Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Mazmeita Rūta Šķirus, kura dzīvo Jelgavā, bieži ciemojas pie vecmammas Skaidrītes Urbānes un dodas līdzi dižkoku apsekošanā.

“Piepildīju mūža sapni – pētīt dižkokus”

Pašā Lietuvas pierobežā atrodas ar dižkokiem bagātais Bukaišu pagasts. “Bukaiši – visapkārt, kur vien paveras skats, līdzenums vien. Nav te ne augstu kalnu, ne plašu upju, tomēr bagātu šo pagastu dara vēsture un cilvēki,” teikts Tērvetes novada apceļotājiem adresētajā mājaslapā.” Te var iepazīt firsta Līvena bijušās muižas parka alejas un dīķus un 1901. gadā celto Biedrību namu. Pagasta rietumos raženi zaļo Koriņu diž­ozols un Brīnumpriede. Bukaišu centrā izveidots Melnā stārķa parks.

Pagasta vides pulciņa vadītāja un novadpētniece Skaidrīte Urbāne teic, ka šis apvidus jau izsenis bijis ļoti mežains. Taču par vārda “Bukaiši” izcelsmi neesot zināms, vai tas cēlies no kādas savulaik te dzīvojošas dzimtas vārda vai arī no tā, ka te bijis daudz buku…

Bet mežu te pulku un tie ir tik bagāti sēnēm, ka pietiekot arī kaimiņu pagasta iedzīvotājiem. Tā nu rudenī Augstkalnes ļaudis brauc sēņot uz Bukaišiem, bet Bukaišu bērni – uz Augstkalnes skolu. Jo pašu pagastā mācību iestāde nesen slēgta. Tā ir bijusi skola, kurā Skaidrīte nostrādājusi 57 gadus – kā diplomēta ķīmiķe un bioloģe gan par dabaszinību skolotāju, gan direktora vietnieci, gan klases audzinātāju un bērnu vides pulciņa vadītāju. Pirms vairākiem gadiem, kad dibinājies vides pulciņš pieaugušajiem, Skaidrīte domājusi, ka nodarbības mazajiem un lielajiem varēs apvienot, taču apjautusi – nē, katrai grupai ir citas intereses. Tagad viņai pulciņu vākums fotogrāfijās un aprakstos glabājas vienā no Biedrību nama istabām.

Būs vismaz 35

“Dižkoku izpēte bija mans mūžā sapnis!” stāsta Skaidrīte. “Daba man patikusi kopš bērnības. Tā cilvēkiem dod mīlestību un labestību. Ja ieraugu lielu koku, domāju, ka tas savās gadskārtās ir uzņēmis ilgu vēsturi. Domāju – ja koks prastu runāt, ko viņš man pastāstītu. Arī bērniem vienmēr esmu teikusi – iedomājieties, ko šis koks ir pārdzīvojis.” Vislielākais pagastā ir Koriņu ozols, kurš jau 1974. gadā iekļauts aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Mežzinis Skaidrītei savulaik stāstījis, ka pirms tam ozolu vairākkārt plānojuši nozāģēt, taču neesot bijis tik liela zāģa, lai to izdarītu, un tā koks palicis augam.

Vides pulciņš līdz Latvijas simtgadei apzinās un uzmērīs visus Bukaišu dižkokus. Pateicoties sadarbībai ar Dabas aizsardzības pārvaldi, dabas datu uzskaites sistēmā “Ozols” jau iekļuvuši 22 Bukaišu dižkoki – 16 ozoli, viena apse, viens osis, viena liepa, viena kļava, viens vītols, viens zirgkastanis. Visvairāk vareno ozolu aug “Ciedru” māju saimnieku Lillo īpašumā – astoņi dižozoli ir resnāki par četriem metriem un vēl četriem pietrūkst pavisam nedaudz līdz šim varenumam. Skaidrīte jau zina, kurp vēl jādodas un jāuzmēra liepa, oši, kļavas, ozoli, vīksnas, lai nākamgad Bukaišu pagasta dižkoku sarakstā būtu vismaz 35 koki.

Par Skaidrītes veikumu ir vēstījis Latvijas Radio (LR) raidījumā “Latvijas stāsti Latvijas simtgadei”, un pagājšnedēļ LR šā raidījuma dalībnieku salidojumā viņa saņēma arī “Latvijas Avīzes” balvu – apgāda “Latvijas Mediji” grāmatas. Skaidrīte ir arī cītīga “Latvijas Avīzes” lasītāja. Vēl šogad iznāks Gunta Eniņa jaunā grāmata “Koki mājas nepamet”, kas arī Skaidrītei jau apsolīta balvā kā dižkoku apzinātājai.

Par dabas pētīšanu Skaidrīte ir ieinteresējusi arī mazmeitu Rūtu Šķirus, kura bieži dodas līdzi dižkoku apsekošanā. Abas atradušas pagastā arī aizsargājamo vabolīti – lapkoku praulgrauzi.

 

Pieradinātais stārķis

Skaidrīte daudzus gadus vēro stārķu gaitas Zemgalē. Dabas pētniece uzskata, ka dzīvnieki mīl labus cilvēkus, turklāt ne tikai mājdzīvnieki suņi un kaķi, bet arī stārķi. Braucot pa mājām, vācot datus par 40 stārķu ligzdām pagastā, Skaidrīte sastapusi dažādus cilvēkus. Viens ar prieku stāsta par savā tuvumā mītošo stārķu ģimeni, cits saka – ak, lai tas putns ātrāk vācas prom…

Par stārķiem Skaidrītes ģimene sāka vākt datus jau laikā, kad jaunākais dēls studēja universitātē bioloģiju un bija jāraksta kursadarbs par stārķiem. Skaidrīti arī tas interesēja, tāpēc satikās ar balto stārķu apsekošanas projekta koordinatori pētnieci Māru Janaus, lasīja profesionālo literatūru, un … trīs ziemas savā kūtiņā deva patvērumu stārķim Knakšķim. Viņa atminas: “Putnu Kauņas zoomuzeja darbinieki bija apgredzenojuši, un stārķis bija pieradināts, staigāja cilvēkiem pakaļ. Kad rudenī tas nedevās prom, viena saimniece bija ielaidusi savā kūtiņā, bet tikai uz neilgu laiku. Braucām putnam pakaļ, ielaidām savā kūtī. Tur Knakšķis dzīvoja kopā ar pīlēm. Pavasarī tad nāca lielie brīvlaišanas svētki.” Par visvairāk respektējamo cilvēku Knakšķis atzinis Skaidrītes dzīvesbiedru, bet pašai mēdzis arī ieknābt.

Kad šoruden Skaidrīte ligzdošanas apsekojuma datus nodevusi projekta koordinatorei, viņa teikusi, ka šogad ligzdošanas rezultāti ir labāki nekā pērn. Skaidrītei pašai gan šķitis, ka šāgada ilgais sausums būs nelabvēlīgi ietekmējis stārķus, turklāt Zemgale ir zona, kur daudz lauksaimnieciski apstrādātas zemes, un nav vairs pļavu. Bet stārķi tomēr izdzīvo.

 

Vides pulciņi

“Ja es pamanu kādu konkursiņu, arvien bērnus iesaistu. Tā arī sākām piedalīties Meža olimpiādēs,” Skaidrīte atminas. Pirmo reizi piedaloties olimpiādē, viņas komandas meitenei bijis jāatbild uz jautājumu: “Cik tūkstošus koku hercogs Jēkabs izmantoja viena burinieka būvēšanai?” Līga atbildējusi: “Divus tūkstošus.” Žūrija un arī skolotāja izbrīnīti – kā to zināji? Bet meitene spriedusi: ja jau jautā, cik tūkstošus, tātad skaidrs, ka būs vairāk nekā viens! Minējusi un trāpījusi. Tā Bukaišu komanda izcīnīja uzvaru, un atjautīgā Līga kopā ar savu pedagoģi tika pie balvas – brauciena uz Somiju. Skaidrīte stāsta, ka tolaik ceļojusi pa Viduseiropu, bet vēlējusies apskatīt arī ziemeļu zemes. Tā nu nokļuvusi vispirms Somijā, vēlāk arī Norvēģijā.

Pieaugušo vides pulciņš sniedz tā deviņām dalībniecēm gan kopā būšanas prieku, gan jaunu Skaidrītes sameklētu informāciju par puķēm, par apstādījumu izveidošanu u. c. Sievas apmainās ar stādiem, ziedo arī tos Bukaišu parka apstādījumiem. Pulciņš rīkojis ābolu izstādi un kartupeļu balli. Kopējā braucienā no Ukru gāršas atvesti dižskābarži, ko stādīt pie mājām.

Valsts svētku priekšvakarā Tērvetes novada dome tradicionāli apbalvo cilvēkus, ar kuriem novads lepojas. Skaidrīte 17. novembrī saņems domes Atzinības rakstu nominācijā “Sabiedriskā darbība” par personīgo iniciatīvu un nesavtīgo ieguldījumu Bukaišu vēstures izpētē un vides izglītības tradīciju saglabāšanā. Viņa uz svinīgo sarīkojumu aicinājusi arī savus tuviniekus, taču abiem dēliem 17. novembrī ir jāstrādā Rīgā, un mazmeitai Rūtai jāpiedalās skolēnu peldēšanas sacensībās Liepājā.

Uz jautājumu, ko Skaidrīte novēl visiem Latvijas cilvēkiem svētkos, viņa atbild: “Lai ikviens spēj un var atrast mūsu pašu Latvijā dzīves un darba vietu! Un visiem vecākiem vēlu, lai palīdz saviem bērniem un atbalsta viņus.”

Atpakaļ