Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Visas dienas garumā latviešu valodu integrējam sarunās ar bērniem. Savukārt sporta un mūzikas nodarbības notiek tikai latviski," stāsta Ozolnieku novada bērnudārza "Saulīte" audzinātāja Jūlija Šeimane, rādot kalendāru, kurā arī izmantotas abas valodas. Labs palīgs pedagoģei ir Emīlija Kostrova.

Krievu bērnudārziem ieteiks pieņemt darbā latviešus

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apņēmies palielināt latviešu valodas lomu izglītībā un sola, ka drīzumā krievu bērnudārzos mazuļi latviešu valodu apgūs tik labi, ka varēs mācīties pat latviešu skolā. Tikmēr projekta “Skola2020”, kas izstrādā jauno mācību saturu, pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece atzīst: “Kad veidojām izglītības programmas, vēl šāds akcents uz latviešu valodas akcentu nebija uzlikts.”

Vai jaunais izglītības saturs, kurš drīzumā jāapstiprina valdībai, vispār paredz lielāku latviešu valodas lomu mazākumtautību bērnudārzos?

A. Miesniece atbild: “Mēs varam izveidot vislabāko mācību saturu, tomēr, ja nebūs atbilstoša valodas nesēja – skolotāja – un ja šajās izglītības iestādēs nebūs latviskas vides, tad nekādas jēgas nebūs.”

Projekta ietvaros izstrādātā valodas apguves programma ir vienota latviešu un mazākumtautību bērnudārziem un paredzēta gan latviešu, gan citu valodu apguvei. “Tā ir universāla programma, jo ir lietas, kas attiecas uz visu valodu apguvi,” skaidro eksperte. “Taču ir iestrādātas atsevišķas prasmes, kas paredzētas mazākumtautību izglītības iestādēm gan latviešu valodas apguvei, gan arī dzimtajai valodai.”

Pirmsskolas izglītības programma, tāpat kā citas jaunā satura programmas, pagaidām nav publiski pieejamas, jo joprojām ir izstrādes stadijā. Taču pilotskolas vai šajā gadījumā bērnudārzi tās jau izmēģina. Pirmsskolās, līdzīgi kā skolu programmās, arī paredzētas mācību tēmas, kuras apgūst pat mēnesi. Šajās tēmās gan būs integrētas dažādas zinības, kamēr pamatskolās būs atsevišķas tieši latviešu valodas stundām paredzētas tēmas.

Publiskots vismaz ir pirmsskolas izglītības mērķis, un tas ir: sekmēt latviešu un citu valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātiskās, veselības un fizisko aktivitāšu, lietpratību pamatu veidošanos, balstoties uz bērna pieredzi, izziņas aktivitāti, dabisko vēlmi darboties, kustēties, priecāties. Galvenā mācību organizācijas forma, tāpat kā līdz šim bērnudārzos būs rotaļnodarbība.

 

 

Rosinās veidot latvisku vidi

Jaunā standarta projektā iekļauts arī pirmsskolas izglītībā sasniedzamais rezultāts: mazākumtautību bērnudārzos latviešu valoda būs jāapgūst tādā līmenī, lai bērni uztvertu ar ikdienas dzīvi saistītu informāciju, prastu nosaukt lietas sev tuvākajā apkārtnē, atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. “Atbildēt var gan latviski, gan krieviski, galvenais, lai bērns saprot, ka viņam jautā un uz to reaģē,” paskaidro A. Miesniece. Prasītais latviešu valodas prasmes rezultāts ir atšķirīgs no tā, ko prasa latviešu valodas bērnudārza “absolventam” un nešķiet, ka ar to pietiek, lai mācītos latviešu skolā.

“Tāpēc jau sacīju, ka svarīga ir vide,” atbild A. Miesniece. “Ja pirmsskolas izglītības iestādē ir nodrošināta vide, kurā ir latviešu valodas nesējs ikdienā, bērni latviešu valodu apgūs krietni augstākā līmenī nekā tad, ja to mācīsies tikai rotaļnodarbībās.”

Latviešu valodas nesējs – ar to domāts kāds izglītības iestādes darbinieks, kurš runā ar bērniem tikai latviski. Šiem darbiniekiem būtu jāapzinās, ka viņi pilda ne tikai savus tiešos pienākumus, bet arī “strādā par latvieti”, piebilst eksperte Ligita Grigule, kura vadīja satura izstrādi latviešu valodas apguvei mazākumtautību skolās.

Ir pētījumi, kas pierāda: lai bērns labi apgūtu valodu, tā jādzird vismaz 30 procentos dienas aktīvo stundu. Tāpēc “Skola2030” gatavos arī ieteikumus, kādai jābūt pirmsskolas videi. Pagaidām gan izveidots tikai apraksts, kādai jābūt “fiziskajai mācību videi”, proti, kā jāaprīko telpas utt. Taču pēc jaunā satura aprobācijas, kurš jau sācies, tostarp arī pirmsskolās, apspriežoties ar pedagogiem, plānots sniegt ieteikumus tieši mazākumtautību bērnudārziem par to, kā nodrošināt latvisko vidi. “Jau visagrīnākajā vecumā, grupās, kur ir pusotra līdz trīs gadus veci bērni, ir jānodrošina latviešu valodas vide. Tieši šis vecums ir ārkārtīgi svarīgs valodas apguvei. Vairāki pētījumi rāda, ka līdz trīs gadiem bērns vissekmīgāk apgūst vairākas valodas vienlaikus. Kaut arī vēlāk turpinās sensitīvais vecums valodas apguvei, tad latviešu valodu apgūt jau būs nedaudz grūtāk,” saka A. Miesniece.

Lasīt un rakstītprasmi latviešu valodā jaunā standarta ietvaros pirmsskolā nav paredzēts mācīt, jo saturs izstrādāts bērniem līdz sešu gadu vecumam. Kā zināms saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri jau no nākamā mācību gada bērni sāks mācīties 1. klasē jau sešu gadu vecumā. Tāpēc jaunajā pirmsskolas programmā iekļauta tikai sagatavošanās lasīšanai un rakstīšanai.

Atpakaļ