Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Olli Kantanens, Somijas vēstnieks Latvijā

Vairāk zaļo risinājumu

Ir svarīgi dalīties ar zināšanām, lai varētu mācīties cits no cita un laikus izstrādāt efektīvus risinājumus. Pastāvošo klimatam draudzīgo nacionālo risinājumu vairošana dotu mums iespēju būtiski samazināt izmešus, dramatiski nepalielinot izmaksas.

Mans četru gadu Somijas vēstnieka Latvijā pilnvaru laiks noslēgsies vasaras beigās. Tas man liek pārdomāt ne tikai konkrētas akcijas un pasākumus, kas ir īstenoti manas atrašanās laikā šeit, bet arī to, kādi svarīgi uzdevumi vēl veicami. Un tas ne tikai Somijas–Latvijas divpusējo attiecību jomā, bet arī ziemeļvalstu–Baltijas, Eiropas vai pat pasaules līmenī. Kādas ir jomas, kurās mēs varētu vēl vairāk pastiprināt mūsu sadarbību?

Kā mēs zinām, atbildes uz lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņām, ir jārod un jāīsteno kopīgi. Tāpēc arī starptautiskā sabiedrība ir piekritusi vērienīgajai ANO “Dienaskārtībai 2030” un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī ir apņēmusies risināt klimata krīzi un īstenot Parīzes klimata nolīgumu. Lai sasniegtu atbilstošus rezultātus, noteikti ir nepieciešama daudzu dažādu dalībnieku un līmeņu – valstu, uzņēmējdarbības nozaru, nevalstisko organizāciju un privātpersonu – sadarbība.

Visi pieci ziemeļvalstu premjerministri ar savu iniciatīvu “Ziemeļvalstu risinājumi globālajiem izaicinājumiem” ir uzdevuši savām valdībām iesniegt iespējamos globālo problēmu risinājumus. Daļa no premjerministru iniciatīvas – projekts “Vairot ziemeļvalstu zaļo” (“The Nordic Green to Scale”) ir balstīts uz pieredzes apmaiņas ideju. Projekta sākumpunkts un galvenais uzdevums ir ļoti konkrēts un pragmatisks, proti, lai noskaidrotu, cik lielā mērā mēs varētu samazināt emisijas, palielinot jau pārbaudītus zemo oglekļa emisiju risinājumus?

Projekta rezultāti ir iedvesmojoši un rosinājuši uz turpmāku rīcību. Viens no galvenajiem atklājumiem ir fakts, ka faktiski nav nepieciešami jauni izgudrojumi. Drīzāk, pamatojoties uz ekspertu analīzi, mēs varētu ievērojami samazināt ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot jau pastāvošos un pārbaudītos klimata risinājumus vien – citiem vārdiem sakot, efektīvi paplašinot videi draudzīgus risinājumus. Tas mums ļaus ietaupīt izmaksas un laiku. Jaunas tehnoloģijas vai inovācijas ne vienmēr ir nepieciešamas. Tā vietā ir vajadzīga griba sadarboties un īstenot pasākumus.

Efektīvu zaļo risinājumu jomā noteikti ir gadījumi, kad Somija un citas ziemeļvalstis var mācīties no Latvijas un, protams, otrādi – gadījumi, kad Latvija var mācīties no Somijas un citām ziemeļvalstīm. Mēs varam un mums vajadzētu mācīties vienam otra labāko praksi!

Es priecājos, ka daži no vadošajiem ziemeļvalstu un Latvijas ekspertiem, praktiķiem un politikas veidotājiem drīzumā pulcēsies, lai apspriestu un uzzinātu, kā Latvija varētu gūt labumu no esošajiem klimata risinājumiem. Projekts “Vairot ziemeļvalstu zaļo” prezentēs rezultātus un ieteikumus Latvijai 30. maijā Rīgā. Pasākumā galvenā uzmanība tiks pievērsta mācībām, kas gūtas tieši no Latvijas situācijas izpētes. Tas dod lielisku iespēju apspriest uz analīzi balstītas politikas rekomendācijas, kā arī investīciju un uzņēmējdarbības iespējas, kas rodas Latvijai, paplašinot efektīvus ar zemu oglekļa emisiju saistītus risinājumus.

Pasākums (kuru organizē Somijas inovāciju fonds “Sitra” sadarbībā ar Ziemeļu ministru padomes biroju Latvijā, Ziemeļvalstu investīciju banku un Latvijas Fizikālās enerģētikas institūtu) pulcēs vadošos ekspertus un politikas veidotājus no Latvijas un ziemeļvalstīm.

Tie, kas izšķīrušies par ilgtspējīgāku nākotni, noteikti nedrīkst palaist garām šo iespēju mācīties un ietekmēt mūsu kopējo nākotni!

Atpakaļ