Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pauls Kļaviņš

Pāvesta vizīte kā īpaša labvēlība Latvijai. Saruna ar priesteri Paulu Kļaviņu

Kaut vēl oficiāla apstiprinājuma tam nav, paredzēts, ka nākamgad Latvijā ieradīsies Romas Katoļu baznīcas galva pāvests Francisks. Mums vēl spilgtā atmiņā 1993. gadā notikusī pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte, jo toreiz katoļu baznīcas augstākā amatpersona Latviju apmeklēja pirmo reizi. Par to, ko Latvijai tagad nozīmēs Franciska vizīte, izvaicāju priesteri Paulu Kļaviņu.

Ja salīdzinām situ­āciju Latvijā pirms 24 gadiem, kad ieradās Jānis Pāvils II, un pirms šīs pāvesta vizītes, kas ir kopīgs un kas – atšķirīgs? 

Pauls Kļaviņš: Mēs toreiz tikko bijām atguvuši Latvijas brīvību, un pāvesta vizīte bija kā Latvijas ievadīšana globālā atzinības procesā. Jānis Pāvils II bija cilvēks, kurš jau daudz ceļojis, bet Baltijas zemes bija to reto vidū, kuras viņš vēl nebija apmeklējis. Kad pāvests atbrauca, Latvijas vārds īpaši izskanēja pasaulē.

Tagad ir mainījusies Latvijas sabiedrība, ekonomika. Toreiz Latvijā bija vairāk cilvēku, arī laukos bija vairāk ļaužu, kuri sagaidīja pāvestu. Toreiz vēl atradāmies uz atmodas entuziasma un pacilātības viļņa. Tagad esam daudz ko vairāk pieredzējuši nekā toreiz, vairāk apzināmies globālo piederību pasaulei un esam atvērtāki. Ir attīstījusies interneta kultūra, kādas 1993. gadā mums nebija, tāpat kā nebija mobilo telefonu. Tas viss sabiedrību un cilvēku attiecības ir ļoti mainījis. Ir citi izaicinājumi, un arī šī pāvesta vizīte noteikti būs ar citādiem akcentiem nekā pirms ceturtdaļgadsimta.

“Runājot par Eiropu, daudzviet mēs saskaramies ar vispārēju noguruma un novecošanas izjūtu; Eiropa tagad ir kā “vecmāmiņa”, tā vairs nav auglīga un enerģijas pilna,” – šis pāvesta Franciska teiktais uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem savulaik rosināja diskusijas. Tāpat lielu ievērību ieguva Filipīnās paustais aicinājums ticīgajiem būt atbildīgiem vecākiem un norāde, ka labiem katoļiem nav vajadzības vairoties “kā trušiem”.

Kādi procesi un izaicinājumi, jūsuprāt, noteiks akcentus Latvijā?

Jānis Pāvils II un Francisks ir diezgan dažādi savās pieejās un uzsvaros. Jānis Pāvils II bija vairāk intelektuālis, ļoti uzsvēra intelektuālos ticības pamatus. Tas bija raksturīgs arī Benediktam XVI. Savukārt pāvestam Franciskam ļoti svarīga ir praktiskā ticības izpausme ikdienā. Agrāk vairāk tika runāts par teoloģiskām saknēm, par kopību, sadraudzību. Francisks runā par satikšanās kultūru, lai mēs vairāk vērstos pret atstumšanas tendencēm sabiedrībā un tiešām cits citu uzlūkotu kā kopīgā ceļa gājējus.

Pieminējāt vecāku atbildību. To ir uzsvēruši arī iepriekšējie pāvesti – ka ir svarīgi būt atbildīgam par to, ko dari, arī savā personīgajā dzīvē. To, ko citi neredz, Dievs redz. Pāvestam Franciskam ir liela pastorālā pieredze (“pastorāls” – lat. val., ar nozīmi “ganu”, draudzes ganam ir uzdevums rūpēties par cilvēku konkrētām vajadzībām – Red.).

Viņš vairāk liek akcentus uz to, kā cilvēki attiecas viens pret otru un kā viņi uztver Dieva tēlu.i

Mudinājumi uz žēlsirdību atgādina, ka mēs nebūsim citu tiesneši, bet uzticēsim to Dievam.

Pāvestam ir daudz ielūgumu, daudz piedāvājumu doties vizītēs. Mēs neesam lielo politisko notikumu centrā, taču pāvestam ir svarīgi arī aptvert perifēriju. Salīdzinājumā ar citām zemēm Latvija ir maza valsts, skaitliski maza tauta. Pāvesta īpašā labvēlība pret šādām valstīm arī var būt viens no iemesliem, kāpēc viņš pieņemtu lēmumu apmeklēt Baltijas valstis. Vēl pāragri runāt, kā viss izvērsīsies, taču tas, ja viņš atbrauks pie mums, būs mīlestības izpausme pret šo Māras zemi, mīlestības izpausme mazām tautām, mazām valstīm, kurām vienlaikus ir lielas iespējas parādīt ko labu citām tautām garīgā nozīmē. Garīgi esam bagāti, un mums jāapzinās, ko esam sasnieguši, ko varam vēl sasniegt. Pāvests vēlas mūs stiprināt vienotībā, stiprināt ticīgos ekumeniskajā ceļā. Paredzēts, ka viņš brauks uz visām trim Baltijas valstīm. Protams, Latvijas simtgade arī ir nozīmīgs faktors.

Vai ieraudzīsim šeit arī īpašo pāvesta auto – papamobili?

To pagaidām nevar pateikt. Ir bijušas vizītes zemēs, kurās Francisks braucis ar vienkāršu mašīnu. Ņemot vērā pāvesta vecumu – viņam 17. decembrī apritēs jau 81 gads –, viņš liks vairāk akcentus uz personīgu tikšanos ar cilvēkiem, īpaši ar nabagiem, atstumtiem, trūcīgiem. Pāvestam ir ļoti tuvi šie cilvēki, kurus politiski varenie ne vienmēr atceras. Tieši tos viņš visvairāk grib satikt un apmīļot.

Sociālajos tīklos cilvēki jautā, vai pāvesta vizītes gaidās valstij no budžeta ir jātērē 374 600 eiro Aglonas bazilikas informācijas centra renovācijai, un spriež, vai šo naudu nevarētu izlietot, piemēram, slimnieku ārstēšanai, ko pāvests noteikti atbalstītu. Kā jūs to vērtējat?

Slimo ne tikai cilvēka ķermenis. Pāvests vairākkārt izteicies, ka baznīca ir kā lauka hospitālis jeb lauku slimnīca. Jo baznīca bagātina un dziedina cilvēka dvēseli. Vēl nesen pāvests uzsvēra, cik ļoti dziedināšana ir vajadzīga visai sabiedrībai un cilvēkiem, kuriem vajag piedot un kurus vajag pieņemt. Kad dvēsele un gars tiek dziedināts, tad arī ķermeniskais nostiprinās, jo cilvēks ir vienota sistēma.

No kultūrvēsturiskā viedokļa raugoties, Aglona mums ir ļoti vērtīgs liels garīgs centrs, kam vajadzētu labi attīstīties straujāk, darot gan Latviju, gan Latgali atpazīstamu pasaulē. Ieguldīt līdzekļus tajā nav bezmērķīgi. Rekonstruētais informācijas centrs arī vēlāk pildīs savas funkcijas. Atceros, ka laikā, kad studēju Amerikā, tur iznāca grāmata par Dievmātes svētvietām. Aglona grāmatā nebija minēta. Tas bija pēc Jāņa Pāvila II vizītes Aglonā. Tātad diemžēl arī Dievmātes godinātāju vidū ir tādi, kuri nezina par Aglonu.

Ar pāvesta Franciska vizīti, pirmkārt, protams, būs garīgi ieguvumi, taču arī politiski Latvijai tas ir svarīgi, vizīte vairos Latvijas prestižu pasaulē. Kādi politiskie ieguvumi bijuši citām valstīm pēc pāvesta vizītes?

Politiskā ietekme nav vizītes pirmajā plānā. 1998. gadā Jānis Pāvils II apmeklēja Kubu. Toreiz Kastro režīms vizītes ietekmē kļuva iecietīgāks, tolerantāks pret disidentiem, pret citādi domājošiem. Taču principā jau pāvesta vizītes nemaina, piemēram, politisko partiju akcentus. Tās pārsvarā maina kulturālo, sociālo, garīgo fonu. Mērķis pirmām kārtām ir garīgā ietekme, kopējā labuma un vienotības stiprināšana, un tā nav uzreiz tik pamanāma.

Atpakaļ