Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Klauss Reglings

Iecerēts Eiropas valūtas fonds

Francijas un Vācijas vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka nākamo ES valsti, iespējams, Īriju, finansiāli glābs jau Eiropas valūtas fonds.

“Mēs esam pēdējā aizdošanas instance,” žurnālistiem Luksemburgā pagājušonedēļ vēstīja Klauss Reglings, Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izpilddirektors.

ESM ir “svaigākais” papildinājums starptautiskajām finanšu institūcijām. Tā uzdevums ir sniegt finanšu palīdzību eirozonas valstīm, kas krīzes laikā ir zaudējušas pieeju finanšu tirgiem. Taču krīzes laikā tāda vēl nebija. Kad Latvijai bija jāaizņemas nauda, 2008. gada nogalē 1,7 miljardus eiro aizdeva Starptautiskais valūtas fonds, nākamā gada janvārī 3,1 miljardu – Eiropas Komisija. Tikai 2010. gadā ES kā pagaidu glābiņu izveidoja Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu, bet 2012. gadā nodibināja patstāvīgu institūciju – Eiropas stabilitātes mehānismu, kurš spētu aizdot līdz pat 700 miljardiem eiro.

Piecu gadu laikā aizdevumi sniegti piecām valstīm – Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai un Portugālei. “Aizdevumos esam izsnieguši 270 miljardus eiro, kas ir divarpus reižu vairāk nekā Starptautiskais valūtas fonds finansējis visā pasaulē šai pašā laika posmā,” žurnālistiem skaidroja Reglings. “Naudu mēs iegūstam no investoriem, izlaižot vērtspapīrus par ļoti izdevīgām likmēm. Tās ir trīsreiz zemākas nekā SVF. Tas ir tāpēc, ka mums ir augsts kredītreitings un augstākais pašu kapitāls starp visām starptautiskajām finanšu institūcijām – 80 miljardi,” viņš papildina. Grieķijai tas ļauj ietaupīt 10 miljardus eiro gadā jeb 5,6% no tās IKP.

Pretī ESM pieprasa ekonomiskās un strukturālās reformas, ko sekmīgi veikušas četras valstis no piecām, kuras tāpēc izstājušās no ESM programmas. Īrijas ekonomikai pērn bija pat pieaugums par 5%. Taču tas nenozīmē, ka Īrijai atkal nevajadzēs ESM palīdzību, iespējams, pēc breksita radītā ekonomiskā šoka, pieļauj Reglings. Viņš lēš, ka “lietaino dienu fondā” vajadzēs vienu vai divus procentus no eirozonas kopprodukta, tas ir, 100 līdz 200 miljardus eiro. Grieķija, kura aizņēmusies 39,4 miljardus no ESM, šobrīd ir vienīgā aktīvā ESM programmas dalībniece. (Pavisam no ES finanšu institūcijām tā saņēmusi 181 miljardu.)

Lai labāk funkcionētu monetārā savienība, Reglings neiestājas par pilnīgu fiskālo savienību vai politisko savienību. Viņaprāt, jāpabeidz Banku savienības izveide, kurai vēl trūkst Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmas, un jāsaskaņo bankrota, nodokļu un uzņēmējdarbības likumi.

Nav izslēgts, ka eiro­grupai varētu būt pastāvīgs priekšsēdētājs, kas kļūtu par eirozonas finanšu ministru. Arvien plašāk – pēc līdzības ar Starptautisko valūtas fondu – izplatās ideja par Eiropas valūtas fonda izveidi, ko virza Vācija un Francija, taču lēmuma par to nav. Francijas prezidents Emanuels Makrons savā Eiropas vīzijas runā Sorbonas universitātē atkal atdzīvinājis šo domu. Un Angelas Merkeles palikšana Vācijas kancleres krēslā ļauj prognozēt, ka Eiropas valūtas fonds tomēr tiks izveidots.

Līdz šim SVF vienmēr ir piedalījies ESM glābšanas misijās Eiropā, jo pirms 2010. gada Eiropas Komisijai vēl nebija pieredzes Eiropas valstu glābšanā. SVF loma Eiropā samazinās, un, ja nākotnē būs jāglābj kāda ES dalībvalsts, maz ticams, ka tad SVF palīdzēs. Piemēram, Kipras glābšanai sākumā trešdaļa līdzekļu nāca no SVF, bet tagad vairs tikai desmitā daļa nāk no aizokeāna.

Vai būs Eiropas valūtas fonds, tas jālemj politiķiem, bet valdošais uzskats Eiropā jau pašlaik ir tāds, ka “nākotnes krīzēs ESM jāuzņemas konkrēti uzdevumi, ko līdz šim veicis SVF”, apliecina Klauss Reglings.

 

UZZIŅA

Eiropas stabilitātes mehānisms

Izveidots 2012. gadā.

Īpašnieki – visas 19 eirozonas valstis.

Valdē ir dalībvalstu finanšu ministri (pašreiz Dana Reizniece-Ozola).

Pašu kapitāls – 80 miljardi eiro.

Latvija piecos gados iemaksājusi 186 miljonus eiro.

Piecu gadu laikā aizdevumi sniegti piecām valstīm – Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai un Portugālei.

Aizdevumos izsniegti 270 miljardi eiro.

Atrodas Luksemburgā, 145 darbinieki.

Atpakaļ