Latvijā

BRĪNUMAINĀ KURŠU NERIJA – UNIKĀLA AINAVA UN BAGĀTĪGS KULTŪRAS MANTOJUMS 16

Katrai valstij ir savs paradīzes stūrītis, kurā laiks aizskrien acumirklī. Lietuvā šāda vieta ir maģiskā Kuršu nerija. Jums patiešām nekur tālu nav jābrauc, lai izjustu dievišķo dabas skaistumu, kas savijies ar bagātīgu zemes vēsturi.

Juodkrante ir pilsēta, kas veltīta Ludvigam Rēzai (Ludwig Rhesa)

Kuršu nerijas pussala, kura atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, izveidojās3000 gaduspirms mūsu ēras. Ziemeļu un lielākā Kuršu nerijas daļa pieder Lietuvas Republikai, otra daļa – Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalam. Kuršu nerija kopš 2000. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pieder Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam.

Gar pussalu no Smiltīnes uz Neringutika uzbūvēts vienīgais ceļš šinī reģionā, pa kuru iesakām doties tūristu ceļojumā.

Sāksim no Juodkrantes akmeņu skulptūru ekspozīcijas „Zeme un ūdens“, L. Rēzos ielāNr. 6, kuras garums – 800 m. Tā ir dāvana Juodkrantes iedzīvotājiem, kuri pretojās betona piestātnes būvniecībai. Lai šī piestātne kļūtu pievilcīgāka, tika organizēts starptautiskais skulptūru simpozijs, kurāir izveidota 31 skulptūra. Pilnīga ekspozīcija tika izveidota divu gadu laikā, skulptūru autori – mākslinieki no Lietuvas, Zviedrijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Nedaudz tālāk, L. Rēzos ielā, apmeklējiet slavenā kursenieka Liudviga Rēzas kultūras centru, kas atrodas Austrumprūsijai raksturīgā 1903. gadā uzbūvētajā sarkano ķieģeļu skolas ēkā. Šeit jūs varat apskatīt pastāvīgi funkcionējošu Juodkrantes vēsturisko ekspozīciju, kas veltīta šinī reģionānozīmīgai personai, Kēnigsbergas universitātes teoloģijas profesoram Martinam L. Rēzai, kas bijis Prūsijas un Lietuvas sabiedriskais darbinieks, lituānists un folklorists.

Turpinot ceļojumu pa pilsētas galveno ielu, jūs nokļūsit Raganu kalnā. Raganu kalns ir viena no skaistākajām senajām parabolām Juodkrantes kāpām. 42 metru augstās kāpas nogāzes ir apaugušas ar simtgadīgajām priedēm. Caur koku stumbriem un egļuzariem redzas līcis, bet no kalna –arī pati jūra. Saskaņā ar leģendām, no neatminamiem laikiempat šodienvelni un raganas šeit rīko dzīres. Šī vieta ir īpaša – tā ir mistiskas un reālas pasaules saskares vieta. Juodkrantes mežsargs Jonas Staniulis, sajutis unikālo kalna atmosfēru, kopš 1979. gada kalnā rīkoradošās nometnes, kuru laikā tautas amatnieki – kokgriezēji un kalēji veido gadsimtiem dzīvojošu leģendu un pasaku personāžus. Gandrīz 40 gadu laikā Raganu kalnā ir izveidota milzīga skulptūru ekspozīcija – vairāk nekā astoņdesmit ozola skulptūras. Šeit gandrīz katru gadu sanāk meistari, kuri atjauno vecās un rada jaunas skulptūras.

Nedaudz tālāk jūs varēsit apskatīt Juodkrantesevaņģēliski luterisko baznīcu. Tās celtniecība sākās 1791. gadā, kaKarvaičiuciemats tika ieputināts smiltīs, un daži iedzīvotāji pārcēlās uz Juodkranti. Līdz tam arīJuodkrantes iedzīvotāji lūdza Dievu Karvaičiu baznīcā. Tādējādi šeit izveidota koka ar niedru jumtu segta baznīca, kuras celtniecībai tika izmantota vecās Karvaičiu baznīcas koksne. 1878. gadā baznīca nodega, tādēļ kādu laiku dievkalpojumi notika mācītāja mājās. Tā laika mācītājs E. Richter atrada bagātus patronus. Tad pēc septiņiem gadiem tika iesvētīta jauna, Berlīnes arhitekta F. A.Stüler projektētaneogotikas sarkano ķieģeļu Svētā Asīzes Franciska baznīca. Padomju laikā baznīcā tika uzcelta noliktava un daudzas vērtības tika iznīcinātas. Tomēr atdzimšanas laikā baznīca tika atgriezta ticīgajiem un kopš 1989. gada šeit atkal notiek dievkalpojumi. Baznīcā dievkalpojumus rīko gan evaņģēlisko luterāņu, gan katoļu konfesiju pārstāvji.

Izpētot Juodkranti, nepalaidiet garām iespēju apmeklēt arī šīs pilsētas vecās villas. Juodkrantes kūrorta villu apmetne ir vecākā Juodkrantes daļa, kuras teritorija sākasar L. Rēzos ielā esošo ēku Nr. 14 un beidzas pie kapsētas. Sākumāšeit dominēja tipiskas formas zvejnieku koka ēkas, segtas ar niedru jumtiem. 19. gs. beigās šajā vietā izveidojies villu kvartāls. Tā laikaJuodkrantes plānā ir redzamas pat 11 villas ar saviem nosaukumiem. Šīs vecās villas ir saglabājušās līdz mūsdienām kā mazs zvejnieku ciems, kas pazīstams kā brīvdienu kūrorts.

No Juodkrantes, dodoties uz Nidas pusi, ceļa Smiltīne–Nida 31. km varat apstātiesun pastaigāt pa Nagļu dabas rezervātu. Rezervāta platums – 1680 ha, bet garums– 9km. Tassākas no Juodkrantesun beidzas Pervalkā. Šeit ir izveidota izziņas taka, ar kuras palīdzību jūs varat redzēt Pelēkās kāpas, kas sauktas arī par mirušām, ieputinātas smiltīs agrāko apmetņu vietas, savvaļā augošus meža augājus un apglabātuszem smiltīm vecās mežu augsnes fragmentus.

Ja jūs interesē L. Rēzas personība, jūs varat apstāties netāluno Pervalkasciemata, kur uz Skirpsta kāpas skulptors Eduards Jonušas izgatavoja ozola masīva skulptūru 7 m augstu, kas veltīta profesora L. Rēzas dzimšanas 200. gadadienai. No Skirpstakāpas vislabāk ir redzams ieputināts smiltīsKarvaičiu ciems – L. Rēzas dzimtene.

Nida–Austrumprūsijas pērle

Bet tagad ir pienācis laiks doties uz vislielāko Kuršu nerijas kūrortu–Nidu. Iepazīšanās ar Niduvarat uzsākt apmeklējotNidas zvejnieku ciemata austrumdaļā esošo Skruzdīni, kur atrodasThoma Manna memoriālais muzejs. Tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem Rietumu Lietuvā. 1929. gadavasarā pirmo reizi apmeklējotNidu, rakstnieks T. Manns un viņa sieva Katiabija apburti ar neizteicamu vietas dabas unikālumu un skaistumu, tādēļ jau nākamajā gadā uz Uošves kalna Klaipēdas arhitekta Herberta Reissmanna projekta ietvaros tika uzcelta vasarnīca, kurā rakstnieks Tomass Manns un viņa ģimene pavadīja trīs vasaras.

1995.–1996.g.pēc arhitekta H. Reissmanna saglabātajiem rasējumiem un T. Manna meitas Elisabetes Mann atmiņas, māja tika restaurēta, cenšoties atjaunot autentisko vidi. Šeit ir dibināts muzejs ar interaktīvu ekspozīciju, kas atgādina Nobela prēmijas laureāta dzīves un darba faktus, poētiski atjauno vasarnīcā pavadīto dienu atmosfēru.
Ceļojot pa Niduir jāapmeklēvēl viena vieta– tas ir Skruzdynes ielā esošais „mākslinieku patrona” Hermana Blodes muzejs. H. Blodes tēva 1867. gadā celtajā viesnīcā, kas saukta arī kā „mākslinieku veranda”, pulcējās Nidas skaistumu atraduši gleznotāji. Tāpēc apmēram 1890. gadā šajā ēkā tika nodibināta Nidas mākslinieku kolonija, kura īpaši uzplaukusi pirms Pirmā pasaules kara. „Mākslinieku verandu” pēc tam izvēlējās ne tikai gleznotāji –to apmeklējavairāk nekā divi simti, bet arī rakstnieki, komponisti, mūziķi un aktieri. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā studijas darbu krātuveun visa kolekcija nodegusi padomju karavīru pirts telpā, par kuru tika pārveidota studija, un 1960. gada sākumā māja tika nojaukta, lai varētu uzcelt jaunu ēku. Bijušo mākslinieku kolonijuviesnīcā „Nidosbanga”atgādina vienīgi neliela vēsturiskā ekspozīcija.

Galerijas nosaukums

Slavenasun Nidas mākslinieku kolonijas iecienītasBlodes viesnīcas priekšā,Pamario ielā Nr. 49, atrodas Kuršu nerijas vēstures muzejs. Muzejā var uzzināt informāciju par Kuršu nerijas iedzīvotāju uzņēmējdarbību (vārnu ķeršana ēdienam, dzintara grābstīšanas vēsture, vecās zvejas tradīcijas), Nidas akmens laikmeta atradumiem, Nidas pasta stacijas un lidošanas skolas vēsturi, Nidas iedzīvotājuFroesu ģimenes un kūrorta ikdienu.

Pēc muzeja aicinām apmeklēt tepat netālu esošo gotikas stila sarkano ķieģeļu Nidas evaņģēliski luterisko baznīcu. Tā tika uzcelta 1888. gadā pēc luterāņu mācītāja GustavaEchternacha iniciatīvas, kad sabrukusi vecā baznīcas ēka. Neskatoties uz pēckara nodarītiem postījumiem, Nidas baznīca ir saglabājusies labā stāvoklī unkopš 1988. gada beigām tur atkal notiek dievkalpojumi.

Blakus baznīcai atrodas19.–20. gs.veidota etnogrāfiskā kapsēta, kur līdz mūsdienām ir saglabātioriģinālas formas no koka darināti kapu pieminekļi, ko sauc par kristībām. Kristības ir raksturīgas Kuršu nerijas reģionam. Tās izgatavoja no bieza profilētā dēļa, kas atgādināja koku ar savu siluetu. Bieži kristību malās ir izgriezti putniņi. Kristības bija paredzētas ne tikai atpazīt mirušā apbedīšanas vietu, bet arī citam mērķim, kas simbolizē dvēseles ceļu uz debesīm. Šajā kapsētāir apbēdināts mākslinieku patrons H. Blode, baznīcas būvētājs mācītājs G. Echternachs un citi pilsētas Goda pilsoņi.

Vēl viensno Jūsu maršruta mērķiem varētu būt Nidas dzintara galerija-muzejs, kas atrodas Pamario ielā. Šeit varat iepazīties ar Baltijas dzintara vēsturi, apskatīt vecās dzintaraapstrādes darbnīcas, izgatavot laimi nesošo amuletu un aplūkot iespaidīgo kolekciju ar dzintaros iesprostotiem dzīvniekiem un augiem. Galerijā atrodas arī neliels linu apstrādes muzejs, kurā var aplūkot senos linu apstrādes, vērpšanas darbarīkus un dažādas lina audumaapģērbu kolekcijas. Šinī muzejā ir uzkrāta liela un vērtīga vēja rādītāju kolekcija.

Pēc galerijas apmeklējiet Pamari, lainofotografētos blakusskulptūrai, kas veltītadziedamās dzejas izpildītāja un autora, izklaides sarīkojumu režisora un TV raidījumu vadītāja Vītauta Ķernaģa piemiņai. Pagodināt maestroNidā tika nolemts tādēļ, jo viņš daudzus gadus bija cieši saistīts ar Nidas vasaras sezona atklāšanas festivālu „Benai, peldam uz Nidu”. Skulptūras autors ir Romas Kvinta.

Nidas centrālajā skvērā atrodas vēl viensievērības cienīgs piemineklis, kas veltīts pasta stacijas vadītāja Gotlieb David Kuwertun viņa dēla Georga piemiņai. Piemineklis šiem vīriešiem tika uzcelts par to, ka 19. gadsimta pirmajā pusē viņi sāka stādīt kokusNidas apvidus tuksnesīgajās vietās, kurmežu bija izcirtuši kolonisti un vietējie iedzīvotāji. Kuwerti rietumu pusē izveidoja aizvēja zonas, stādīja pret vēju un sausumu izturīgas augu sugas, augsni mēsloja ar pasta stacijās uzkrātiemzirgu mēsliem. Viņu apstādītais mežsizglāba Nidu un pasta ceļu no ieputināšanas smiltīs.

Viena no jaunākajām ēkām Nidā– 2003. gadā Taikos ielāuzcelta katoļu baznīca. Līdz tam Kuršu nerijas ciematā nekad nebija katoļu baznīcas– ar luterāņu atļauju, Nidas ticīgie lūguši Dievu evanģēliku baznīcā. Jaunā Marijas katoļu baznīca, segta ar niedru jumtu, ir kļuvusi par pārsteidzošu arhitektūras akcentu Nidā.

Apmeklējiet arī zvejnieka etnogrāfisko lauku māju Nagliu ielā, vecās Nidas dienviddaļā, bijušajā Hakenas ciemā (Nidas ciematadaļa uz jomas raga). Lai gan 1970. gados ledus gabalu iešana stingri sabojāja māju, tā tika atjaunota. Mājā iriekārtots muzejs, kas apmeklētājus iepazīstina ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Kuršu nerijas zvejnieku mājas interjeru un sadzīves veidu.

Apburošā Kuršu nerijas daba

Un tagad ir pienācis laiks doties uz Pārnidžaizziņas taku. Izglītojošā taka sākas noTylos (Klusuma) ielejas, kurā 1991. gadā tika uzcelts svēto figūru piemineklis Lietuvas neatkarības atjaunošanai. Braucot pa šo 1800 metrus garu ceļu, var redzēt dažādus augus, ķērpjus, sēnes, kukaiņus, putnus un vienkārši apbrīnot Kuršu nerijas debešķīgo dabas skaistumu.

Pa šo ceļu varat viegli nokļūt līdzPārnidža kāpai, kuras augstums– 53 m. Uz kāpas ir novietots saules pulkstenis-kalendārs. Tas ir izveidots no apļveida laukuma ar pusapaļiem akmens pakāpieniem, kas norāda stundas. Laukuma centrā ir 13,8 m augsts akmens obelisks, no kura krītošā ēna aizstāj pulksteņrādītāju. Pārnidža kāpa ir vienīgā vieta valstī, kur pie jūras varat baudīt saullēktus un saulrietus.

Uz dienvidrietumiem, pagriežoties pa ceļu, kas ved uz Pārnidža kāpu, Grobšta raga dienvidu malā, ir iespējams sasniegt Sklandytoju (Planieristu) vai Lielo kāpu –tā ilgu laiku ir bijusivisaugstākā kāpa Kuršu nerijā. Tās augstums sasniedza 70 m. 20. gadsimta pēdējā desmitgadē kāpas augstums ir ievērojami samazinājies, bet šodien tas sasniedztikai 50 metrus. Tas ir saistīts ar faktu, ka tajā laikā pierobežas zonā praktiski nebija aizliegumu staigāt pa kāpām. 1934.–1939. g. kāpās darbojās Nidaslidošanas skola – galvenā vasaras planieristu nometneLietuvā, kurā apmācīti vairāk nekā 500 planieristi-piloti. BijušoNidas lidošanas skolas vietu atgādina 1988.g. atklāts piemineklis, veltīts Lietuvas un Vācijas planieristu piemiņai.

Iepazīšanās ar Nidupiedāvājam pabeigt lūkojoties saulrietā, blakus esošajāUrbo kalnā. Kalna nosaukums izriet no vārda „urbas”, kas nozīmē „bedre”– šīs kāpas virsotnēir bijisiedobums. Urbo kalns liecina par kāpu apzaļumošanas sākumu Kuršu nerijā. Tieši šeit Neringas mežkopji G.D. Kuverts un viņa dēls iestādināja pirmos stādus un sagatavoja augsni, lai turpinātu kāpu slīpo smiltāju apmežošanas darbus. Uz kalna irierīkots novērošanas laukums, šeit stāvarī vecā Nidas bāka, kas sāka darboties 1874. gadā un tika atjaunota 1953. gadā. Tā ir viena no lielākajām un svarīgākajām bākām Lietuvas jūrmalā. Tās augstums – 79 metrivirs jūras līmeņa, bet torņa augstums ir 29,3 m. Šīs navigācijas uzdevums– izmantojot speciālu norunāto zīmi, brīdināt jūrniekus, ka šeit nav ostas. Bākas gaisma ir redzama 22 jūras jūdžu attālumā (apmēram 40 km).

Vairāk apskates objektu Klaipēdas reģionā atradīsiet, apmeklējot tīmekļa vietni www.vakarukrantas.lt. Šeit arī varēsiet izmēģināt interaktīvu spēli, atrast ekskursiju maršrutus, iepazīties ar citiem dabas un kultūras mantojuma objektiem.

LA.lv