Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Rīt lems par nodokļu reformu

Nākamgad iedzīvotāju plānie maciņi kļūšot biezāki. Tā apgalvo Finanšu ministrijā (FM), kas iesniegusi valdībai nodokļu reformas plānu (oficiāli – “Valsts nodokļu politikas pamatno-
stādnes 2018. – 2021. gadam”), kurā paredz no nākamā gada 1. janvāra samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, paaugstināt minimālo mēneša darba algu, IIN atvieglojumus par apgādājamiem, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēru. Tāpat plānots turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski paaugstināt mēneša neapliekamo minimumu pensionāriem.

FM sola iedzīvotājiem mazināt nodokļu slogu, tāpat mazināt ienākumu nevienlīdzību. Taču jāņem vērā, ka nodokļu reformas plāns paredz vēl citus pasākumus, kuri kompensētu to iztrūkumu, ko budžetā radītu IIN samazinājums, minimālās algas palielinājums, lielāki atvieglojumi apgādniekiem. Tāpēc loģisks ir jautājums: kurš maksās par samazināto slogu?

Par plāniem pakāpeniski celt akcīzes nodokli cigaretēm, tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāuztraucas mazāk, vairāk par plānoto akcīzes nodokļa pakāpenisku celšanu degvielai, kas neizbēgami Palielinātu iedzīvotāju izdevumus par pārtiku un sadzīves pakalpojumiem. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase aprēķinājusi, ka ietekme uz inflāciju no degvielas akcīzes kāpuma varētu sasniegt 0,2 procenta punktus 2018. gadā. Līdzīga ietekme uz inflāciju būtu, ja gada vidējā naftas cena pieaugtu par pāris dolāriem barelā, kas, kā no pieredzes zināms, ir stipri iespējams scenārijs, viņa piebilst.

Iedzīvotāju ienākumus tāpat var samazināt plānotā IIN likmju paaugstināšana par ienākumiem, pārdodot nekustamu īpašumu, kokmateriālus, tāpat izīrējot dzīvokli vai iznomājot zemi.

Cita starpā paredzēti arī ierobežojumi IIN attaisnotajiem izdevumiem, to skaitā gan procentuāls (50% no apliekamā ienākuma), gan summārs ierobežojums – 600 eiro gadā (par sevi un katru savu ģimenes locekli) – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām. Tāpat paredzēts noteikt gan procentuālu (10% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 2000 eiro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Savukārt radošā darba strādniekiem, tostarp plašsaziņas līdzekļos strādājošajiem, kuri par darbu saņem autoratlīdzību, ienākumu apmēru samazinās plānotā 5% VSAOI likme.

Joprojām kā gaisā pakārts ir jautājums, kāds būs nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, kas ir būtiski svarīgs ikvienam iedzīvotājam, sevišķi Rīgā, Jūrmalā, galvaspilsētai tuvējos novados dzīvojošajiem. FM nodokļu reformas plāna autori uz to nespēj atbildēt. Plānā gan paredzēts, ka no 2016. gada 1. janvāra nekustamiem īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības būs iesaldētas līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet vienlaikus ar izņēmumiem, kas dažiem īpašumu veidiem pieļauj kadastrālo vērtību celšanu no 2018. gada 1. janvāra. Bažas rada arī plānā ierakstītais rīcības virziens: “pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem”, par kuru celšanu pieļāvuma formā jau izteikusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tātad top plāns B, ja optimistiskie ienākumu plāni nepildīsies.

Par FM sagatavotajiem grozījumiem nodokļu politikā valdība lems rīt, 3. maijā.

Atpakaļ