4. Uzņēmēji grib garantijas

4no4
Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā Kurzemes dienvidos, Vaiņodes, Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu cer atrast zeltu, platīnu, niķeli un citus krāsainos metālus. Speciālisti neapgalvo, ka šīs dārgmetālu rūdas noteikti tur būs, bet, ja nemeklēšot, neko arī neatradīs.

Cer Latvijā atrast zeltu, izpēte iestrēgst

Advokātu biroja “COBALT” pārstāvis, zvērināts advokāts Edgars Pastars uzskata, ka koncepcijā paredzētie uzlabojumi pašlaik skar tikai ģeoloģisko izpēti. Bet joprojām nav skaidrības, ar ko riskē zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks un kāds katram varētu būt iespējamais ieguvums. Ja kādā nozīmīgu atradņu ieguves vietā no tūkstoš zemes īpašniekiem pieci atsakās, tad, viņaprāt, tas apdraud zemes dzīļu izmantotāja ieguldījumus un iespēju to atpelnīt. Ja ar katru zemes īpašnieku atsevišķi jānoslēdz līgums, rodas liels administratīvais slogs.

Kā atzīst bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā, tagad – Kanādas ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” direktors Roberts Skots Hīteringtons, VARAM sagatavotā koncepcija nedod atbildi, kam būs tiesības uz rūdām un to izmantošanu, ja tās tiktu atrastas. Pēc viņa teiktā, uzņēmējiem, kuri gribētu ieguldīt naudu rūdu iegulu meklēšanā, nav garantijas, ka, atrodot tās, no šiem ieguldījumiem kaut ko dabūs atpakaļ. Tāpēc, viņaprāt, būtu apsverama ideja par pilnīgi jauna – Minerālu tiesību – likuma radīšanu, tāpat būtu jāizveido atsevišķs minerālu tiesību reģistrs. Tas savukārt nodrošinās atsevišķas tiesības uz zemes virsmu un tās dzīlēm.

 

Kompensācijas īpašniekiem

“COBALT” advokāts Edgars Pastars spriež, ka likumu grozījumos jāparedz, lai šīs izpētes un iespējamās derīgo izrakteņu ieguves laikā neciestu zaudējumus arī zemes vai uz tās uzbūvēto ēku īpašnieki. Ja tādi rastos, tad īpašniekam jāsaņem atbilstoša kompensācija. Ja rūdu ieguve sāktos tikai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem, kuru pašreizējais zemes īpašnieks vecuma dēļ varētu nepiedzīvot, jāparedz tiesības uz šo atlīdzību citai personai. Vai, neskarot zemes īpašuma tiesības, ieķīlāt tiesības uz atradņu krājumiem. Tādējādi zemes īpašnieks varētu iegūt kaut kādu aprēķināmu labumu jau savas dzīves laikā, negaidot rūdu ieguves sākšanu. Tāpat jātiek skaidrībā, kādas būs visu zemes dzīļu izpētē un rūdu ieguvē ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi, lai novērstu zemes īpašumu pārpirkšanu, zemes cenu mākslīgu uzskrūvēšanu un spekulācijas.

VARAM pašlaik paredz, ka zemes dzīļu pētnieks nomātu zemi, īpašniekam izmaksājot atlīdzību un nomas maksu, maksājot 20 eiro par hektāru izsniegtās licences zemes dzīļu izpētei darbības laikā. Ja izpētē atklātos, ka dzīlēs patiešām ir atrodamas krāsaino metālu rūdas, tad, sākot to ieguvi, zemes īpašniekam maksātās atlīdzības apmērs būtu atkarīgs no pārdoto rūdu apjoma. Plānotais atlīdzības apmērs, ko ieguvējs maksātu zemes īpašniekam – 30 eiro par hektāru gadā un 0,15 – 2% no iegūto rūdu tirgus vērtības.

  1. Cer Latvijā atrast platīnu un zeltu
  2. Kāpēc lietas nevirzās?
  3. Vienīgais sasniegums četros gados
  4. Uzņēmēji grib garantijas