Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijaFoto no "Rail Baltica" trases vizualizācija

Kremļa mediji par “Rail Baltica”: Ceļš uz nekurieni

Augusta sākumā Krievijas interneta portālos “Regnum.ru” un “Sputnik.ru” vienlaikus parādījās vairākas publikācijas, veltītas “Rail Baltica” dzelzceļa projektam. Piemēram šāda – “Jaunais Baltijas dzelzceļš. Uz nekurieni?”, kas papildināts ar treknu apakšvirsrakstu “Uz “ekonomiskā brīnuma” kapa”. Tās autors – portāla galvenā redaktora vietnieks Igors Pavlovskis. Ziņa ilustrēta ar shematisku iecerētā dzelzceļa karti, kas ņemta no “Vikipēdijas” interneta enciklopēdijas.

Rakstā komentēts Eiropas Komisijas lēmums piešķirt 110 miljonu eiro lielu finansējumu “Rail Baltica” būves uzsākšanai. Pavlovskis apgalvo, ka jaunais ātrgaitas dzelzceļš, kas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas savienos ar Varšavu un Berlīni, no ekonomiskā viedokļa esot bezjēdzīgs projekts, jo pa to “tāpat neesot ko vest”. Vienīgais, kas attaisnojot bezjēdzīgi izšķiestos līdzekļus, esot plānotā dzelzceļa militāra nozīme – konflikta gadījumā pa to varēšot ātri pārvietot bruņutehniku no Centrāleiropas uz Baltiju.

Ekrānšāviņš

Izcelsme un izplatība

Vispirms par interneta portālu “Regnum.ru”. Šis 2002. gadā dibinātais medijs specializējies bijušās Padomju Savienības telpas “izpētē”. Faktiski tas ir par polittehnologu dēvētā Modesta Koļerova veidojums (viņš savulaik Kremļa uzdevumā koordinējis arī Krievijas “tautiešu” kustību ārvalstīs). Savulaik Igaunijas drošības policija KaPo atzinusi, ka “Regnum” nav parasta ziņu aģentūra, to kontrolē Krievijas augstākās amatpersonas un specdienesti un tā tiek izmantota, lai ietekmētu situāciju ārvalstīs. Katru dienu portālā parādās ap 700 jaunas ziņas, kuras veido 150 štata un ārštata autori, portālam ir aptuveni 4 miljoni pastāvīgo apmeklētāju mēnesī. Ziņojot par Baltijas valstīm, medijs vadās pēc principa – “vai nu sliktu, vai neko”. Par šo mediju savulaik rakstījusi arī agrākā “Latvijas Avīze” žurnāliste, tagad Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Taču dažādi mēģinājumi skaidrot “Rail Baltica” kā Krievijai nedraudzīgu projektu, kas faktiski top NATO militārajās interesēs, Krievijas mediji rakstījuši arī agrāk. Piemēram, pirms gada par to rakstīja avīze “Vzgļad”.

Atmaskojums

Projektā iesaistītās valstis nekad nav slēpušas, ka “Rail Baltica” nav tikai ekonomisks pasākums, ka tam ir arī politiskais, ekoloģiskais, pat psiholoģiskais un simboliskais komponents. Jaunais ātrgaitas vilciens beidzot savienos trīs Baltijas valstu galvaspilsētas un Centrāleiropu, turklāt kustība notiks pa Eiropā visvairāk izplatītā standarta sliedēm. Par ekonomisko ieguvumu – pat tad, ja kravu un pasažieru apgrozījums nebūs tik intensīvs, kā iecerēts, “Rail Baltica” ieguldījums Latvijas infrastruktūras attīstībā būs ievērojams – jauni tilti, satiksmes pārvadi, dzelzceļa stacijas, ilgi gaidītais savienojums ar Rīgas lidostu. Saprotams, projekta realizācijas gaitā pelnīs arī vietējie uzņēmēji un darba ņēmēji. Pasaules un Latvijas līdzšinējā pieredze liecina, ka jaunas dzelzceļa līnijas vienmēr veicina saimniecisko aktivitāti tuvākā un tālākā apkārtnē. Kad tālajā 1877. gadā atklāja dzelzceļa līniju Rīga–Tukums, nevienam pat prātā neienāca, ka ap to izaugs jauna pilsēta – Jūrmala.

Nav izslēgts, ka nākotnē “Rail Baltica” varētu kļūt par daļu no Ķīnas iecerētā “Zīda ceļa” projekta. Patiesībā projektā ir ieinteresēta arī Krievija. Tas pats portāls “Regnum.ru” citā rakstā citē Kaļiņingradas dzelzceļa direktoru Viktoru Golomolzinu, kurš iestājies par dzelzceļa līnijas Pēterburga–Rīga–Kaļiņingrada–Berlīne izveidi. Tomēr “Rail Baltica” militārā nozīme ir krietni pārspīlēta. Moderno ieroču laikmetā, kad 1000 kilometru attālumā izšauta raķete spēj trāpīt mājas logā, militāra konflikta gadījumā jaunā dzelzceļa līnija būtu visai ievainojama. Taču NATO Krievijas propagandā tiek pasniegts kā galvenais ienaidnieks, tāpēc organizācijas sasaiste ar “Rail Baltica” labi noder, lai noskaņotu pret projektu krievus gan pašu zemē, gan Baltijas valstīs.

“Rail Baltica” ir lielisks piemērs, ka apvienotā Eiropa ir ne tikai bagāta, bet arī pietiekami atbildīga, lai solidarizētos ar pagaidām ekonomiski vēl ne tik veiksmīgajām valstīm kontinenta austrumos. Šķiet, tieši tas arī izraisa Igora Pavlovska un “Regnum.ru” nepatiku, pat elementāru skaudību. Bet tā, kā zināms, ir vājš palīgs un slikts padomdevējs, ar kuru nekur tālu netiksi.

Paldies! Jūsu jautājums/ziņojums ir saņemts.
Atpakaļ