbola čempionāta rezultatīvākais spēlētājs nigērietis Akinjemi Adeleki. Spēlētāja vārdā atbildību uzņēmās kādi ar Nigērijas futbola akadēmiju saistīti cilvēki, kas apgalvoja, ka Adeleki no Ventspils kluba saņēmis bruņotus draudus un kluba vadība likusi parakstīt jaunu vairāku gadu līgumu ar spēlētājam neizdevīgiem noteikumiem. Lai rūpētos par savu drošību, Adeleki pametis Ventspili un patvēries drošākā vietā kādā nenosauktā Eiropas Savienības valstī. Tikmēr kluba pārstāvji šīs runas sauc par muļķībām un uzstāj, ka spēlētājs ir nozagts vai bez vēsts pazudis. Nigērieša talants šosezon ir uzmirdzējis Ventspilī, spēlētāja vērtība tirgū cēlusies, un par viņu interesi izrādījušas vairākas komandas. Tikai tavu bēdu – līgumattiecības ar Ventspils komandu liedz tikt pie ātras peļņas, turklāt kurzemniekiem pienāksies līgumā ierakstītā kompensācija. Mēģinājums notirgot spēlētāju “melnajā tirgū” bija neveiksmīgs, un Adeleki it kā šodien piekritis atgriezties Ventspilī. Tajā pašā laikā nav dūmu bez uguns – FK “Ventspils” patiešām vēlējās ar spēlētāju parakstīt jaunu sev izdevīgāku līgumu, kas par iespējamu futbolista pāreju uz citu komandu ļautu saņemt vairāk par iepriekšējā līgumā paredzētajiem 300 000 eiro. Kādiem vārdiem un metodēm Ventspilī centās pārliecināt spēlētāju likt parakstu zem jaunā līguma, visticamāk, paliks abu pušu noslēpums. Uzvirmojušais skandāls vien apstiprina, ka šodienas profesionālais sports ir kā mūsdienīga “vergu tirdzniecība”, kurā pie sava kumosa dažādām metodēm cenšas tikt daudzi ar to saistītie darboņi.

Mācība. Raķetes noklīšana nav ikdiena

Spānijas iznīcinātājs “Eurofighter” otrdien mācību lidojuma laikā virs Igaunijas teritorijas nejauši izšāva “gaiss-gaiss” tipa raķeti AMRAAM. Neviens nav cietis. Pēc ekspertu domām, tā varētu būt pilota kļūda vai arī tehnisks misēklis. Tomēr skaidrs, ka šajā reģionā ar NATO saistīts starpgadījums ir riskants tieši propagandas jomā, tāpēc karavīriem jābūt īpaši uzmanīgiem. Ja tas notiktu virs kādas neapdzīvotas vietas Spānijā, iespējams, mediji par to pat neziņotu, bet, ja tas notiek virs Igaunijas purva, tad ziņa nekavējoties nonāk Krievijas mediju uzmanības lokā. Bijušais Latvijas NBS komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube norāda, ka notikušais ir nopietns incidents, kurš atbilstoši jāizmeklē, lai noskaidrotu, kas bijis pie vainas. R. Graube atgādina: pilotiem savi pienākumi vienlīdz profesionāli jāveic virs ASV tuksnešiem, Spānijas un Igaunijas – meistarība pirmajā vietā. Bet kā tad ar Krievijas pašu pagalmu? Krievijas medijos diez vai atradīsiet ziņas, ka pie viņiem uz ceļa saplīsis tanks, kāda raķete noklīdusi. Bet negadījumi notiek. Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris atvaļinātais ģenerālis Antss Lāneotss atgādina, ka pērn Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad-2017” laikā autoavārijā nopietni cieta Krievijas Gaisa spēku komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs. “Krievijas armijā mirst cilvēki un lūst tehnika, taču viņi šo informāciju neizpauž presei,” uzsver A. Lāneotss. Viņš aicina nepiespēlēt Krievijas propagandai un nepūst no mušas ziloni. Baltijas gaisa patrulēšanas misija notiek kopš Baltijas valstu iestāšanās aliansē 2004. gadā. “Vai tas, ka ir viens šāds gadījums teju 15 gadu laikā ar lidmašīnu, nozīmē, ka tā notiek regulāri?”

 

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Ģirts Zvirbulis, Ģirts Vikmanis, Māris Siliņš

LA.lv