Foto - Toms Grīnbergs/LUFoto - Toms Grīnbergs/LU

Neatkarīgi no izvēlēto augstskolu, studiju programmu un prioritāšu skaita elektroniskās reģistrācijas maksa ir vienreizēja – 30 eiro. Piesakoties studijām klātienē, katrā augstskolā jāmaksā 30 eiro.

Sākas pieteikšanās studijām

No pirmdienas portālā www.latvija.lv visi studētgribētāji var sākt elektroniski pieteikties studijām 12 augstskolās.

Elektroniskā pieteikšanās studijām iespējama šādās augstskolās: Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Liepājas Universitātē, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā. 
Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās, un pirmajai no tām pieteikumus varēs iesniegt un apstiprināt laikā no 12. jūlija plkst. 16.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte izveidojusi savu elektroniskās pieteikšanās sistēmu “uznemsana.rsu.lv”, kurā pieteikties studijām var jau no 1. jūnija. Bakalaura studiju programmās tajā varēs pieteikties līdz 11. jūlijam.

 

Par labu eksaktajiem

Gaidot jauno studiju gadu, aptaujāju vairākas Latvijas augstskolas, lai noskaidrotu, kādas jaunas studiju programmas tās gatavas piedāvāt topošajiem studentiem, kā arī vai un kā tās uzlabojušas studiju procesu un vidi. Tāpat būtisks ir jautājums par valsts apmaksāto budžeta vietu sadali un studiju maksu apjomu.

Piemēram, Latvijas Universitātē (LU) nākamajā studiju gadā turpinās sarukt tā saukto budžeta studiju vietu skaits humanitāro un sociālo zinātņu jomām. LU taisnojas: tas bijis Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums.

Rezultātā 2380 studiju vietām minētajā zinātņu blokā 133 pārdalītas par labu dabaszinātņu un datorikas studiju programmām. LU vadība gan aicinājusi IZM un valdību nepieļaut humanitārās un sociālās jomas studiju diskrimināciju, jo ar tikai ar eksakto zinātņu jomas speciālistiem vien nav iespējams attīstīt demokrātisku, tiesisku un ekonomiski plaukstošu valsti.

Citās augstskolās gan nav vērojama tik krasa valsts apmaksāto studiju vietu pārdale.

Ir saprotama valsts vēlme veicināt, lai jaunieši izvēlētos eksaktās studiju jomas, jo tieši šādi speciālisti akūti trūkst darba tirgū. Taču, lai iestātos sociālajās un humanitārajās studiju programmās, studētgribētājiem jāiztur liels konkurss, bet, lai studētu eksaktās zinātnes, konkursa uz budžeta vietām tikpat kā nav, der aizdomāties par sagatavoto kadru kvalitāti. Turklāt nav noslēpums, ka eksaktajās studiju programmās ir krietni lielāks studentu atbirums. Atbirušo skološanai valsts nauda izlietota nelietderīgi.

Atpakaļ