Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Divus miljonus eiro iedzīvotāji pārmaksājuši tāpēc, ka saņem rēķinus par savākto un aizvesto sadzīves atkritumu kubikmetriem, toties poligonos nogādātos atkritumus nosver tonnās.

Pārmaksājam par sadzīves atkritumu izvešanu

Jau 2015. gadā vairākās pilsētu un novadu pašvaldībās pārbaudot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Valsts kontrole (VK) atklāja, ka divarpus gadu laikā – no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam – 44 pašvaldību iedzīvotāji par šo pakalpojumu pārmaksājuši aptuveni 3,6 miljonus eiro.

1 m3 = 200 kg…

No šīs summas 2 076 380 eiro pārmaksājuši tāpēc, ka saņem rēķinus par savākto un aizvesto sadzīves atkritumu kubikmetriem. Toties poligonos nogādātos atkritumus nosver tonnās. Atkritumu apsaimniekotāji tonnas pārrēķina kubikmetros, mākslīgi pieņemot, ka viens kubikmetrs sadzīves atkritumu sver 200 kilogramus.

Tā kā nodokļa un maksas aprēķinā par atkritumu apglabāšanu poligonā izmanto svara mērvienību, savukārt iedzīvotāju rēķinos – tilpuma mērvienību, ar pārrēķināšanu no tonnām uz kubikmetriem negodprātīgam apsaimniekotājam vienmēr iespējams šmugulēt.

Iznākumā iedzīvotājs, kurš vienu 140 litru tilpuma sadzīves atkritumu konteineru piepilda, piemēram, ar dzērienu plastmasas pudelēm, nepelnīti spiests maksāt vairāk nekā iedzīvotājs, kurš konteinerā sabēris ķieģeļus.

No VK pieminētajiem 3,6 miljoniem 1 570 961 eiro pārmaksāts tāpēc, ka sadzīves atkritumu šķirošanas līniju īpašnieki iekasē dabas resursu nodokli arī par sašķirotajiem, bet poligonos nenogādātajiem sadzīves atkritumiem.

No 2017. gada 1. janvāra šis dabas resursu nodoklis turklāt paaugstināts vairāk nekā divas reizes. Par nesašķirotu sadzīves atkritumu uzglabāšanu poligonos agrāk maksāto 12 eiro vietā jau jāmaksā 25 eiro par tonnu, kas iedzīvotājiem vēl vairāk sadārdzina sadzīves atkritumu izvešanu.

Kā zināms, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas rēķinu veido trīs daļas: dabas resursa nodoklis, maksa par atkritumu apglabāšanu poligonā un apsaimniekotāja izdevumi par atkritumu savākšanu un aizvešanu.

Par atrisinājumu gudro trīs gadus

Valsts kontrole, pabeidzot pārbaudi, jau pirms trim gadiem bija aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) novērst to, ka iedzīvotāji saņem šādus mākslīgi uzpūstus rēķinus un ir spiesti par tiem maksāt. Bet VARAM bija vajadzīgi trīs gadi, lai izgudrotu, kā turpmāk iedzīvotājiem taisnīgāk aprēķināt maksu par sadzīves atkritumu izvešanu.

VARAM iesniegtais noteikumu projekts, kas vakar, 17. jūlijā, valdības darba kārtībā gan bija iekļauts, bet pēdējā brīdī tika atlikts, turpmāk paredz, ka sadzīves atkritumu svara un tilpuma attiecību noteiktu, nosverot atkritumu konteinerus to iztukšošanas vietās. Bet, tā kā visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem nebūs tāda aprīkojuma, lai nosvērtu atkritumu konteinerus to iztukšošanas vietās, svēršana varētu notikt arī atkritumu pārkraušanas stacijā vai atkritumu poligonā, vienojoties par to ar vietējo pašvaldību.

Savukārt taisnīgu rēķinu veidošanai noteikumu projektā paredz ieviest koeficientu, kuru iegūtu, matemātiski dalot sadzīves atkritumu kubikmetrus ar tonnām.

Apsaimniekotāji atbalsta

Uz jautājumu, vai vajadzīgi šādi noteikumi, Jūrmalas uzņēmuma “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” poligona “Janvāri” vadītājs Ingvars Lerhs atbild apstiprinoši. Kaut arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā rakstīts, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kā iegūst koeficientu pārejai no tilpuma uz svara mērvienībām, līdz šim tā nav bijusi pietiekami skaidri noteikta.

Arī Vidzemes novadu pašvaldību kopuzņēmuma “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais apgalvo, ka atbalsta noteikumos aprakstīto metodiku sadzīves atkritumu masas un tilpuma attiecības mērījumu veikšanai. Bet, viņaprāt, šī metodika ir regulāri atjaunināma, jo mainās gan iedzīvotāju paradumi, gan nepārtraukti tiek attīstīta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, līdz ar to sadzīves atkritumu konteineru svars ir mainīgs.

Poligona “Janvāri” vadītājs Ingvars Lerhs gan domā, ka VARAM sagatavotie noteikumi pilnīgi nenodrošinās to, ka iedzīvotāju rēķini par atkritumu savākšanu un izvešanu vienmēr sakritīs ar patiesībā savākto un izvesto. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanā esot jāņem vērā āra gaisa temperatūra, nokrišņi, kas būtiski ietekmē šo tilpuma un svara attiecību. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka stāvokli tie uzlabošot.

Kaut arī noteikumi, ja tos valdība apstiprinātu, uzliks papildu administratīvo slogu gan atkritumu apsaimniekotājam, gan pašvaldībai, tie palīdzēšot iedzīvotājiem un uzņēmējiem labāk saprast, par ko viņi maksā un ka no viņiem netiek paņemts vairāk, kā noteikts likumā. Uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka arī pašlaik “Piejūras” klienti Tukuma, Kandavas, Engures, Talsu, Dundagas, Mērsraga, Jaunpils novadā un Jūrmalā nepārmaksā par atkritumu izvešanu un savākšanu.

Jūrmalā jau sver

“Mūsu uzņēmums gan vēl nenodrošina atkritumu svēršanu pie katra klienta,” turpina Ingvars Lerhs, “bet, kā zināms, Jūrmalas pašvaldība ir pirmā Latvijā, kur tas jau notiek, sadarbojoties ar Rīgas apsaimniekošanas uzņēmumu “Clean R”.”

Gan viņš, gan “ZAAO” pārstāvis Aivars Sirmais atzīst, ka vēl pāragri spriest, vai šī svēršana uz vietas ir labāka par svēršanu poligonos. To varēšot pateikt pēc gada vai diviem. Aivars Sirmais piebilst, ka tā ir jauna prakse ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Dažās valstīs atkritumu svēršana pie klienta namdurvīm jau notiekot. Bet citās atteikušās no tās pārāk lielo izdevumu dēļ.

Uzņēmuma “Clean R” pārstāvis Kaspars Līcītis paskaidro, ka sadzīves atkritumu svēršana pie katra klienta mājas Jūrmalā ieviesta no šī gada 1. marta. Norēķinoties par atkritumu svaru, nevis pēc konteineru tilpuma, Jūrmalas iedzīvotājiem tā ir iespēja ietaupīt un maksāt par reāli radīto atkritumu daudzumu. Pēc svēršanas sistēmas ieviešanas noteiktā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa (neieskaitot PVN) ir 84,35 eiro par tonnu.