Latvijā
Politika

Ārzemēs dzīvojošo balsis – kārdinošs kumoss partijām 16

Foto – Shutterstock

Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi ir gards kumoss dažādiem politiskajiem spēkiem, lai gūtu papildu balsis, tāpēc arvien vairāk partijas tos iekļauj arī savos kampaņu plānos. Bet ko ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem gatavojas piedāvāt politiķi?

 

Tautiešu balsu “apgūšana”

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs balsoja 23 116 cilvēki no kopumā 87 493 balsstiesīgajiem, tas nozīmē, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas uz vēlēšanu iecirkņiem nedevās. Toreiz pirmās trīs vietas ārvalstīs ieņēma “Vienotība”, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (tobrīd vēl ar Artusu Kaimiņu kā spilgtāko saraksta personāžu). Tagad ārzemēs dzīvojošo tautiešu labvēlību mēģina iegūt vai visas partijas (Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajās 4000 zīmju programmā bieži pieminēti vārdi “diaspora”, “cilvēku aizbraukšana”, “atgriešanās dzimtenē”, “pasākumi tautiešu palikšanai Latvijā” utt.), bet kam tās tiks, prognozēt nav viegli. Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas vēlētāju politiskās simpātijas neparādās sabiedriskās domas aptaujās, jo to veikšana būtu ļoti dārga. Pirms vēlēšanām gan Latvijā, gan ārvalstīs paredzētas politiskas diskusijas, kuras attiecas uz tautiešiem ārvalstīs – Rīgā 28. augustā diskusiju rīko biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, bet septembra sākumā gaidāmi pasākumi Britānijā, kurus rīko vietējās tautiešu organizācijas – Latviešu centrā Britānijā “Straumēni” un Londonā. Vairākas partijas arī iecerējušas doties braucienos uz ārzemēm, lai tur veiktu savas kampaņas. Tas bijis par iemeslu, lai Ārlietu ministrija (ĀM) izplatītu atgādinājumu, kurā norāda – rīkojot ārvalstīs Saeimas priekšvēlēšanu diskusijas, ir rūpīgi jāizvērtē katras konkrētās valsts tiesiskais regulējums un tradīcijas. “Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja šādās priekšvēlēšanu diskusijās gribētu piedalīties Latvijā reģistrēto politisko partiju pārstāvji. Šādi gadījumi būtu jāsaskaņo ar konkrētās valsts Ārlietu ministriju,” uzsver ĀM.

 

Sola iespēju atgriezties

Partijas piedāvājumā diasporai lielākoties runā par valsts tautsaimniecības un dzīves līmeņa uzlabošanu, kas rosinātu cilvēkus atgriezties Latvijā. “Tautiešus interesē saiknes uzturēšana ar Latviju, kā arī tas, lai Britānijā darbotos latviešu valodas skolas bērniem, uz kurām vest atvases nedēļas nogalēs,” saka”Jaunās Vienotības” politiķe Z. Kalniņa-Lukaševica. Ja atgriezties vēlas ģimene ar bērniem, tad būtisks ir jautājums par izglītību – skolu pieejamību, bērnu latviešu valodas zināšanām, asistenta pieejamību, kurš palīdzētu iekļauties dzīvē Latvijā. “Pētījumos parādās algas apmērs, kas rosinātu atgriešanos, – 1500 eiro. Tas var būt atšķirīgs,” spriež Z. Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka ekonomikas stāvokļa uzlabošanās būtu rosinošs faktors. Politiķe un viņas kolēģi izmantojot katru iespēju, kad ir ārzemēs, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem tautiešiem. Nacionālās apvienības politiķis Rihards Kols norāda, ka ar diasporas pārstāvjiem tiekas regulāri un darīs to arī turpmāk. Viņš gan bilst, ka ir bijušas reizes, kad uz tikšanos ar viņu Edinburgā atnākuši trīs cilvēki. Partijas līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks tikušies ar tautiešiem Lielbritānijā un arī ASV. Tāpat NA politiķi ar tautiešiem komunicējot sociālajos tīklos. Pārsvarā nākoties uzklausīt pārmetumus par politisko situāciju Latvijā, daudzi aizbraukušie atzīst, ka esot noguruši no korupcijas. “Publiskajās diskusijās var dzirdēt visas iespējamās samazgas, arī pārmetumus, kāpēc “Ryanair” un “Air Baltic” lidojumi kļuvuši dārgāki. Tomēr neformālās sarunās kritizētāji ir mierīgāki un veidojas konstruktīvs dialogs,” vērtē R. Kols. Viņaprāt, ir būtiski pieņemt Diasporas likumu, kas arī būs veicinošs faktors, lai rosinātu tautiešu atgriešanos valstī. Valsts ekonomiskā izaugsme, lielākas algas un vairāk Rietumu biznesa kultūras uzņēmumos būtu būtiski argumenti, kas rosinātu tautiešu atgriešanos.

Cita pieeja ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas arī iepriekš publiskajā telpā nav izcēlusies ar īpašām iniciatīvām diasporai. “Mēs īpaši nebraucam uz ārzemēm pie tautiešiem. Mudinām skatīties uz darbiem – kāda pašlaik ir nodokļu politika, cik liels bezdarbs, kādas iespējas uzņēmējiem, cik brīvu vietu bērnudārzos,” saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, aicinot vērtēt Māra Kučinska valdības darbus.

 

“Saskaņa” izmetīs tīklus arī Krievijā

Liberāls skatījums uz diasporu ir apvienības “Atttīstībai/Par” līderim Danielam Pavļutam, kurš uz Latvijas iedzīvotāju migrāciju lūkojas kā uz normālu procesu, jo cilvēki mūsdienās brīvi pārvietojas pasaulē. “Esam par globālu latvietību, kurā, lai kur mūsu tautieši būtu, valda ciešas saites ar Latviju,” saka D. Pavļuts. Tomēr arī viņš norāda: lai tautieši apsvērtu iespēju atgrieztie Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, nepieciešams uzlabot kopējo ekonomikas stāvokli, kā arī vairāk stāstīt par iespējām Latvijā. “Kad biju ekonomikas ministrs, Īrijā tikos ar tautiešiem. Toreiz jutu, ka cilvēkiem ir divējādas jūtas. Viņiem bija racionāli pamatota izvēle atbilstoši savai kvalifikācijai doties strādāt, kur ir labāks atalgojums. Tiem, kas no Latvijas devās prom, kad iestājās krīze, iekšā gruzd netaisnības sajūta. Manuprāt, valstij un pašvaldībām jāsper vienkārši soļi un jābūvē tilti ar cilvēkiem, piemēram, informējot par pašreizējiem dzīves un darba apstākļiem Latvijā,” uzskata D. Pavļuts.

Viens no tiem, kas atradis dzirdošas ausis ārvalstu latviešu vidū, ir partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Iepriekšējās vēlēšanās viņš rīkoja īpašus braucienus, kā arī izmantoja politiskajai komunikācijai savu interneta raidījumu “Suņu būda”. Tas atspoguļojās arī balsojumā. Kaimiņš uzsver: lai panāktu aizbraukušo tautiešu atgriešanos, valsts jāveido paredzama, attiecinot šo jēdzienu uz tieslietām, ekonomiku un veselības aprūpes pakalpojumiem. “Ir cilvēki, kas grib mājās uz Latviju, taču viņos valda neziņa, vai viņiem būs darbs. Tādēļ mēs zaudējam cilvēkus no savas valsts. Mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki nebrauktu projām,” klāsta A. Kaimiņš. Viņš noraida citu politisko spēku pārmetumus par to, ka viņa politiskais spēks par diasporu atceras, kad nepieciešamas balsis. “Šo gadu laikā gandrīz katru mēnesi esmu braucis tikties ar tautiešiem. Esmu ļoti labi informēts par tautiešu noskaņojumu. Mums ir pilnas zāles, piemēram, Dublinā, bet varas partijām mēdz atnākt tikai daži cilvēki,” apgalvo A. Kaimiņš.

“Cilvēki savulaik aizbraukuši no Latvijas ekonomiskās situācijas un piedzīvotās attieksmes dēļ,” teic Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš uzsver, ka viņa partijas ieskatā labākais līdzeklis, kā rosināt tautiešus atgriezties, – ieviešot kārtību valstī un sakārtojot ekonomiku. Partijas aktīvisti došoties arī braucienos uz diasporas centriem Britānijā, Īrijā un citur.

Līdzīgas domas pauž arī “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. “Remigrācijai spēcīgākais instruments būtu Latvijā demonstrēt ekonomikas izaugsmi vairākus gadus pēc kārtas. Ja mūsu IKP augs par pieciem procentiem katru gadu, tas apturēs tautiešu aizbraukšanu un radīsim spēcīgu stimulu aizbraukušajiem pārdomāt savu izvēli.”

“Saskaņa” plāno ar tautiešiem tikties gan Lielbritānijā, gan arī Krievijā. Par Krievijas latviešiem ir saprotama “Saskaņas” vēlme arī šajā jautājumā izmantot partijas uz Austrumiem vērsto profilu.

 

“Esam Latvijas tautas neatraujama daļa”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Politisko partiju reitingos diasporas noskaņojums neparādās vispār, un tas vairo stereotipus par ārzemju latviešiem kā viena vai cita politiskā spēka “dabisko auditoriju”, uzskata Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde ELĪNA PINTO.

 

Ko, jūsuprāt, tautieši ārvalstīs sagaida no Saeimas vēlēšanām un kandidātiem?

Latvijas cilvēki pasaulē nu jau pēc skaita veido “piekto novadu”, kas savā dažādībā un līdz ar to politikas izvēlēs ir tikpat daudzveidīgi kā Kurzeme vai Latgale. Vēlēšanu norises ziņā diaspora ar 121 iecirkni ārpus Latvijas ir otrs lielākais vēlēšanu centrs aiz Rīgas. Līdz ar to interese par diasporas vēlētāju nodomiem aug, kas ir apsveicami, jo palīdz uzturēt Latvijas un diasporas saikni, izpratni par Latvijas norisēm, latviešu valodu. Tie ir arī būtiski priekšnosacījumi iespējamam lēmumam par atgriešanos.

Šobrīd gan ikviens, kas paziņo, ko “diaspora grib vai negrib” attiecībā uz vēlēšanām, vienkārši spekulē vai spēlē politiku, jo nepastāv neviena socioloģiska aptauja vai visaptverošs forums, kurā tas būtu noskaidrots. Politisko partiju reitingos, piemēram, diasporas vēlētāju nodomi netiek atspoguļoti vispār. Bez šādas informācijas arī tiek vairoti stereotipi par diasporu kā tā vai cita politiskā spēka “dabisko auditoriju” tā vietā, lai partijas iesaistītos kvalitatīvā dialogā. Turklāt daudz tiek runāts par piecu procentu slieksni, un jāsaprot, ka diasporas balsojums var to būtiski ietekmēt.

Mēs redzam, ka pilsoniskā un politiskā aktivitāte mūsu vidū aug – organizācijās darbojas 11% cilvēku, ir būtiski audzis pašu diasporas aktīvistu vadīto vēlēšanu iecirkņu skaits un tagad, pirmsvēlēšanu laikā, notikušas vai plānotas politikas debates Briselē, Stokholmā, Londonā un “Straumēnos”, Dublinā, Vīnē, Frankfurtē un citviet. Daudzos ir apziņa, ka šīs vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas Latvijas nākotnei, otrajā simtgadē iesoļojot.

Lai cik dažādas arī būtu politiskās simpātijas diasporā, pašos pamatos varu droši teikt, ka Latvijas pilsoņiem ārzemēs ir būtiska Latvijas neatkarība un drošība, tiesiskums un atbildīgums valsts pārvaldībā, kā arī Latvijā mītošo tuvinieku dzīves līmeņa celšanās, ko liela daļa paši kompensē ar pārskaitījumiem no darba ārvalstīs.

 

Cik tautieši ir informēti par kandidātu sarakstiem, vai viņiem ir sapratne par Latvijas iekšpolitiskajām reālijām?

Diaspora Eiropā ir tuvu notikumiem Latvijā gan saturiski, gan ģeogrāfiski. 77 procenti vismaz reizi nedēļā seko Latvijas aktualitātēm ziņu portālos (55 procenti no tiem – katru dienu); mums gan ir mazāk informācijas par krievvalodīgajiem. Nozīmīga loma šeit ir arī diasporas medijiem, un pirmsvēlēšanu laikā tajos mudinām ietvert vairāk informācijas par aktualitātēm Latvijā un vēlēšanu kārtību, lai neviens nevarētu attaisnoties ar to, ka 6. oktobrī nav aizgājis vēlēt tāpēc, ka nav zinājis, kad vai kā tas darāms – klātienē vai pa pastu.

Jāatceras, ka dzīve ārvalstīs cilvēkiem dod jaunu skatījumu, kāda ir valsts un pašvaldību pārvalde, saziņa ar saviem iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības vide un izglītības vai veselības aprūpes pieejamība visa mūža garumā. ES un citās starptautiskajās organizācijās strādājošie turklāt nepastarpināti redz, kā notiek Latvijas interešu pārstāvība plašākā mērogā. Tas rada citu perspektīvu uz Latvijas politisko piedāvājumu šajās jomās, un motīvs ir vēlme pilnā mērā lepoties ar Latviju.

Diaspora balsos par Rīgas kandidātu sarakstiem. Interesanti redzēt, ka tajos šoreiz papildus politiķiem ar trimdas pieredzi, kuri Latvijas politikā jau iestrādājušies, ir arī vērā ņemams skaits politikā jaunu cilvēku ar ilgāku Briseles, Lielbritānijas, Īrijas vai citu valstu darba pieredzi. Tas cels arī diasporas vēlētāju aktivitāti.

Ja šajās vēlēšanās diasporas vēlētāji nobalsotu vismaz tikpat aktīvi kā Latvijas novados – un šāds precedents jau bija referendumā par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu –, tad būtu pamats apsvērt, vai diasporai atvēlēt savu vēlēšanu apgabalu. Vēlētāju skaits ārvalstīs jau pietuvojas šobrīd mazākajā – Kurzemes – vēlēšanu apgabalā reģistrēto vēlētāju skaitam, un tikai aptuveni puse no reāli ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iestādēm oficiāli paziņo savu ārvalstu adresi.

 

Vai esat novērojusi, ka pēdējā laikā politiķi vairāk īsteno kampaņas, kas veltītas diasporai?

Kad janvārī Rīgā rīkojām diskusiju par to, vai politiskajām partijām būtu nepieciešamas nodaļas ārvalstīs, uz sarunu atnāca tikai četras t. s. jaunās partijas. Šobrīd gan vai ik dienu ELA e-pastā iekrīt partiju ziņu lapas vai uzsaukumi ārvalstu vēlētājiem. Šogad enerģiskāk nekā ierasts savas ārvalstu vizītes ar diasporas kopienu satikšanu apvieno ministri, un dažas partijas ir rīkojušas izbraukuma tikšanās ar latviešiem Luksemburgā, Briselē, Londonā, Stokholmā. Arī uz ELA un Lielbritānijas latviešu sabiedrisko organizāciju rīkotajām pirmsvēlēšanu debatēm Londonā un “Straumēnos” septembra vidū ir atsaukušās 11 politiskās partijas. “Straumēnu” notikumu LTV Ziņu dienests pārraidīs tiešraidē kā vienu no trim lielajām pirmsvēlēšanu diskusijām, bet Londonā tiek plānots “Tautas Panorāmas” raidījums. Esmu gandarīta, ka ir šāda interese, esam pēdējos gados daudz strādājuši, lai būvētu šos saziņas un sadarbības tiltus starp diasporu un Latviju.

 

Kas politiķiem būtu jādara, lai tautieši ārvalstīs apdomātu iespējas atgriezties Latvijā?

Latvijas attīstību kopš neatkarības atjaunošanas ir virzījuši ārēji atskaites punkti – Eiropas Savienības, NATO, ESAO vērtējumi un kritēriji. Šobrīd, kad esam iestājušies visos attīstīto valstu “klubos”, brīžiem šķiet, ka “ārēja vērtētāja” vietā tiek piesaukta diaspora, un atgriešanās uztverta kā lakmusa tests politikas kvalitātei. Patiesais kritērijs tomēr ir visu Latvijas cilvēku drošība par rītdienu, izaugsmes iespējas, lojalitāte un cilvēku vajadzībām atsaucīga pārvaldība. Tajā loma ir ne tikai politiķiem, bet arī pašvaldībām, medijiem un cilvēkiem – uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām. Ne aizbraukšana, ne atgriešanās pati par sevi nav kritērijs – gan vienā, gan otrā gadījumā cilvēks var dot pienesumu Latvijai. Svarīgi ir atvieglot iespējas to darīt, un tas tikai palīdzēs celt kopējo dzīves līmeni Latvijā.

Šajā nolūkā jau pirms Diasporas likumprojekta tapšanas esam rosinājuši vairākus praktiskus pasākumus – labot dzīvesvietas deklarēšanas kārtību, lai ļautu atgriešanos plānot savlaicīgi, piemēram, piesakot bērnus bērnudārza rindās, mazināt birokrātiju ārvalstīs iegūtās mediķa, arhitekta vai būvinženiera profesionālās kvalifikācijas atzīšanai praksei Latvijā, arī aizsargāt diasporas pensionāru neapliekamo minimumu pensijām, kas nopelnītas ārvalstīs, tā veicinot šīs naudas ieplūšanu Latvijas ekonomikā. Pozitīvi vērtējami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mēģinājumi veidot praktisku atbalstu informācijas pieejamībai un uzņēmējdarbības sākšanai Latvijā, lai gan to izmaksas nešķiet samērīgas un tie nespēj aizstāt trūkstošo stratēģiju par mobilitāti un Latvijas novadu attīstību.

 

Vai politiķi diasporu uzlūko kā “teritoriju”, kur iegūt papildu balsis, vai arī kā vietu, kur aicināt tautiešus atgriezties Latvijā?

Jo vairāk politikā būs cilvēku ar starptautisku pieredzi, jo dabiskākas būs attiecības starp politiku un diasporu un remigrējušajiem. No diasporas perspektīvas šķiet dabiski, ka esam Latvijas tautas neatraujama daļa – un pamazām šī izpratne veidojas arī Latvijā. Politiķi iet tam līdzi, rēķinot ieguvumus un zaudējumus vēlēšanās atkarībā no tā, kuru retoriku izvēlēsies. Ceru, ka ar laiku arvien mazāk dzirdēsim runas par “aizbraucējiem – nodevējiem” vai “diskriminējošām privilēģijām”.

 

 

Partiju solījumi tautiešiem ārvalstīs

Fragmenti no rakstā minēto partiju, kuras startē 13. Saeimas vēlēšanās, 4000 zīmju programmām par diasporu.

 

JKP

Darbaspēka problēmu risināšana, veidojot aktīvu politiku repatriācijai, dialogu ar diasporu.

Nacionālo interešu nostiprināšana sadarbībā ar diasporu, interešu lobēšana starptautiskās organizācijās.

 

NA

Panāksim, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. Ar individuālu pieeju atbalstīsim katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzīvot Dzimtenē.

 

“Attīstībai/Par”

Taisnīgā Latvijā laba veselības aprūpe bez garām rindām ir pieejama visiem. Par veselības aprūpi ikvienam gādā valsts. Pacientu līdzmaksājumi ir divreiz mazāki, bet mediķu algas neliek viņiem emigrēt.

Taisnīgā Latvijā cilvēki paliek un atgriežas, jo šeit ikvienu ciena un gaida. Latvijas pilsoņi pasaulē pieder Latvijai – caur kultūru, valodu un lietišķām saitēm.

 

“JV”

Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē, sadarbība ekonomikā, zinātnē, sportā un pētniecībā.

Atbalsts diasporai, atgriežoties Latvijā, t. sk. bērnu integrācijai izglītības sistēmā.

 

“KPV LV”

Saistītie raksti

Tomēr mēs šeit definējam 13 darbus, kas skar katru no mums. Ir nepieciešams tos paveikt, lai apturētu cilvēku izbraukšanu un lai radītu prognozējamu vidi, kurā Latvijas cilvēki vēlas dzīvot, atgriezties un veidot lielas ģimenes. Cilvēkiem ir jānotic savām nākotnes iespējām Latvijā, bet tas nav iespējams, kamēr valsts pārvalde un varas politiķi ar darbiem nepierādīs, ka spēj atbildīgi un efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu.

 

ZZS

Koncentrēsimies uz labu darbavietu radīšanu, veidojot konkurētspējīgu, uz eksportu vērstu un sociāli atbildīgu tautsaimniecību, atbalstot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, paredzot pasākumus tautiešu palikšanai un atgriešanās iespējām Latvijā.

 

“Saskaņa”

Tikai kopā Latvijas iedzīvotāji spēs panākt pārmaiņas un pārvarēt nopietnus izaicinājumus – jaunu cilvēku aizbraukšanu, ekonomisko atpalicību, nabadzību.

LA.lv