Pasaulē
Vēsture

Atklāta ēģiptiešu mūmiju balzamēšanas recepte 16

Apzeltīta ēgiptiešu mūmijas maska. AP/LETA

Izpētot Turīnas muzeja mūmiju, eģiptologiem izdevies atklāt līdz šim senāko iebalzamēšanas ziedes recepti un secināt, ka līķi tika iebalzamēti 1500 gadus agrāk nekā līdz šim uzskatīts.

Mūmija, kas glabājas Turīnas muzejā un iedēvēta par Fredu, līdz šim nebija pētīta, tādēļ tā bija ideāls objekts, kuru izpētīt zem mikroskopa, lai noteiktu balzamēšanā izmantotās vielas.

Zinātnieki secināja, ka balzamēšanā izmantotas augu eļļas un augu sveķi vai cukuri, kā arī sakarsēti skujkoku sveķi un aromātisku augu ekstrakti. Šīs vielas kopā, domājams, veidojušas lipīgu brūnu ziedi, kas uzsmērēta tieši uz līķa vai audekla saitēm, ar kurām tas nosaitēts, norādīts ceturtdien žurnālā “Journal of Archaeological Science” publiskotajā pētījumā.

Pētījuma viena no autorēm Jana Džounsa no Austrālijas Makuori universitātes norādīja, ka Turīnas muzeja mūmijas izpēte ievērojami papildinājusi zināšanas par agrīnās mumifikācijas izplatīšanos, kā arī sniegusi jaunu informāciju par šo konkrēto mūmiju.

“Apkopojot ķīmisko analīzi ar ķermeņa vizuālo apskati, ģenētisko izpēti, radioaktīvā oglekļa datēšanu un audekla saišu mikroskopisko analīzi, mēs secinājām, ka šis rituālais mumifikācijas process noticis 3600 gadus pirms Kristus,” norādīja Džounsa, piebilstot, ka vīrietis, kurš mumificēts, nāves brīdī bijis 20 līdz 30 gadus vecs.

Pēc ietīšanas sveķotos audeklos, mūmija, visticamāk, tika novietota karstās smiltīs, lai vielas sāktu iedarboties.

Pēc tam mūmijas tika novietos kapenēs tālu prom no saules. Piesardzības nolūkos, lai nesāktos trūdēšana, līķim pirms iebalzamēšanas tika izņemtas smadzenes un citi orgāni.

LA.lv