Latvijā
Politika

Čekas kartotēkas vietā – telefongrāmata 16


Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Stūra mājā – bijušajā VDK jeb čekas mājā.
Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Stūra mājā – bijušajā VDK jeb čekas mājā.
Foto – LETA/Evija Trifanova

Deputāti kārtējo reizi izlamājas par bijušās Valsts drošības komisijas (VDK) dokumentu publiskošanas kārtību, tomēr galu galā vienojas atbalstīt visas informācijas publiskošanu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā tika skatīts tā sauktais “čekas maisu” atklāšanas likums, šodien sākās augstos toņos. Vairāki deputāti, piemēram Artuss Kaimiņš, Ringolds Balodis un Aleksandrs Kiršteins pauda sašutumu par to, ka no likuma pazudis solījums publiskot arī VDK štata darbinieku sarakstu.

Kā izrādās, darba grupa to izņēmusi pēc mūsdienu Latvijas drošības dienestu lūguma. Pēc karstām debatēm, kurās neiztika arī bez apvainojumiem, komisijas vairākums tomēr atbalstīja deputāta Kiršteina priekšlikumu, kurš paredz publiskot teju visus “čekas maisos” atrodamos dokumentus, tostarp VDK štata darbinieku sarakstu, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, aģentūras alfabētisko kartotēku, VDK aģentūras personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, operatīvo lietu materiālus un citus dokumentus.

Kuriozā kārtā sēdes turpinājumā atklājās, ka tādas VDK štata darbinieku kartotēkas, kas izraisīja tik asas deputātu debates, nemaz nav. Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) rīcībā gan esot līdzīgs saraksts, bet tas esot tapis SAB veiktās izpētes rezultātā, tādēļ nav uzskatāms par VDK dokumentu un netiks publicēts.

Tādēļ kartotēkas vietā komisija nolēma publiskot 1988. gada VDK darbinieku telefonu grāmatu. Situācijas absurdumu vēl vairāk pastiprina fakts, ka tas jau sen noticis. Šī telefongrāmata jau labu laiku klejo internetā, bijusi publicēta presē un arī “pietiek.com” grāmatā “Čekisti un komunisti”.

Saistītie raksti

Rīt, 12.septembrī, komisija turpinās diskusijas par publicējamo dokumentu loku un termiņiem. Savukārt Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu plānots skatīt 20. septembrī. Autori cer, ka galīgajā lasījumā tas tiks pieņemts īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām – 4. oktobrī.

Likumprojekta autors Ritvars Jansons pārliecināts, ka šajos termiņos izdosies iekļauties. Plānots, ka pēc likuma pieņemšanas jau šogad Nacionālā arhīva interneta lapā būs pieejamas čekas informatoru kartotēkas un minētā telefongrāmata. Pārējie dokumenti internetā tikšot publiskoti nākamgad, tad arī sāks darboties meklētāja funkcijā. Internetā pieejamajiem dokumentiem tiks pievienoti arī zinātniskie komentāri, ko gatavos Nacionālā arhīva speciālisti, jo VDK zinātniskā komisija savu darbu jau beigusi.

LA.lv