Publicitātes fotoPublicitātes foto

"Worldskills" konkursā Katrīnai Elizabetei nācās pierādīt savas spējas logo izstrādē, žurnāla maketēšanā un pat papīra konstruktoru veidošanā.

Ekselenta un labākā starp tautiešiem: Jaunā grafiskā dizainere gūst panākumus

“Pēc pamatskolas pabeigšanas negribēju mācīties parastajā vidusskolā, jo man ļoti grūti mācīties to, kas neinteresē un man nenoderēs. Tāpēc devos uz tehnikumu, lai apgūtu profesiju,” saka jaunā grafiskā dizainere Katrīna Elizabete Sīle, kura nesen absolvējusi Rīgas Valsts tehnikumu (RVT) un šoruden veiksmīgi piedalījusies starptautiskā jauno profesionāļu konkursā “Worldskills”, iegūstot ekselences medaļu.

Jauniete turklāt atzīta par labāko Latvijas komandā, tāpēc ieguva arī titulu “Best of Nation”.

Tehnisks darbs ar radošu piesitienu

Tieši RVT profesijas apguvei Katrīna Elizabete izvēlējās tāpēc, ka tur jau mācījās viņas māsa, kas daudz stāstījusi par šo tehnikumu. Māsa apguva komerczinības, bet Katrīnas Elizabetes izvēlēto profesiju oficiāli dēvē “iespieddarbu noformēšanas speciālists”.

No vispārizglītojošajiem priekšmetiem gan neizmukt arī tehnikumā – pirmajos mācību gados tieši uz tiem bija likts uzsvars, tomēr vienlaikus bija arī profesionālā apmācība. Jaunie speciālisti apguva zīmēšanu, datorprogrammas un citas tehniskās zinības, ko nepieciešams zināt iespieddarbu noformēšanas speciālistiem. Savukārt pēdējos mācību gados tieši profesijas apguvei veltīts vairāk laika, 4. (pēdējā) kursā tehnikuma audzēkņi dodas ilgā praksē. Katrīna Elizabete stāsta, ka apgūtas galvenokārt tieši grafiskā dizainera prasmes: “Tas nozīmē, ka varu sagatavot jebkuru darbu, kas tiks nodrukāts. Tāpat māku izveidot plakātus, logo u. c., kas izmantojami tikai interneta vidē. Varu izveidot dizainu gan krūzītēm, gan žurnāliem un grāmatām.” Apgūti tādi mācību priekšmeti kā krāsu mācība, burtu mācība, kompozīcija. Grafikas dizainera darba diena pārsvarā paiet pie datora.

Katrīna Elizabete teic, ka visvairāk šajās mācībās un arī profesijā viņu piesaista “radošais piesitiens”, “patīk brīži, kad varu izpausties es pati”. Tomēr viņa atzīst, ka dizaina radošais aspekts tehnikuma izglītības pro­grammā bija maz iekļauts, lielāks uzsvars bija uz grafikas dizaina tehnisko izpildījumu. Nepieciešamās tehniskās zināšanas nācās arī iekalt. Jaunā speciāliste atzīst, ka iztikt bez tām nevar, taču apziņa, ka tās tiešām nepieciešamas, atnāca tikai mācību noslēgumā.

Neņēma vērā stereotipus

Dati par to, kā dažādu skolu absolventi kārto centralizētos eksāmenus, liecina, ka profesionālo skolu audzēkņi mācību priekšmetus apguvuši zemākā līmenī nekā viņu vienaudži parastajā vidusskolā. Vai tas Katrīnu Elizabeti neuztrauca? Viņa atzīst: vidusskolā jaunieši ir vairāk pieskatīti, tikmēr tehnikumā tas, kādas būs sekmes, atkarīgs galvenokārt tikai no pašiem. Tie, kas vēlas izglītoties, arī tehnikumā vispārējos mācību priekšmetus spēj apgūt gana augstā līmenī. Diemžēl bijuši arī tādi kursabiedri, kuri acīmredzami atnākuši uz tehnikumu četrus gadus “atsēdēt” cerībā galu galā tomēr iegūt diplomu. Daudzi tādi atbiruši. “Taču tas nevar būt iemesls atteikties no profesionālās izglītības, ja vien ir interese par to. Man pamatskolā bija ļoti labas atzīmes un skolotāji teica: neej uz tehnikumu, tu tur degradēsies. Neklausīju, jo zināju, ka tehnikumā man būs interesantāk. Degradējusies nekādā ziņā neesmu, bet gan daudz ieguvusi. Esmu laimīga, ka nepakļāvos skolotāju spiedienam. Ir jāpārvar stereotipi. Ļoti daudz atkarīgs no paša personības,” skaidro Katrīna Elizabete.

Runājot tieši par profesijas apguvi, jauniete atzīst, ka visvairāk var iemācīties, reāli strādājot. Tāpēc jau 3. kursa laikā viņa pēc skolotājas ieteikuma devās uz kādu uzņēmumu, kur bija gatava strādāt par brīvu, lai labāk iepazītu savu nākamo profesiju. “Sapratu: ja man nebūs pieredzes, ja nemācēšu praktiski strādāt, pēc tehnikuma pabeigšanas nebūšu darba devējiem vajadzīga,” stāsta Katrīna Elizabete. “Tāpēc bieži pēc skolas divas trīs stundas strādāju uzņēmumā. Arī prakses pavadīju tur. Pēc kāda laika uzņēmuma vadība pati piedāvāja par paveikto man maksāt, jo patika mana attieksme un veikums. Neteikšu, ka pelnīju daudz, bet tā tomēr bija laba motivācija turpināt sadarbību. Patiesībā man paveicās, ka bija iespēja strādāt jau mācību laikā, jo, praktiski strādājot, ik dienas jutu, ka iemācos aizvien vairāk. Strādāt reālo darbu, kas tiks izmantots, ir daudz interesantāk un noderīgāk nekā darīt kaut ko tikai skolas vajadzībām.”

Atpakaļ