Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atklātās ziņas liecina, ka Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem (no labās) un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam 2015. un 2016. gadā ir bijis papildienākumu birums.

Tiesa liek atklāt LTV vadības prēmijas

Neraugoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iebildumiem, administratīvā rajona tiesa ir likusi atklāt LTV valdes locekļu saņemtās prēmijas un to pamatojumu, un šis spriedums jau ir stājies spēkā.

Pēc tiesas sprieduma NEPLP atklātās ziņas rāda: neraugoties uz to, ka Ivara Beltes vadībā LTV 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, pats šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs par papildu ienākumiem nav varējis sūdzēties. 2016. gadā – tātad nākamajā gadā pēc iespaidīgajiem zaudējumiem – LTV valdes priekšsēdētājs ar NEPLP lēmumu ir saņēmis 5135 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas, turklāt iespaidīgās summas pamatojums ir bijis – “ņemot vērā 2015. gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. Arī LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs saņēmis 5147 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas ar tādu pašu formulējumu kā I. Beltem. Vēl 2067 eiro lielu piemaksu pēc nodokļu nomaksas S. Ņesterovs ir saņēmis par… “virsstundām, nodrošinot valdes mērķu sasniegšanu”. Izrādās, jau 2013. gada pavasarī NEPLP ar S. Ņesterovu vienojusies par šādu īpašu nosacījumu valdes locekļa funkciju pildīšanā.

2017. gadā papildienākumu birums LTV vadībai ir turpinājies: atšķirība tikai tā, ka nu jau 2249 eiro piemaksu “par virsstundām” saņēmis I. Belte, ar kuru šāda vienošanās, kā izrādās, tāpat noslēgta jau 2013. gadā. Savukārt 6368 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas I. Belte ar NEPLP lēmumu saņēmis, “ņemot vērā 2016. gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. S. Ņesterovs ar tādu pašu formulējumu saņēmis 6283 eiro, bet valdes loceklis Ivars Priede – 5838 eiro prēmiju (arī šīs summas – pēc nodokļu nomaksas).

Šo informāciju nebija vēlējusies atklāt ne LTV, ne arī NEPLP, kura tiesai bija iesniegusi virkni argumentu, kāpēc sabiedrībai noteikti nevajagot uzzināt, kādas prēmijas un piemaksas un ar kādu pamatojumu saņem sabiedriskās televīzijas vadītāji. NEPLP ieskatā šādas “ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšana radītu apdraudējumu ne vien personām, par kurām iegūta informācija, bet nepārprotami tiktu nodarīts kaitējums LTV darbībai kopumā, kā arī sabiedrībai”. Tomēr tiesa attiecībā uz LTV vadību šos argumentus atzina par nepamatotiem.

Jau pirms šā tiesas sprieduma bija zināms, ka NEPLP 2016. gadā paklusām divas reizes lēmusi par LTV vadības algu palielinājumu, kopumā I. Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem. 2016. gada 28. janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par LTV vadības mēneša atlīdzības palielinājumu 25% apmērā no 2016. gada 1. februāra. Savukārt vēl vienu algas palielinājumu par ceturto daļu no 2017. gada 1. februāra sabiedriskās televīzijas vadībai NEPLP piešķīra 2016. gada 22. decembrī, un abiem palielinājumiem pamatojums bija faktiski identisks.

“Vērā ņemti Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13. punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. panta pirmās daļas astotā punkta un 79. panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākuma lēmumu atsauce bija uz to, ka “saskaņā ar SIA “Fontes Vadības konsultācijas” 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (“Top Executive Compensation Survey Latvia 2014″) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”. Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: “Saskaņā ar SIA “Fontes Vadības konsultācijas” 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (“Top Executive Compensation Survey”) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datubāzes informācija, 2015. gadā I. Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, I. Beltes vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā LTV valdes priekšsēdētājs 2016. gadā algā saņēma jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā I. Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% – gandrīz ceturto daļu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiski pieejami.

Atpakaļ