Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ārsts ņems vērā deklarēto dzīvesvietu. Skaidrojam sīkāk VM ieceres

Daļā sabiedrības jau radījis neizpratni Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kurš, ja tos pieņems valdība, stāsies spēkā no 1. septembra. Noteikumos iecerētas vairākas līdz šim nebijušas izmaiņas veselības aprūpē, tajā skaitā tādas, kas skar reģistrēšanos pie ģimenes ārsta.

Veselības ministrija (VM) grib noteikt, ka ģimenes ārsts varēs nepiekrist reģistrēt personu savā sarakstā, ja viņa deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas. Patlaban ārsts drīkst atteikties reģistrēt personu kā savu pacientu, kura faktiskā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamat­teritorijas, neatkarīgi no tā, vai pacients ir vai nav deklarēts tajā.

VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders uzsvēra, ka šīs izmaiņas neskaršot tos cilvēkus, kuriem jau ir savs ģimenes ārsts (respektīvi – ģimenes ārsti nerevidēs savu pašreizējo pacientu sarakstus un nesvītros ārā viņu darbības teritorijā nedeklarētos). Taču šīm izmaiņām būs jāpievērš uzmanība tiem cilvēkiem, kuri vēl nav atraduši savu ārstu. Ja cilvēks vēlēsies reģistrēties pie tāda ģimenes ārsta, kuram jau ir vairāk nekā 1800 pacientu, tad ārstam būs tiesības priekšroku dot tam, kurš deklarējis savu dzīvesvietu teritorijā, kur ģimenes ārsts strādā, un atteikt tam, kuram tur nav deklarēta dzīvesvieta.

Izmaiņas esot nepieciešamas, lai personām, kas deklarētas ģimenes ārsta darbības teritorijā, nodrošinātu pieejamu primāro veselības aprūpi. Taču šīs izmaiņas neliegšot iespēju ģimenes ārstam reģistrēt gan savā darbības teritorijā deklarētus, gan nedeklarētus pacientus. Ja cilvēks vēlas mainīt savu ārstu un pierakstīties pie cita, viņaprāt, labāka, tad deklarēšana nebūs kā obligāts noteikums, kas jāņem vērā. Lēmums tikšot pieņemts ārsta un pacienta sarunu ceļā.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska, analizējot iecerētos noteikumus, secināja, ka nekas jau būtiski nemainīsies, jo 95% iedzīvotāju ir reģistrējušies pie ģimenes ārstiem.

“Tie būs atsevišķi gadījumi, kad ģimenes ārsts atteiks reģistrēt pacientu, tāpēc satraukumam nav nekāda pamata. Vajadzētu paturēt prātā, ka joprojām likumisks spēks ir nosacījumam, ka pacients drīkst izvēlēties ārstu. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Ja nu kādam ārstam tā prakse būs tik liela un būs jāizvēlas, vai pierakstīt deklarētu vai nedeklarētu pacientu, tad deklarētajam būs priekšroka. Valstī ir tikai 10 procenti lielo ārstu prakšu, kur pierakstīti 2000 – 2500 pacientu,” pastāstīja asociācijas vadītāja.

Savukārt ģimenes ārsts un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis gaidāmās izmaiņas vērtējis skeptiski. LTV ziņu raidījumā “Panorāma” viņš norādījis, ka no pacienta viedokļa šādas normas iekļaušana tomēr esot neloģiska, jo dažos gadījumos deklarētā dzīvesvieta jaunam cilvēkam varētu būtiski atšķirties no reālās dzīvesvietas un tas traucētu piekļuvi ģimenes ārstam. VM pārstāvis O. Šneiders gan pauda pārliecību, ka pieejamību tam nevajadzētu mazināt. Ikviens, kurš nav reģistrējies pie ģimenes ārsta, samaksājot pacienta iemaksu 1,42 eiro, drīkst saņemt no viņa palīdzību jebkurā teritorijā, kur viņš atrodas.

Savukārt Rīgas ģimenes ārsts Andris Baumanis uzskata, ka šī ir lieki sacelta brēka – daudz būtiskāk ir izanalizēt, cik daudz ģimenes ārstu nākotnē būs nepieciešams, jo Rīgā diezgan strauji sarūkot pacientu skaits, un Veselības ministrijai vajadzētu aprēķināt, cik daudz ģimenes ārstu attiecīgajās teritorijās tuvākajā nākotnē būs nepieciešami. A. Baumanis atzina, ka jau patlaban Rīgā ģimenes ārstu ir vairāk, nekā būtu vajadzīgs.

Daktera A. Baumaņa prakse ierindojas lielo ģimenes ārstu prakšu skaitā un tādas galvaspilsētā ir 5%. Ja ārsts šādā praksē vēlēsies pierakstīt vēl kādu pacientu, viņš varēs izlemt, vai atteikt tam, kurš nav deklarējies viņa apkalpojamajā teritorijā. Savukārt 95% ģimenes ārstiem prakses nav pārpildītas, un viņiem būs iespēja pierakstīt gan deklarētās, gan arī nedeklarētās personas.

Jaunajā MK noteikumu projektā ir iekļauti arī pielikumi ar medicīnas pakalpojumiem, kurus valsts apmaksās sociālā nodokļa maksātājiem un nemaksātājiem. Tur ir norādīts arī tas, ka ģimenes ārstam papildus būs nepieciešams izvērtēt, vai konkrētā persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi pilnībā vai tikai valsts noteikto veselības aprūpes minimumu. Lai mazinātu administratīvo slogu šāda uzdevuma izpildei, paredzēts nodrošināt, ka informāciju par konkrētās personas statusu būs iespējams aplūkot vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselībā.

Atpakaļ