Ekonomika
Bizness

Burtus var mācīties neparastā veidā. Uzņēmēja Ulla Krūmiņa rada īpašas rotaļlietas 16

Droši var teikt, ka Ullas Krūmiņas uzņēmumu “TakTil” veido nevis viņa viena pati, bet gan visa ģimene: arī vīrs Edgars un meitiņas Karolīna (4) un Alvīne (1). Meitiņas šķirsta Ullas radīto krāsaino bērnu grāmatiņu lapaspuses un mācās burtiņus ar oriģinālā alfabēta koferīša palīdzību, bet vīrs atbalsta Ullu morāli, iedvesmo un palīdz nepadoties. Ar ģimenes atbalstu Ulla ir radījusi Latvijā ko nebijušu.

“Visu laiku biju darbībā – 2014. gadā absolvēju Rīgas Stradiņa universitātes multimediju komunikācijas programmu, kā arī fotoskolu. Vecākajai meitai Karolīnai tolaik bija 8 mēneši; vasaru pēc augstskolas atpūtos un tad nodomāju – kaut kas jādara, man taču paliek garlaicīgi!” tā par pirmajiem soļiem sava biznesa virzienā stāsta “TakTil” dibinātāja un idejas autore Ulla.

Ideja atnāca pati

“Izdomāju, ka iešu uz šūšanas kursiem. Šuvu visādas lietiņas, ar kurām ļāvu Karolīnai spēlēties – viņai ļoti patika. Lēnā garā nonācu līdz grāmatiņai – dažādas kabatiņas, lipeklīši, knibulīši. Man gan sākotnēji nebija nekādas idejas par biznesu. Kad sapratu, ka meitai patīk, nodomāju, ka arī citiem bērniem varētu patikt. Uztaisīju mājaslapu, “Facebook” lapu, “Instagram” kontu, bet vairākas dienas tas viss stāvēja citiem neredzams – nevarēju saņemties, likās, ka nevienu neinteresēs tas, ko veidoju. Vienā dienā tomēr saņēmos, un no rīta jau bija pirmais pasūtījums. Pieprasījums bija uzreiz.” Sākotnēji Ulla tirgoja tikai grāmatiņas, bet tad klāt nāca arī sedziņas. Tagad sortiments ir audzis – piedāvājumā gan grāmatas, gan sedziņas, gan arī alfabēta koferīši, kuri pašai Ullai patīk vislabāk. Kā viņa saka – tas ir viņas pašas favorītprodukts.

Darbs kā hobijs

Pieprasījums pēc “TakTil” produkcijas ir audzis, taču apjomi, kādos Ulla strādā, ir atkarīgi tikai un vienīgi no viņas pašas: “Var būt tā, ka mēnesī nav neviena pasūtījuma – viss ir atkarīgs no manis, no tā, cik darboties gatava es esmu, cik daudz informācijas lieku sociālajos tīklos. Ja ilgāku laiku neielieku nevienu bildi, cilvēki jūt, ka man ir vajadzīgs miers. Ir tādas dienas, kad jūtos nogurusi un man ir vajadzīga maza pauzīte. Un tad atkal ielieku kādu bildīti, un cilvēki saprot, ka esmu atpakaļ. Man nav pasūtījumu statistikas. Šis viss pagaidām vēl ir kā hobijs, kā prieks, ne kā ienākumu avots, taču tam ir liels potenciāls, viss ir atkarīgs no tā, cik daudz man ir laika un cik daudz esmu gatava darīt. Šogad, piemēram, pirmo reizi veidoju sadarbību ar veikaliņiem. Šobrīd manu produkciju var iegādāties Piku.lv veikalā.”

Viena grāmatiņa var maksāt no 15 līdz 55 EUR – viss ir atkarīgs no grāmatas biezuma: “Veikaliem man ir gatavs standarts – trīs vai pieci atvērumi, bet, ja pasūta privāti pie manis, visu var pielāgot, izdomāt arī ko jaunu.”

Vīra atbalsts

Ulla stāsta, ka idejas pie viņas parasti atnāk sapņos: “Man ir kaut kāda doma, jautājums, un es ar to aizeju gulēt, no rīta pieceļos, un man viss pēkšņi ir skaidrs, ir risinājums. Pasūtījumi ir dažādi. Spilgti atceros vienu ļoti īpašu pasūtījumu – Jāņa Lūsēna mazmeitai. Tur uz vāka vajadzēja lūsēnu, iekšā daudz un dažādas sīkas detaļiņas – ļoti detalizēti. Bet man tieši tādi pasūtījumi patīk vislabāk, kad cilvēks pie manis nāk ar sirdi un dvēseli – es to ļoti jūtu.”

Sākotnēji sanācis strādāt tikai pa naktīm: “Ja vakarā sāku, no rīta grāmatiņa bija gatava. Vienā brīdī, laikam jau līdz ar otrās meitiņas Alvīnes piedzimšanu, jutu, ka man vairs nav spēka un ka es viena galā netieku – man ir daži palīgi. Smieklīgi – man vēl nav 26 gadi, bet es jau jūtu, ka vairs nevaru strādāt naktīs.”

Ģimenes dēļ Ulla būtu gatava pārtraukt biznesu: “Ar mani ir tā – ja bizness sāktu traucēt ģimenes dzīvi, es to momentā pārtrauktu. Protams, ja esmu apsolījusi, ka nākamajā dienā pasūtījums būs gatavs, es to izpildu. Taču, ja zinu, ka bērnu dēļ kaut ko nepaspēšu, vienmēr atsaku. Mani bērni necietīs tikai tāpēc, ka man vajag nopelnīt.”

“Ir bijuši brīži, kad liekas, ka ne man, ne kādam citam tas viss nav vajadzīgs. Lai gan ir pieprasījums un viss it kā turpinās, notiek kaut kāds klikšķis, un liekas, ka jāslēdz tā bodīte ciet. Es biju pašnodarbinātā un visu to izbeidzu, bet vīrs Edgars neļāva man apstāties, nodibināja SIA. Ir tik labi, ka blakus ir kāds, kurš tev tic vairāk nekā tu sev. Visas reizes, kad esmu gribējusi apstāties, Edgars saka – nekādā gadījumā! Viņš mani ļoti atbalsta.” Vēl viens ļoti būtisks atbalsta punkts un iedvesmas avots ir klientu atsauksmes: “Tas, ka bērni iemācās burtiņus mana alfabēta koferīša dēļ, vēl ir mazākais – vispatīkamāk ir tad, kad cilvēki pie tevis atgriežas jau ceturto reizi. Tad tu saproti, ka tev ir izdevies, ka tu dari labu. Ir cilvēki, kuri bērniņam nopērk sedziņu, tad grāmatiņu, tad alfabētu un nākamreiz jau pērk dažādas lietiņas, lai dāvinātu tās citiem. Tas mani dara laimīgu.”

Par godīgu konkurenci

Konkurence, ja vien tā ir godīga, var būt pat ļoti iedvesmojoša, taču Ulla atklāj, ka nācies saskarties arī ar nepatīkamiem gadījumiem: “Man patīk konkurence, bet tikai tad, ja tā ir godīga. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki piesavinās manas bildes, pilnībā nokopē manus grāmatiņu atvērumus un pārdod par 50 centiem lētāk. Bet varu teikt, ka tādi gadījumi izbeidzas ļoti ātri – visi, kas gribējuši mani noņemt no trases, ātri pazūd. Ir bijis viens gadījums, kad rakstīju meitenei, un viņa atbildēja, ka grāmatiņas vienādas sanākušas netīšām, ka tas nav bijis speciāli. Nu labi, ļoti netīšām sanāca uztaisīt tieši to pašu. Viņa stāstīja, ka klients pie viņas nācis ar tādu vēlmi, uz ko es atbildēju, ka tad vajadzēja klientu sūtīt pie manis, jo es tieši tādas lietas taisu. Man arī ir bijuši gadījumi, kad man lūdz uztaisīt Minionu grāmatu, bet es atsakos, jo uzskatu, ka tādā gadījumā man būtu jāmaksā Minionu veidotājiem par to, ka gribu viņus izmantot, jo tas nav manis radīts produkts. Varu nedaudz paslīdēt pa labi vai pa kreisi, variēt ar krāsām pēc klientu lūguma, bet tomēr pieturos pie sava.”

Latviešiem jāapvienojas

Pēc gada Ullas meitiņa Alvīne uzsāks bērnudārza gaitas, un tad “TakTil”, kā paredz un vēlas Ulla, sāks darboties ar pilnu jaudu: “Šobrīd tas vēl nav iespējams, bet es zinu, ka drīz varēšu attīstīt uzņēmumu vēl vairāk. Es šeit redzu potenciālu. Ļoti gribu darboties un esmu priecīga, ka man neļāva apstāties. Ir vajadzīgs vairāk laika, man būtu nepieciešamas vismaz divas stundas dienā, jo vakaros vienkārši vairs nav spēka.”

Nākotnes plānos ietilpst “TakTil” produkcijas eksports uz ārzemēm: “Kopā ar citiem latviešu bērnu rotaļlietu ražotājiem esam nodibinājuši biedrību, ko sauc “Wonder Toys” (“Brīnumu spēļmantas”). Ar šo biedrību braucām uz izstādi Vācijā, lai nodibinātu kontaktus, un tagad lēnām viss sāk kustēties uz priekšu. Biedrību dibinājām tāpēc, ka vienam pašam iet cauri visam procesam ir grūti, kā arī, manuprāt, nevajadzīgi. Kāpēc Latvijā visi to deķīti velk uz savu pusi? Mēs, uzņēmēji, jebkurā gadījumā visi ejam vienā eksporta virzienā – kāpēc gan mēs nevarētu to darīt kopā? Ņemam vienu eksporta vadītāju, vienu menedžeri. Piemēram, ja man vienam darbiniekam būtu jāmaksā 300 EUR, tad tagad mēs to summu varam izdalīt uz pieciem. Dalības maksas izstādēs ir milzīgas, bet mēs to sadalām, palīdzam viens otram. Esam ļoti dažādi – vienam stiprā puse ir dizains, citam komunikācija vai fotogrāfija. Ņemam katrs savu stipro pusi un saliekam to visu kopā. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā vienam pašam kārpīties ārā no nulles punkta. Gribētos, lai visi latvieši savu “es” apvienotu vienotā veselumā.”

Galerijas nosaukums

Uzziņa:

“TakTil” nozīme – angļu vārda tactile tulkojums ir “manāms, taustāms”, savukārt vārds tact-tiles tulkojams kā kvadrātiņi – uz Ullas veidotajām sedziņām, grāmatiņām ir kvadrātiņi, un, to visu apvienojot un latviskojot, dzima nosaukums “TakTil”. Nosaukuma autore ir Ullas māsa Līva.

Visi produkti tiek veidoti no dabīgajiem materiāliem – kokvilnas, koka, kokvilnas vatelīna sedziņām. Latvijā nav iespējams iegādāties 100% dabīgo filcu; ir iespēja pasūtīt no Vācijas, bet tad grāmatiņas cena palielinātos par 20 EUR.

LA.lv