Laima Vaikule. Foto - LETALaima Vaikule. Foto - LETA

Franks Gordons: Kontrasts: Vaikule un Alksnis

Laima Vaikule un Viktors Alksnis: abi zināmā mērā ir PSRS relikti. Vaikulei ir 64 gadi, un viņas, kā mēdza teikt, vissavienības slava atmirdzēja 80. gados. Viktors Alksnis pat tajos gados “mūsu republikas” partijas nomenklatūrai šķita pārāk dogmatisks. Un “melnais pulkvedis” Alksnis bija gatavs uz asins izliešanu, lai saglabātu Latviju Maskavas pakļautībā. Tagad abas šīs personas, abas latviešu cilmes, paudušas, var teikt, savu aktuālo viedokli.

Laima Vaikule, kuru publika arī tagadējā Krievijā pozitīvā nozīmē saista ar Raimonda Paula vārdu un joprojām apbalvo ar aplausiem, uzstājusies Odesā, jūras piestātnes Vasaras teātrī. Odesa ir Ukrainas lielākā osta un ievērojams kultūras centrs ar zināmu kosmopolītisku auru.

Preses konferencē ukraiņu žurnālistiem Laima Vaikule uzsvēra, ka nekādā gadījumā nedosies koncertēt uz Ukrainai patvaļīgi atņemto Krimu – ne par kādiem honorāriem. Jautāta, vai nejūtot nostalģiju pēc PSRS, Vaikule atbildēja: “Man nav un nevar būt nostalģijas pēc PSRS. Esmu priecīga, ka tas viss sabrucis.” Viņa arī Krievijas publikas priekšā allaž uzsver, ka ir latviete, un jāteic, apliecina stāju.

Pavisam cita lieta ir Viktors Alksnis. Arī šodien viņš īpaši uzsver, ka ir latvietis, bet viņa izteicieni, kas publicēti portālā “zavtra.ru”, ir tik murgaini, ka pat Ždanokas, Gapoņenko vai Girsa izlēcieni uz šā fona šķiet mēreni.

Alksnis jau virsrakstā pareģo: “Pribaltika (!) atgriezīsies Krievijā”. Kā latvietis “ar krieviski impērisku domāšanu” Alksnis apgalvo: “Ja nebūtu krievu, šodien latviešu nācijas nebūtu.” Jo, raugi, “taisni krievi uz sava “krieviskuma” pamata pēc 1721. gada uzvaras Ziemeļu karā genocīda vai asimilācijas vietā sāka latviešu cilšu (!) zemnieku bērnus sūtīt uz labākajām Krievijas augstskolām. Tieši krievi (!) izdeva pirmo laikrakstu latviešu valodā 1861. gadā Sanktpēterburgā”. Runa ir par “Pēterburgas Avīzēm”, kas deva stimulu pirmajai atmodai, un ne jau tas ir “krievu” nopelns!

Krievi, tālāk bubina Alksnis, “atvēra pirmo teātri un pirmo gleznu galeriju Rīgā, nodibināja pirmo Latvijas augstskolu – Rīgas Politehnisko institūtu”.

Un te nāk murgaina kulminācija: “Tieši krievi 19. gadsimta vidū radīja (!) latviešu nāciju, kuras daudzi pārstāvji tagad mēģina padzīt krievus no Latvijas vai vismaz aizliegt viņiem runāt krieviski un gūt izglītību krievu valodā. (..) Un es saprotu, ka agri vai vēlu manai tautai nāksies atbildēt par to krievu tautas priekšā. Un es lūdzu Dievu, lai krievi, paužot savu krieviskumu, piedotu neprātīgajiem.” Noslēgumā viņš atkārto, ka “Pribaltika” tik un tā atgriezīsies Krievijā, jo Krievijai neaizsalstoša izeja uz Baltijas jūru esot vitāli svarīga.

Divi latviešu cilmes PSRS relikti, bet kāds kliedzošs kontrasts!

Atpakaļ