Foto - Ilze KuzminaFoto - Ilze Kuzmina

Villahas skolā audzēkņi pašgatavoto ēdienu gan apēd paši, gan pacienā viesus.

Skolas, kur mācās nelietot mobilos telefonus

Cīnoties pret jauniešu bezdarbu un to, ka samērā daudz jauno cilvēku nepabeidz skolu un neiegūst profesiju, Eiropas valsts meklē aizvien jaunus veidus, kā izglītot un integrēt darba tirgū jauno paaudzi. Austrijā un Francijā, kā arī citās Eiropas valstīs nu jau vairākus gadus darbojas profesionālās orientācijas skolas, kuru galvenais uzdevums ir sagatavot jauniešus turpmākajai karjerai un arī dzīvei kopumā.

Jūnija sākumā “Latvijas Avīzei” bija iespēja viesoties divās no tām.

Katram savu karjeras plānu

To, ka nepieciešamas šādas skolas, jau 1995. gadā paziņoja toreizējā Eiropas komisāre pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju jomā Edīte Kresona. Viņa bija no Francijas, bijusi šīs valsts premjerministre, tāpēc likumsakarīgi, ka tieši franči kā vieni no pirmajiem sāka īstenot šo ideju. Tiesa, arī te ceļš uz šāda tipa skolām nebija ātrs: to tīkls Francijā tapa tikai 2004. gadā, taču šobrīd visā valstī ir jau 116 šāda veida izglītības iestādes, kas te tiek sauktas par otrās iespējas skolām. Tās paredzētas 16 līdz 25 gadus sasniegušiem jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ izkrituši no izglītošanās sistēmas, tomēr nu ir motivēti atsākt mācības. Bieži vien gan šie jaunieši lāgā nezina, ko un kur mācīties, viņu sociālās prasmes ir zemas, tāpat arī pašapziņa. Tad nu otrās iespējas skolas sniedz informāciju gan par dažādām profesijām, gan to apguves iespējām.

Otrās iespējas skolā Lillē man stāstīja, ka viens no skolas uzdevumiem ir arī izstrādāt katram audzēknim individuālās karjeras plānu. Tajā ieraksta, ko jaunietis vēlas sasniegt un kas jāpaveic, lai iecerēto panāktu. Skolas direktore Johanna Maskarta uzsver: skolas darbiniekiem svarīgi būt fleksibliem, atrast katram jaunietim piemērotāko pieeju. Otrās iespējas skolās skolēni pavada vidēji piecus, bet ne vairāk kā deviņus mēnešus, tomēr, ja darba tirgū vai izglītības ceļā atkal gadās kāds šķērslis, audzēkņi var atgriezties otrās iespējas skolā.

Tāpat skolas attīsta jauniešu sociālās prasmes, piemēram, liekot darboties komandā, izspēlējot darba intervijas vai dažādas profesionālajā dzīvē iespējamas situācijas, kā arī motivējot ievērot dažādus noteikumus, jo arī darbiniekiem uzņēmumos tādi taču ir jāievēro. Skolām ir cieša sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, uz kuriem skolēni dodas iepazīt tuvāk dažādu profesiju pārstāvju ikdienu. Bieži vien šādas skolas Francijā tiek veidotas tieši pēc uzņēmumu iniciatīvas. Piemēram, Otrās iespējas skola Lillē tapusi galvenokārt pēc šīs pilsētas Komerckameras ierosinājuma.

Arī daļa finansējuma skolām nāk no privātā sektora. Tāpat skolas finansē valsts budžets, vietējās varas un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šādas skolas ir dārgs prieks. Lilles otrās iespējas skolas gada budžets pārsniedz trīs miljonus eiro. ESF finansējums ir aptuveni desmitā daļa – 363 000 eiro. Tajā pašā laikā daļa darbinieku Lilles skolā strādā kā brīvprātīgie, nesaņemot atalgojumu. Šī skolas filiāles gan darbojas vēl trijās apkaimes pilsētās. Kopumā Lilles skolās un filiālēs ir teju 600 audzēkņi. Līdz motivācijai atgriezties uz izglītības ceļa viņi nonākuši dažādi. Par dažiem J. Maskarta izsakās skarbi: “Motivācija mācīties vai meklēt darbu rodas tad, kad jaunieši saprot: ja neko savā dzīvē nemainīs, vecāki viņus izmetīs no mājas.”

Atpakaļ