Aculiecinieka foto.Aculiecinieka foto.

Gaujas nacionālajā parkā “nomizotas” priedes

Lasītāji satraukti vēsta, ka Gaujas nacionālajā parkā starp Auciemu un Pielekšiem pie Ķemeru mājas paveroties šausminoša aina – tur vairākām priedēm nomizota miza.

Lai gan varētu domāt, ka varas darbus pret dzīvo dabu un priedēm pastrādājuši kādi ļaundari un dabas nīdēji, tomēr tā nav. Gaujas Nacionālajā parkā veikta tā dēvētā koku gredzenošana, kuras rezultātā radušies sausokņi un kritalas, kas ir mītnes vieta daudzām augu un dzīvnieku sugām.

Koku gredzenošana veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Šādas rīcības mērķis ir panākt, lai vidēji uz vienu hektāru būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes, ja konkrētās mežaudzes specifikas dēļ tā nespēj veidoties dabiskā ceļā.

Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību atsevišķās vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, saskaņā ar biologu secinājumiem, bija nepieciešams veicināt mirušās koksnes veidošanos. Lai to panāktu, jau pirms vairākiem gadiem veikta koku gredzenošana, kas veicina stāvoši nokaltušu koku veidošanos.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, meža ekologs Sandra Ikauniece skaidro, ka no visām sugām mežā 20% līdz 30% saistītas ar mirušo koksni, tajā skaitā ķērpji, sūnas, sēnes, bezmugurkaulnieki, putni un sīkie grauzēji. Stāvošos nokaltušos kokos var dzīvot dažādas vaboles un citi sīki bezmugurkaulnieki, kuri bieži pārtikā izmanto meža kaitēkļus. Tā kā to dzīvošanai nav piemēroti augoši koki, nokaltušu koku klātbūtne, kas ir mājvieta koku kaitēkļu iznīcinātājiem, ir ļoti svarīga meža veselības saglabāšanai.

Sausokņi un kritalas mežā veidojas arī dabiski, taču tas notiek daudz ilgākā laika posmā un tikmēr var ievērojami mazināties no sausas koksnes atkarīgo sugu izplatība.

Lieguma zonas tiešais mērķis ir sugām vajadzīgo apstākļu nodrošināšana, kas parasti izdarāms neiejaucoties dabiskajos apstākļos, bet reizēm vajadzīga cilvēka palīdzība atbilstošu apstākļu veidošanā, īpaši ja iepriekš cilvēks ar savu darbošanos ir šādus apstākļus izslēdzis, piemēram, izveidojot plantācijas tipa mežu, kas ir nedraudzīgs gan putnu sugu daudzveidībai, gan vaboļu un citu meža iemītnieku daudzveidībai.

Priežu gredzenošana notikusi projekta “Biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” ietvaros. Tā budžets ir 823 243 eiro, no kuriem 493 946 eiro ir Eiropas Komisijas iniciatīvas LIFE+ finansējums.

Vairāk informācijas projekta mājaslapā: http://for-rest.daba.gov.lv/public/

Atpakaļ