Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Egils Līcītis: Ar kūku kasti

Lai gan uz papīra viscaur tiek deklarēts atbalsts un prioritāte demogrāfisko problēmu risināšanai, tas brīdis, kad kāds politiskais spēks iedrošinās nākt ar konkrētiem projektiem tautas dzīvā spēka atdzemdināšanā, pārējiem liek neveikli stingt kā sāls-stabiem – kā, tas patiešām būs jādara!? Sevišķo uzdevumu premjerministrs, pienākumu nospiesti ministri, protams, ir bezgala tāli no krāsainās pasaules, kur valda rozā un gaišzilais un kur vecāki priecājas, ka zīdāmo atvašu kaka beidzot kļūst zaļgandzeltena. Pavecie valdības locekļi zināmu apstākļu dēļ nevar dot praktisku ieguldījumu latviešu dzimstības veicināšanā, jo ministriem naktī svarīgi gulēt kā nosistiem pie nopūstām svecēm pēc darba dienas dunas. Tomēr politiķi nedrīkst aizsnausties, pastāvīgi atgādinot, cik nozīmīga vairošanās Latvijai, un atbalstīt tos, kas vēl liek lietā laulības dzīves piederumus. Ik rītu pamostoties, valstsvīriem jāsāk ar apsolījumiem darīt visu, kas pa spēkam, lai nodrošinātu tautas ataudzi, un turēt par pirmo uzdevumu palīdzēt rasties un iesakņoties stiprām dzimtām, lai visapkārt skan možas latviešu bērnu balstiņas, nevis tikai drūmas pensionāru nopūtas.

Tas novērots, cik ļoti Valsts prezidents ar lielu kūku kasti mīl nākt ciemos pie dižģimenēm. Svarīgākie amatu vīri aizvien laipni uzlūko bērnu bariņu un no mazuļu ķekara foto pulkā smaida līdzi. Publiskos pasākumos politiķi nepalaidīs garām iespēju noglaudīt un papaijāt garāmejot sastapto balto galviņu, uzsist uz pleca tētim un iekniebt sānā māmiņai. Taču, ak vai, kā noplok sirsnība, sašaurinās fiskālā telpa un cik steidzamāk iedalāmi citi darbi, kolīdz jānolemj par materiālo piešķīrumu no budžeta līdzekļiem, lai risinātu demogrāfiskās problēmas, novērstu latviešu izmiršanu. Tad rodas neatliekamākas prioritātes, sasāpējušākas lietas par palīdzības maksājumiem kuplām saimēm, un vienīgie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības, kas iestājas par ģimeņu pabalstīšanu, izpelnās nopēlumus un pārmetumus par lēkšanu uz ecēšām un miljonu sviešanu ārā pa logu. Vecākie biedri no ZZS un “Vienotības” pamāca – nevaram atļauties nesamērīgu finansējuma pieaugumu. Ar tik iespaidīgu naudas pielikumu daudzbērnnieki kļūs stāvus bagāti! Sevišķi ar iebildumiem izcēlies “Vienotības” jaunais līderis Ašeradens, kam demogrāfijas programmas raisa lielas zobu sāpes un skābas grimases. Blakussēdētājs līdzjūtīgais labklājības ministrs Reirs varēja gan kolēgu pieturēt aiz piedurknes un uzšņākt – ko tu klaudzini kā āmurs, tā partiju taisnā ceļā nolaidīsi uz grunti!

Kad izlauzīsies lielo algu saņēmēju neapmierinātība, ka mēnesī nopelnīto uz mājām vairs nav jāved ar ķerru un piķi var sastūķēt koferī – varasvīri uzreiz satrauksies. Valdība vienmēr uzmanīgi ieklausīsies aizvainotos, lūpu uzmetušos ārzemju investoros, ka dokumentācija, lietvedība Latvijā kārtojama tikai vietējā valodā. Arī bēgļu apgādē tiek radīti pilotprojekti un rūpīgi pārdomāti priekšlikumi par stāvokļa uzlabošanu. Priekš daudziem valdība pašu velnu panāks un izdarīs, tikai māmiņas ar bērnu ratiņiem gan labprāt netiek gaidītas MK durvju priekšā. Jo rada tā kā neērtības sajūtu, tā kā sirdsapziņas ēdas par ēkas dūmvadā izkūpējušiem solījumiem.

Bet tavu laimi, ka uz valdību atlidojis stārķis, kamdēļ mostas spārnotas cerības, ka veselības ministre uzstāsies, lai atrastu naudu mūsu dūdām un kriksīšiem. Un re, godprātīgais Ministru prezidents atcerējies, ka cēlies no izslavētas partijas, kura teica, ka latviešiem pienāks tie laiki, kad divi vecāki spēs izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Tagad Kučinskis licis par pienākumu – lai cietumnieki smok mūros, nevis gaišās, skaistās telpās, lai kaut no pazemes izrauj naudu, bet valsts kasē ir jādzemdē 100 miljoni ģimenēm ar bēbīšiem.