Foto no Ronalda Melkera albumaFoto no Ronalda Melkera albuma

Rolands Melkers

Lielais gavēnis – reliģiska diēta vai kas vairāk? 14. februārī sākas gavēnis

Kā katru gadu pirms Lieldienām, arī šogad liturģiskajā kalendārā atzīmēts Lielais gavēnis – 40 atturības dienas. Tas ilgst no Pelnu trešdienas, 14.februāra, līdz Lieldienām. Reti kurš pat no Baznīcas visai attāls cilvēks nezina, ka gavēņa laikā no kaut kā jāatsakās.

Daudzi šo laiku izmanto, lai veiktu tādu kā gribas un izturības pārbaudi – nolemj, ka, piemēram, neēdīs gaļu, saldumus, nelietos alkoholu, neizmantos feisbuku, neņems rokās planšeti… Taču – kāda ir gavēņa sākotnējā jēga un kā tām būtu jāatbalsojas mūsdienās? To intervijā pirms gavēņa pērn jautāju katoļu priesterim Ronaldam Melkeram.

“Bieži vien domājam, ka Baznīca no mums prasa kaut ko tādu, ko patiesībā tā nemaz naprasa,” iesāk mācītājs. “Baznīcas likumā ir noteikts, ka Lielais gavēnis ir no Pelnu trešdienas līdz Lieldienu laikam. Šajā laikā stingrs gavēnis ir tikai divās dienās, Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā.” Ronalds Melkers paskaidro – stingrs gavēnis nenozīmē badošanos, jo tāds nav mērķis. Saskaņā ar priekšrakstiem, šajās divās dienās atļauta tikai viena maltīte līdz sātam un jāatturas no gaļas ēdieniem, tāpat kā pārējās gavēņa laika piektdienās, un tas arī viss.

Stāsts nav par ēšanu

Mūsdienās varētu domāt, ka gavēnis ir saistīts ar veselību, senatnē – ka, ierobežojot ēšanu, izdevās ilgāk saglabāt pārtikas krājumus, kas uz pavasara pusi draudēja izsīkt, sak, ja gavēsim, izdosies izvilkt līdz vasarai. “Baznīca patiesībā uzsver, ka stāsts nav par ēšanu vai neēšanu. Tiesa, kristietībā ir brīži, kad no kaut kā atsakās, upurē. Pirms tam pagānismā upurēja pat cilvēkus. Bet Dievs šādus upurus neprasa! Upuris ir plosīt sirdi, nevis miesu.”

“Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā.” Parasti gavēņa sākumā Ronalds Melkers atgādina Mateja evaņģēlija 6.nodaļā pausto – ka ticība, kalpošana visās tās formās nav ārišķīga, bet gan vērsta uz klusu nesavtību. “Pie mums tā iegājies, ka dažādi labdarības tirdziņi ir pirms Ziemassvētkiem, bet patiesībā šāda dalīšanās ir Gavēņa laika tradīcija – man paliks mazāk, toties tiks kādam citam. Ēdienam ir simboliska nozīme. Dziļāka ideja ir nepabarot savu egoismu – nemērdē miesu mērdēšanas dēļ, bet ietaupi līdzekļus, lai varētu dalīties. Šajā ziņā gavēnis ir tikai tāds kā saasinājums tam, kam būtu jānotiek visas dzīves garumā. Šajā laika posmā mēs trenējamies, lai atjaunotu garīgo formu. Lai pārstātu domāt par sevi un sāktu domāt par otru.”

“Tas ir svarīgi arī cilvēka paša veselībai!” gavēņa un tuvākā mīlestības ietekmi uz organismu nenoliedz Ronalds Melkers. “Dzīvei ir vajadzīgs mērķis. Ja tas esi tu pats un zini, ka tas beigsies ar nāvi, iznāk apburtais loks. Bet ja mērķis ir citi cilvēki, pieļauju, ka arī gribas dzīvot ilgāk, redzot, cik daudz citiem ir vajadzību un cik daudz iespējams palīdzēt.”

Dievs vēlas mīlestību, nevis upuri. Lai padarām otru vismaz tikpat svarīgu kā sevi pašu, ja ne vēl svarīgāku, paskaidro mācītājs.

Novērst traucēkļus, atjaunot pieslēgumu

Mateja evaņģēlijā runa ir arī par lūgšanu: tas jādara “savā kambarī”, nevis publiski un izrādoties, lai citi redzētu. “Tātad viens gavēnī būtisks un sakārtojams jautājums ir tuvākā mīlestība, bet otrs – mīlestība uz Dievu. Saproti, ka Dievs ir, tiec galā ar bailēm no viņa, pārstāj bēgt, atbrīvojies no visa, kas ir starp tevi un Dievu. Ja zaudē saikni ar Dievu, esi kā telefons, kuram izlādējusies baterija. Vairs nav iespējams komunicēt,” salīdzina Ronalds Melkers. “Tātad jāatrod laiks, lai uzlādētos, jāatrod laiks lūgšanai. Tikpat labi tas var nozīmēt, ka jāatrod laiks klusumam. Apsēsties un pusstundu, 15 vai kaut piecas minūtes vienkārši būt! Esam pārstājuši būt. Skrienam, darām, dziedam, dejojam, bet neesam. Dievs vienīgais ir. Kad esi kopā ar Dievu, tad atgriezies esmē. Lūgšana sakārto attiecības ar Dievu, un no tām savukārt ir atkarīgas attiecības ar cilvēkiem.” Pēc priestera teiktā, tikai tad iespējams mīlēt un piedot citiem kaut tūkstoš reižu dienā, jo tas, kurš pieslēdzies Dievam, ir savienots ar nebeidzamas un neizsmeļamas enerģijas (lasi – mīlestības) avotu.

Vienīgais, kas šķir cilvēku no Dieva, ir grēks. Gavēnis ir piemērots laiks, lai sevi savestu kārtībā arī šajā ziņā. “Grēks parasti ir ļaušanās savām iegribām, kas nodara pāri citiem, bet galvenokārt – pašam. Labs piemērs, lai saprastu, cik traģiska ir grēka realitāte: kad Kristus ir uz krusta, viņš kliedz – Tēvs, kāpēc tu esi mani atstājis! Viņš zina, ka Tēvs viņu nav atstājis, bet tomēr tā saka, jo pats nekad nav pazinis grēku, bet tajā brīdī ir uzņēmies visus mūsu grēkus. Tie ir nostājušies starp viņu un Tēvu, un piepeši Kristus ir nonācis situācijā, ka ir šķirts no Tēva! Nekad agrāk tā nav bijis! Tās ir viņa lielākās ciešanas, nevis fiziskās vai morālās mokas.”

Tā nu gavēnis ir īstais brīdis, lai tiktu vaļā no šķēršļiem attiecībās ar Dievu, kas nozīmē arī attiecību sakārtošanu ar cilvēkiem. Laiks, kad palaist vaļā sliktas attiecības, nepareizu attieksmi. “Cilvēks ir sabiedriska būtne, nav labi būt vienam. Tas beidzas slikti, tas nav pareizais ceļš. Ja cilvēks ir viens, viņš nevar būt Dieva attēls, jo arī Dievs nav vientuļš – viņš ir Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars. Tādējādi Dievs ir būtne, kurā ir attiecības.”

Neēst otru latvieti

Gavēnis ved uz Lieldienām, kur runa ir par metaforisku nomiršanu sev un augšāmcelšanos jaunai dzīvei – citiem un Dievam. Kāpēc tomēr tik daudz koncentrējamies uz gavēni kā diētas paveidu? “Jo tā ir vienkāršāk,” uzskata Ronalds Melkers. “Tas ir vieglākais ceļš, bet arī tas var palīdzēt – kā iesācēja prakse.”

Ko priesteris pats darīs Lielā gavēņa laikā, kā īstenos atturēšanos? “Pirmkārt, kā lielu nepieciešamību izjūtu vajadzību pārstāt ēst citu latvieti. Tas mani dara slimu! Ir tik viegli pateikt kaut ko sliktu par citiem, tiesāt otru, izteikt spriedumu par kādu,” atbild mācītājs. Vai pastāv kāda robeža starp otra tiesāšanu un veselīgi kritisku attieksmi? “Domāju, ka sirdsapziņa katram šo robežu ļoti skaidri parāda. Cita cilvēka “norakšana” pirmām kārtām bojā mani pašu, jo otrs varbūt pat nenojauš, ka nupat esmu par viņu ko sliktu pateicis vai nodomājis. Tas ir kā dzert indi un cerēt, ka otram paliks slikti. Ļoti gribētu atturēties no šīs indes.”

Ronalda Melkera otra gavēņa apņemšanās – veidot un stiprināt tiltu pie Dieva. “Atrast laiku lūgšanai. Bija skaists periods, kad katru dienu stundu pavadīju klusumā. Mēģināšu Gavēņa laikā pie šīs kārtības atgriezties – stundu vienkārši būt. Nedarīt, neplānot, nedomāt, nebūt arhitektam, grāmatvedim un kam nu vēl man kurā brīdī jābūt. Tas ir liels izaicinājums, nesaku, ka man izdosies, bet es gribu iet šajā virzienā.”

Trešā lieta – padomāt par veselību. “Cenšos ēst zaļi, svaigi, veselīgi. Ikreiz man sirds iesāpas, kad tiek pasniegti cepti kartupeļi ar kotletēm – manī rodas konflikts, pirms tas manā vēderā izveidojies starp ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Laba doma būtu sākt arī sportot!”

 

logo-36

Atpakaļ