Foto FotoliaFoto Fotolia

Pagaidām mēms kā kaps: Slepenības plīvuru pār jauno mācību saturu neizdodas noraut

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks un jaunā izglītības satura izstrādātāji līdz 25. septembrim par to apņēmīgi klusē. Līdz ar to slepenības plīvuru pār jauno mācību saturu pagaidām neizdodas noraut.

Kaut simts izglītības iestādēs jau sākusies jaunā mācību satura aprobācija, ko un kā izmēģināt bērnu skološanā, nav skaidrs, jo informācija netiek sniegta pat šajā pilotprojektā iesaistītām skolām un bērnudārziem. Kaut kādu skaidrību pedagogu pārstāvji cerēja gūt vakar, kad uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdi ieradās G. Catlaks, taču saruna bija īsa un vispārīga. Arī pedagogu pārstāvjiem jāgaida līdz 25. septembrim, kad tiks publiskots jaunais izglītības saturs visiem izglītības posmiem: sākot ar pirmsskolu un beidzot ar vidusskolu. Līdz pat februārim turpināsies jaunā satura publiska apspriešana. Tāpēc VISC vadītājs uzsvēra, ka nākamnedēļ publiskotā informācija nebūs gala variants.

Tikmēr pilotprojektā iesaistītie skolu pārstāvji arodbiedrībai sūdzējušies, ka neesot iespējams pilnvērtīgi aprobēt saturu, ja joprojām daudz kas no iecerētā satura nav zināms. Kad skolu pārstāvji lūdzot padomu satura izstrādātājiem, projekta “Skola 2030” ekspertiem, tie atbildot, ka esot parakstījušies par informācijas neizpaušanu, tāpēc neko nevarot stāstīt. “Atceliet taču projekta slepenības statusu vismaz attiecībā uz pilotskolām!” aicināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

G. Catlaks apgalvoja, ka nekāda slepenības statusa neesot. Ekspertiem gan lūgts par iecerēm plaši nerunāt, lai “sabiedrībā netiktu apspriests projekta melnraksts”.

Tāpat skolu pārstāvji secinājuši, ka daļa lektoru, kas iesaistīti pilotskolu pedagogu apmācībā, neesot “augstas raudzes”. Pilotprojektā iesaistītas gan skolas, kuras jau līdz šim īstenojušas kompetenču pieeju, gan skolas, kam tā sveša. Lektori nemākot vienlīdz veiksmīgi strādāt ar skolotājiem, kam aiz muguras dažāda pedagoģiskā pieredze. “Projektā iesais­tīts ļoti daudz cilvēku un var būt visādi,” atzina G. Catlaks.

Pedagogi arī uztraucas, ka nav jaunajam saturam atbilstošu mācību līdzekļu, ko arī varētu aprobēt. G. Catlaks atbildēja, ka mācību līdzekļi būs tikai nākamā mācību gada saturā, turklāt “minimālā apjomā”. Šobrīd mācību līdzekļi tiekot izstrādāti “saspringtā režīmā”. Aprobācijā esot jāizmēģina mācību metodes un skolotāju sadarbība, nevis mācību līdzekļi.

Skolotāji oponēja: pilnvērtīgi sadarboties neesot laika. Ja pedagoga likmē būtu tikai 21 kontaktstunda un pārējo laiku varētu veltīt citu pienākumu veikšanai, tad gan varētu sadarboties. G. Catlaks piekrita, ka sadarbībai jābūt iekļautai apmaksātajā pedagoga darba laikā, taču par to jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Valkas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Laila Ozoliņa pārmeta VISC, ka tas “esot visa ļaunuma sakne”, jo nesniedz pietiekami daudz informācijas, piemēram, par sešgadnieku izglītību: “Ne vecāki, ne skolotāji, ne arī bērni nezina, kam gatavoties. Pēc kādas programmas jau nākamajā gadā mācīsim bērnus?” G. Catlaks atbildēja tikai jau zināmo: varēs mācīties bērnudārzā, vienlaikus 1. klasē mācīsies dažāda vecuma bērni. Turklāt par sešgadnieku skološanu vēl jālemj Saeimai.

I. Vanaga atzina: lielākais satraukums saistībā ar jauno mācību saturu ir par steigu un neziņu. Ja tikai februārī beigsies sabiedriskā apspriešana un pieņemti politiski lēmumi par jauno saturu: kad tad skolotāji gatavosies darbam jaunajos ap­stākļos? Kā zināms, jauno saturu skolās sāks ieviest jau nākamajā mācību gadā.

Atpakaļ