Pasaulē
Eiropa

Bažījas par stabilitāti Balkānos 16


Sarunās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču (no labās) un Kosovas prezidentu Hašimu Tači Vācijas kanclere Angela Merkele ļoti piesardzīgi vērtējusi varbūtējo robežu izmaiņu starp abām valstīm.
Sarunās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču (no labās) un Kosovas prezidentu Hašimu Tači Vācijas kanclere Angela Merkele ļoti piesardzīgi vērtējusi varbūtējo robežu izmaiņu starp abām valstīm.
Foto – VASSIL DONEV/REUTERS/LETA

Serbijas un Kosovas prezidenti pirmo reizi publiski nākuši klajā ar plānu mainīt abu valstu robežas, lai atrisinātu abu pušu vēsturisko konfliktu, taču Eiropā bažījas, ka šis plāns var atkal uzjundīt etnisko vardarbību Balkānos.

 

Iesaldēti konflikti nevar ilgt bezgalīgi

Pagājušajā nedēļā Austrijas pilsētā Alpbahā notikušajā Eiropas Forumā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas prezidents Hašims Tači apliecināja apņemšanos rast ceļu, lai izbeigtu abu pušu vēsturisko konfliktu un panāktu vienošanos par mieru. Likmes ir augstas abām valstīm, atzīmē izdevums “Politico”.

“Kosova ir apņēmusies panākt juridiski saistošu vienošanos ar Serbiju,” paziņoja Tači, uzsverot, ka “šobrīd ir īstais laiks, bet tā nav daudz”. “Tas nebūt nav viegli,” viņš atzina, “tas ir ļoti, ļoti grūti, tāpēc katram ir jāiesaistās tā īstenošanā.” Vučičs atzina, ka “iesaldēti konflikti nevar ilgt bezgalīgi, jo kāds kādu dienu to atsaldēs un tad būs karš”. Serbijas prezidents piebilda, ka “jebkurš risinājums būs sāpīgs abām pusēm”.

1998. – 1999. gada karā, kas izbeidza Serbijas kontroli pār Kosovu, Vučičs un Tači bija pretējās pusēs. Tači vadīja Kosovas atbrīvošanas armiju, kaujinieku grupējumu, kas cīnījās par šīs teritorijas, ko apdzīvo galvenokārt etniskie albāņi, neatkarību. Vučičs, serbu ultranacionālistu partijas biedrs, bija Serbijas informācijas ministrs.

Lai gan senais naidīgums ir saglabājies, diskusijā Alpbahā Vučičs atzina, ka viņš nevar ciest Tači un šīs jūtas esot abpusējas, – Tiroles kalnu idillē viņi abi uzstājās kā miera nesēji, uzrunājot viens otru vārdā un pārsteidzot citus sarunu dalībiekus, atzīmē “Politico”. Analītiķi uzskata, ka Vučičs un Tači, kuriem ir liela ietekme savās valstīs, varētu būt politiķi, kas spētu panākt vienošanos starp Serbiju un Kosovu, paverot ceļu sarunām par to dalību ES. Apzinoties grūtības mērķa sasniegšanā, Vučičs atturīgi vērtēja veiksmes iespēju: “Es neesmu pārliecināts, ka serbu tauta atbalstīs vienošanos (ar Kosovu), taču mēs darīsim visu iespējamo.” EK komisārs Hāns raksturoja Vučiča pausto pesimismu kā “pārlieku cerību prasmīgu apvaldīšanu”.

 

Jāpanāk pastāvīgs risinājums teritoriālajiem strīdiem

Eiropas politiķi ir nobažījušies par iespējamo politisko nestabilitāti, ko varētu izraisīt robežu izmaiņas starp Serbiju un Kosovu. “Mēs esam ieinteresēti visa reģiona stabilitātē,” saietā Alpbahā paziņoja ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, piebilstot, ka “starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams jūsu apstiprinājums”. Serbijas un Kosovas prezidenti atzīmēja, ka vēsturiskā miera līguma panākšanā tiem vajadzīgs ES atbalsts. Brisele līdz šim ir pretojusies robežu izmaiņām, bažījoties, ka tas varētu novest pie prasībām mainīt vēl citas robežas Balkānos. Tas varētu uzjundīt etnisko vardarbību, kas plosījās reģionā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Saistītie raksti

Tači apgalvoja, ka (Balkānu) “reģiona valstīm, ES dalībvalstīm un citām pasaules valstīm nevajadzētu pretoties vai baidīties no potenciāla miera līguma starp Kosovu un Serbiju, pat ja tas iekļautu robežu izmaiņas”. Forumā Alpbahā ne Tači, ne Vučičs neminēja varbūtējās vienošanās detaļas. Analītiķi atzīmē, ka visbiežāk apspriestais plāns varētu paredzēt Kosovas ziemeļu daļas, kur dzīvo galvenokārt etniskie serbi, nodošanu Serbijai. Galvenokārt etnisko albāņu apdzīvotā Presevas ieleja Serbijā varētu kļūt par Kosovas daļu. Vučičs kritizēja reakciju pasaulē uz Serbijas un Kosovas debatēm, apgalvojot, ka Rietumi grib uzspiest savu gribu pret serbu un albāņu vēlmēm. “Mēs gribam panākt vienošanos serbu un albāņu nākotnes labā un paveikt to, nekaitējot nevienam citam reģionā,” apgalvoja Vučičs. Viņš piebilda, ka ir atkārtoti uzsvēris, ka ciena Bosnijas un Hercegovinas Republikas teritoriālo vienotību. Kosovas robežu izmaiņas plāna kritiķi uzskata, ka tas var pamudināt galvenokārt etnisko serbu apdzīvotā Bosnijas un Hercegovinas apgabala atdalīšanos un pievienošanos Serbijai. Vučiča ieskatā, kompromisa risinājums ir panākams vienīgi ar ES palīdzību. Gan Serbija, kas jau sākusi iestāšanās sarunas, gan Kosova cer kļūt par ES dalībvalstīm. Brisele ir paziņojusi, ka neviena no tām nevarēs pievienoties ES, līdz nebūs panākts pastāvīgs risinājums to teritoriālajiem strīdiem.

7. septembrī paredzēta Serbijas un Kosovas prezidentu tikšanās ar ES ārpolitikas koordinatori Federiku Mogerini, lai apspriestu tālāko rīcību. Serbija nav atzinusi Kosovas 2008. gadā pasludināto neatkarību, ko atzinis vairākums ES valstu un ASV. Kosovas iestāšanos ANO bloķē Serbijas sabiedrotā Krievija, kas grib atjaunot savu vēsturisko ietekmi Balkānos.

LA.lv