Foto-Zane Bitere/LETAFoto-Zane Bitere/LETA

Pelēkbaltais restorānu bizness. Saruna ar Jāni Jenzi

Pēc tam kad Valsts policija aizdomās par krāpšanos ar kases aparātiem veica vairākus desmitus kratīšanu restorānu tīklā “Vairāk saules” un slēdza restorānu tīklu, vairākas uzņēmēju organizācijas pauda sašutumu par kriminālpolicijas izvēlētajām darba metodēm, uzdodot jautājumu, vai tās bijušas samērīgas. Latvijas Restorānu biedrības vadītājs JĀNIS JENZIS sarunā ar “LA” skaidro, kas traucē restorāniem izkļūt no pelēkās zonas un cik daudzi viesmīlības nozares uzņēmumi strādā legāli, nomaksājot nodokļus.

Varbūt tiešām policijai bija pamats tā rīkoties?

J. Jenzis: Endijs Bērziņš, viens no “Vairāk saules” īpašniekiem, stāstīja par 12 gadus vecu meitenīti, kura mājās bija viena pati. Policija lauzās iekšā, lai veiktu kratīšanu. Meitenīte zvanīja mammai, kura nepacēla. Policija ielauzās, meitenīte muka, policija atņēma telefonu. Mamma atzvanīja, neļāva viņām sarunāties. Man tas nešķiet pieņemami nekādā situācijā. Tas nav pareizi.

Taču, ja gadā no Latvijas izbrauc 10 tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā, tad es pieļauju – visām nozarēm trūkst cilvēku. Mazāk droši vien trūkst finanšu sektoram, kur ir lielākās algas, bet, visticamāk, arī policijā trūkst cilvēku un ir pievienojušies tādi, kas ir briesmoņi. Piedodiet par izteicienu. Jo es zinu, ka policijā ir ļoti daudz arī godīgu cilvēku. Bet neļaut meitenītei parunāties ar mammu. Un mums tādi cilvēki dzīvo līdzās sabiedrībā.

Droši vien šie cilvēki nāk arī pie jums uz restorāniem…

Policisti mazāk…

Vienā no preses konferencēm pēc kratīšanām “Vairāk saules” restorānos jūs teicāt – mēs neviens neesam balti, mēs visi esam pelēki. Vai tas, ko jūs pateicāt, nozīmē, ka restorānu biznesā iesaistītie nodokļus nemaksā?

Mēs saņēmām drosmi un pateicām, ka ar esošo nodokļu sistēmu nevaram strādāt citādi. Mūsu nozarē ir trešais augstākais nodokļu slogs Eiropā. Mums ir ļoti liels iesaistīto darbinieku skaits, un, tā kā mums ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā, tas ļoti būtiski ietekmē nozari. Mana iekšējā pārliecība ir, ka, samazinot PVN vai mainot darbaspēka nodokļus, nomaksāto nodokļu apjoms palielināsies. Mēs kā nozare arī ejam ģenerālvienošanās virzienā – tas ir mūsu mērķis un plāns – vienoties par minimālajām algām, lai tās nebūtu zemākas par summu x. Esmu pārliecināts, ka kopējā nodokļos ieņemtā summa palielinātos.

Šobrīd tā saucamajiem dzīvesstila restorāniem, kur ir liels iesaistīto cilvēku skaits, dārgas izejvielas, liela konkurence, lai nomaksātu pilnīgi visus nodokļus, jābūt vai nu bagāta cilvēka īpašumam, kurš gatavs piemaksāt par savu hobiju, vai arī viesnīcas restorānam. Viesnīcas restorāni no pārējiem atšķiras ar to, ka nemaksā īri, atsevišķi neskaita komunālos maksājumus. Ja tas būtu neatkarīgs restorāns, arī viesnīcu restorāni sastaptos ar tādām pašām grūtībām kā pārējie nozarē iesaistītie.

Es pilnīgi noteikti esmu par nodokļu maksāšanu, jo mums vajag gan ceļus, gan skolas, gan slimnīcas. Bet ir divkosīgi pārmest restorānu biznesam nodokļu nemaksāšanu. Vai visi, kuri izsaka mums šos pārmetumus, ir samaksājuši nodokļus par savu auklīti, elektriķi, santehniķi, arī frizieri, kosmetologu? Vai ir paņēmuši čeku par āboliem, ko pieved pie organizācijas? Izvēlas stāvvietu bez čeka par 5 eiro vai ar čeku par 10 eiro?

Mēs esam samērā jauna un trūcīga valsts, visi kaut ko mēģina kombinēt, lai izdzīvotu. Mums ir arī samērā daudz bartera darījumu, kas Rietumeiropas valstīs nav pazīstami. Es tev palīdzēšu to, tu man šo, kas arī zināmā mērā ir nodokļu apiešana.

Kā tas ietekmētu cenas restorānos, ja jūs samaksātu visus nodokļus?

Cenas nosaka tirgus pieprasījums. Nevaram uzlikt dubultu cenu un gaidīt klientu pieplūdumu. Rīgai ir spēcīgāks brends nekā Latvijai, bet jebkurā gadījumā tas nav tāds brends kā Parīzei, Romai, Londonai, uz kurieni cilvēki brauc no visas pasaules, jo vienreiz dzīvē grib pabūt. Līdz ar to mūsu konkurētspēja ir labas kvalitātes un cenas attiecība. Ja vienkārši pacels cenas, tirgus to nepieņems un nesapratīs.

Faktiski, ja tagad tiesībsargājošās instances apmeklētu kādu restorānu, tajā varētu atrast lietas, par ko izteikt aizrādījumus, vai es pareizi saprotu?

Man nav tādu pētījumu. Neatkarīga dzīvesstila restorāni atkarībā no menedžmenta, apgrozījuma, konkrētā brīža situācijas, samaksājot visus nodokļus, gadā cieš 23% zaudējumu no apgrozījuma. Tas nozīmē, ja ir miljons eiro apgrozījums, tad 230 tūkstošus eiro gadā piemaksājat, ka jums ir restorāns. Dārgs hobijs. Ja pie manis nāk turīgs cilvēks un saka: Jāni, kā man gribas savu restorānu, – tad es atbildu, ka, nopērkot jahtu par 200 tūkstošiem, būs vairāk prieka un nebūs jāstrādā septiņas dienas nedēļā 24 stundas dienā.

Dzīvesstila restorāni ir pievienotā vērtība Latvijas tūrismam. Ja no biznesa izslēdzam visus Restorānu biedrības biedrus, tad, esmu pilnīgi pārliecināts, tūrisma nozare cietīs smagus zaudējumus. Latvijas stratēģiskais mērķis ir piesaistīt darījuma tūristus, kas rīko šeit konferences, pasākumus un atved vairāk naudas nekā atpūtas segmenta tūristi. Darījuma tūristi nebrauks uz vietu, kur nevar labi paēst. Darījuma tūrisma segmentā cilvēkiem lielākoties viesnīcas un ceļa izdevumus apmaksā kompānija, un viņi savus personīgos resursus vairāk tērē iepērkoties, bāriem, SPA.

Atpakaļ