Pasaulē
Citur

ASV Senāts brīdina Balto namu pret uzbrukumiem medijiem 16


ASV prezidenta padomnieks Donalds Makgāns (no kreisās) jau vairākus mēnešus sadarbojas ar īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklētāju grupu, kas pēta varbūtējos sakarus starp Trampa kampaņu un Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās, un esot sniedzis Milleram ļoti plašu informāciju par prezidenta darbībām šajā laikā.
ASV prezidenta padomnieks Donalds Makgāns (no kreisās) jau vairākus mēnešus sadarbojas ar īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklētāju grupu, kas pēta varbūtējos sakarus starp Trampa kampaņu un Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās, un esot sniedzis Milleram ļoti plašu informāciju par prezidenta darbībām šajā laikā.
Foto – Jim Lo Scalzo/EPA/LETA

Vairāk nekā 350 ASV plašsaziņas līdzekļu pagājušajā nedēļā pēc laikraksta “The Boston Globe” ierosmes kopīgi vērsās pret prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka mediji esot “tautas ienaidnieks”.

 

Brīvas preses loma ir neaizvietojama

Daži prezidenta Trampa kritiķi uzskata, ka viņa mēģinājumi demonizēt medijus ir radījuši valstī naidīguma gaisotni, kas veicina vardarbību. “Šodien ASV mums ir prezidents, kurš radījis priekšstatu, ka mediju pārstāvji, kas uzkrītoši neatbalsta pašreizējās ASV administrācijas politiku, ir “tautas ienaidnieki”,” ievadrakstā atzīmē “The Boston Globe”. “Tas ir viens no daudzajiem meliem, ar ko nācis klajā šis prezidents, gluži kā vecu laiku šarlatāns apberot labticīgo pūli ar “brīnumu” putekļiem vai ūdens rasu,” Bostonas avīze atzīmē ievadrakstā “Žurnālisti nav ienaidnieks”. ASV medijus vienotam pretsparam mobilizēja prezidenta Trampa uzstājīgie apgalvojumi, ka plašsaziņas līdzekļi, kas publicē kritiskus materiālus par viņu, ražo “viltus ziņas”, atzīmē aģentūra AFP. Arī ASV Senāts ir devis pretsparu Trampa Baltajam namam, pieņemot rezolūciju, kurā uzsvērta “brīvas preses neaizvietojamā loma” un izteikts brīdinājums, ka centieni iedragāt medijus ir “uzbrukums mūsu demokrātiskajām institūcijām”. Laikraksts “The New York Times”, ko Tramps bieži izvēlējies par kritikas objektu, pagājušajā ceturtdienā iznāca ar milzīgu virsrakstu “A FREE PRESS NEEDS YOU” (“BRĪVAI PRESEI VAJAG TEVI”). “Uzstāt, ka jums netīkamas patiesības ir “viltus ziņas”, ir bīstami demokrātijas izdzīvošanai. Žurnālistu nosaukšana par “tautas ienaidnieku” ir bīstama,” raksta “NYT”, atgādinot Tomasa Džefersona, viena no ASV konstitūcijas autoriem, teikto: “Ja man būtu jāizlemj, vai mums būtu vajadzīga valdība bez laikrakstiem vai laikraksti bez valdības, es, ne mirkli nešauboties, dotu priekšroku pēdējiem.”

 

Džons Dīns atgādina par Votergeitas lietu

Uz Trampa atbildi ilgi nebija jāgaida. Tvitera vēstījumā viņš atkārtoja savu apgalvojumu, ka “viltus ziņu” mediji ir “opozīcijas partija”, piebilstot, ka “The Boston Globe” esot “slepena vienošanās” pret viņu ar citiem medijiem. “Nav nekā cita, ko es vairāk gribētu mūsu valstij, kā patiesa PRESES BRĪVĪBA,” tvītoja Tramps, taču paliekot pie sava, ka “prese ir brīva rakstīt un teikt, ko grib, taču daudz no tā, ko tā saka, ir viltus ziņas, virzot politisko dienas kārtību vai vienkārši cenšoties kaitēt cilvēkiem”.

Vakar prezidents Tramps nāca klajā ar vairākiem dusmīgiem tvītiem par “The New York Times” publicēto rakstu, ka Baltā nama padomnieks Donalds Makgāns sadarbojas ar īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā, lai aizsargātu pats sevi. Tramps uzstāja, ka “viss ir otrādi”. “Esmu pieprasījis atklātumu, lai šīs pretīgās raganu medības varētu beigties,” tvītoja Tramps. “Es atļāvu (Makgānam) un visiem citiem liecināt (Millera izmeklēšanā), lai gan man tas nebija jādara. Man nav ko slēpt,” apgalvoja Tramps. Prezidenta dusmu izvirdums bija saistīts ar “NYT” rakstu, ka Makgāns jau vairākus mēnešus sadarbojas ar īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklētāju grupu, kas pēta varbūtējos sakarus starp Trampa kampaņu un Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Makgāns esot sniedzis Milleram ļoti plašu informāciju par prezidenta darbībām šajā laikā. Ja izrādītos, ka Trampa rīcība ir apzināti kavējusi patiesības noskaidrošanu, prezidentam draudētu lielas nepatikšanas.

Tramps noliedzis, ka Makgāns būtu liecinājis pret viņu, vainojot “viltus ziņu medijus, kas kļuvuši par tautas ienaidnieku”. “NYT”, atsaucoties uz avotiem Baltā nama aprindās, atzīmē, ka Makgānu un viņa advokātu Viljamu Bērku esot samulsinājusi Trampa gatavība ļaut Makgānam brīvi runāt ar īpašo prokuroru. Trampa attieksme esot raisījusi Makgānā aizdomas, ka prezidents varētu novelt uz viņu vainu par varbūtēju pretestību patiesības noskaidrošanai, kas ir kriminālpārkāpums.

Džons Dīns, kurš bija padomnieks prezidenta Ričarda Niksona administrācijā un atzina savu vainu sazvērestībā pret patiesības noskaidrošanu Votergeitas skandālā, kas noveda pie Niksona atkāpšanās 1974. gadā, paziņojis, ka, viņaprāt, Makgāns rīkojies pareizi, sadarbojoties ar Millera izmeklēšanu, jo tā viņš varot aizstāvēt ne tikai sevi, bet arī savu klientu. Un viņa klients nav Donalds Tramps, bet gan prezidenta postenis, teica Dīns, kurš bija Baltā nama padomnieks Niksona laikā. Tramps savā tvītā nodēvēja Dīnu par žurku. Dīna liecības Kongresa izmeklēšanas komitejā savulaik bija izšķirošas Votergeitas lietas izgaismošanā, piespiežot Niksonu atkāpties no amata.

LA.lv