Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Toreiz, 2016. gada 5. novembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš (no kreisās), satiksmes ministrs Uldis Augulis un Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas direktora vietnieks He Lifengs testa konteinervilcienu "Jivu–Rīga" sagaidīja Rīgas Centrālajā stacijā. Tagad pirmie divi brauca uz Ķīnu ar nepārspētiem šo testu rezultātiem.

Gribam ieņemt Ziemeļeiropas apgādes nišu ar Ķīnas precēm

Latvijas valdības un biznesa delegācijas iegūtais rezultāts Ķīnas apmeklējumā – tiešā aviosatiksme ar Ķīnas dienvidiem un labāku pozīciju ieņemšana cīņā par Ķīnas preču apstrādi un tranzītu Latvijā.

Tā kā Krievija arvien vairāk novirza savas kravas pati uz savām ostām, tad Latvija meklē alternatīvus kravu avotus. Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina izvirzītā Jaunā Zīda ceļa iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” (“One Belt, One Road”) šādas iespējas, vismaz teorētiski, ir pavērusi. Šīs iniciatīvas ietvaros tiek attīstīti seši sauszemes transporta koridori – Krievijas, Eiropas, Turcijas, Pakistānas, Indijas un Singapūras virzienā, taču šobrīd nozīmīgākās investīcijas un lielākie celtniecības darbi saistīti ar Ķīnas–Eiropas virzienu.

Tieši ar mērķi ieņemt savu nišu Ziemeļeiropai adresēto kravu apstrādē Latvijas valdības un biznesa delegācija satiksmes ministra Ulda Auguļa vadībā no 16. līdz 22. jūnijam apmeklēja Ķīnu. Kā stāsta Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, vizītes galvenais saturs bija stāstīšana par Latviju un tās priekšrocībām kravu apstrādē un tranzītā, jo tik lielā tirgū kā Ķīna ne visi pat zina, kur atrodas Latvija. “Mēs gribam ieņemt Ziemeļeiropas apgādes nišu ar Ķīnas precēm, tie ir 26 miljoni maksātspējīgu patērētāju. Taču mūs interesē arī Baltkrievijas un Krievijas Eiropas daļas apgāde,” saka K. Ozoliņš.

 

2000 ķīniešu tūristu mēnesī

Pats taustāmākais vizītes rezultāts sasniegts aviosatiksmes jomā. “Ir sperts nozīmīgs solis tiešās satiksmes izveidošanā ar Ķīnu, konkrēti Ķīnas visvairāk dienvidos esošo tropisko salu – Hainaņas provinci. Panākta vienošanās, ka uz provinces galvaspilsētu Haikou vai arī salas dienvidos esošo Sanjas pilsētu šī gada beigās tiks atklāta tiešā gaisa satiksme – izvēle atkarīga no tūrisma pakešu izveides. Tas būs tūrisma galamērķis.

Lidojumi notiks divas reizes nedēļā, paredzamā pasažieru plūsma – aptuveni 2000 cilvēku mēnesī abos virzienos. No Latvijas puses ar tūrisma grupu veidošanu un mārketingu nodarbosies SIA “Tez Tour Latvija”,” stāsta K. Ozoliņš. Galvenie nopelni maršruta izveidē un partneru atrašanā, pēc SM valsts sekretāra vārdiem, pienākoties lidostai “Rīga”.

 

Ķīnas kravas – mirāža vai realitāte

Taču daudz lielāks un apjomīgāks vizītes mērķis bija cīņa par Ķīnas kravu piesaisti Latvijas ekonomikai. K. Ozoliņš atzīst, ka sistemātisks darbs pie Ķīnas kravu piesaistes Latvijas transporta sistēmai un ostām notiek vien dažus pēdējos gadus. Pēdējos gados esot izdevies ne tikai atvest vairākus konteinerkravu vilcienus uz Latviju, bet arī vairākus nosūtīt atpakaļ, turklāt ķīniešu preču konteinerkravas jau tagad Latvijas ostās esot bieži viesi.

“Salīdzinot ar 2013. gadu, kad Ķīnā gandrīz neko nezināja par Latviju un tās piedāvātajām priekšrocībām, situācija ir būtiski mainījusies un diskusijas šobrīd esot daudz konkrētākas. Ķīniešiem ir divi galvenie uzstādījumi – ātrāk un efektīvāk, ar pēdējo saprotot drošību un izmaksas. Šobrīd vēl uz Eiropu nav atvests neviens konteineru vilciens ātrāk un efektīvāk, kā tas tika atvests no Ivu uz Rīgu,” stāsta K. Ozoliņš. “Taču regulāra vilcienu kravu satiksme no Ķīnas uz Latviju visvairāk atkarīga no ģeopolitiskās situācijas, proti, pasaules attiecībām ar Ķīnu un Ķīnas attiecībām ar Krieviju, kā arī Ķīnas attiecībām ar Eiropu. Krievija, protams, pirmkārt ir ieinteresēta savu ostu un staciju aizpildīšanā.”

Konkurencē par virzieniem, kādos varētu virzīties Ķīnas kravas, Latvija asi konkurē ar Lietuvu un Klaipēdas ostu, kas apmeklējuši Ķīnu ātrāk un biežāk nekā Latvijas pārstāvji un paspējuši izveidot zināmus priekšstatus un stereotipus, kas tagad jālauž. Latvijai ir jāpierāda, ka tā spēj konkurēt ar jau iesakņotajiem virzieniem – no Čengdu un Čoncinas caur Brestu uz Dīsburgu Vācijā un Lodzu Polijā, neslēpj K. Ozoliņš. “Šīs kapacitātes jau ir aizpildītas un pat pārbāztas, Ķīna meklē alternatīvas, un Latvijas pozīcijas nav sliktas,” stāsta SM valsts sekretārs.

 

Kravu apstrāde, nevis tikai tranzīts

“Tranzīts ir tikai mazs komponents no tā, ko iespējams nopelnīt. Mēs orientējamies uz preču pārstrādi, komplektēšanu, marķēšanu un iesaiņošanu, nevis tikai uz tranzītu. Mūsu pašreizējā apstrādes kapacitāte jau tagad pieļauj lielapjoma kravu pieņemšanu un apstrādi esošajā infrastruktūrā, nebūvējot neko jaunu,” skaidro K. Ozoliņš.

“Uzbūvējot “Rail Baltica” līniju līdz 2026. gadam, Salaspilī krustosies Eiropas platuma sliežu ceļš un padomju laikā uzbūvētais dzelzceļš. Ņemot vērā labi attīstīto pievedceļu tīklu, nelielo attālumu līdz ostai un lidostai, tieši Salaspilī ir iespējama liela loģistikas centra izveide, kas spētu konsolidēt un apstrādāt lielu kravu apjomu un nosūtīt to visdažādākajos virzienos. Mērķis nav iegūt jebkādas kravas, bet gan tādas, kuras apstrādājot var pievienot lielāku vērtību, nodarbināt augstāk kvalificētu darbaspēku, dot iespēju nopelnīt un nostiprināt savu lomu Ziemeļeiropas apgādē. Piemēram, tādas kravas varētu būt automašīnas un to rezerves daļas, jebkādas elektronikas, mototehnikas vai velosipēdu kravas. Taču var būt arī citas kravas, taču jāsaprot, ka visi cīnās par šādām kravām. Rezultāts nav panākams vienā dienā, tas būs ilga un neatlaidīga darba rezultāts,” norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

 

Latvijas ostu jauda konteineru kravu apkalpošanā 

* Rīga – kapacitāte 700 tūkst. konteineru vienību (TEU) gadā; 2017. gadā pārkrauti 446 tūkst. konteineru, tas ir jauns rekords. Konteineru kravu apjoms Rīgas ostā pēdējos desmit gados audzis vidēji par 10% gadā, pieaugot no 6 līdz 14% no kopējā pārkrauto kravu apjoma. 9,8% no Baltijas jūras austrumu krasta reģiona konteinerkravām tiek pārkrauti caur Rīgas ostu.

* Ventspils – kapacitāte 150 tūkst. konteineru vienību (TEU) gadā, kas ne tuvu netiek izmantota – maksimāls daudzums konteinerkravu tika pārkrauts tālajā 2007. gadā – gandrīz 17 tūkst. konteineru. Pēdējos gados – krietni zem 1000 konteineriem gadā. 2018. gada pirmajos piecos mēnešos – 2000 konteineru.

* Liepājas SEZ – apstrādes kapacitāte ap 300 konteineriem diennaktī jeb aptuveni 100 tūkstoši gadā. 2017. gadā pārkrauti nepilni 4000 konteineru. Rekords – 7665 konteineri 2007. gadā.

Dati: Satiksmes ministrija

 

Zida_cels_6

Atpakaļ