Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Daugavas upes kuģīša "Misisipi" ietilpība ir līdz 180 personām, kas paredzēts tūrismam un pasākumu svinībām. Citviet pasaulē līdzīgi kuģīši tiek izmantoti arī kā sabiedriskais transports uz ūdens.

Ar kuģīti no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi – pagaidām vien sapnis

Pieaugot satiksmes intensitātei, daudzviet Eiropā ūdens ceļi tiek izmantoti kā sabiedriskā transporta alternatīvas. Dažāda lieluma un modifikācijas pasažieru kuģi iedzīvotājus no viena pilsētas gala uz otru pārvadā Klaipēdā, Stokholmā, Prāgā, Kopenhāgenā un Turku. Kādēļ Rīgā netiek īstenota šāda ideja, ja mums ir Daugava, kuras ūdens ceļš, kas piemērots sabiedriskajam transportam, ir aptuveni 30 kilometri?

 

Sēdēšana uz zelta poda

Šāda pēcgarša rodas pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja iniciētās diskusijas, kur vienuviet tikās galvaspilsētas pārstāvji, uzņēmēji un apkaimju iedzīvotāji, lai pārrunātu galvaspilsētas sabiedriskā transporta iespējas un alternatīvas.

“Pēc ūdens transporta Rīgā trūkst pieprasījuma, tādēļ nav arī piedāvājuma,” sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Viņaprāt, ūdenstransportam nebūtu savienojuma ar objektiem, kas varētu interesēt iedzīvotājus, tādēļ Rīgas nodokļu maksātāju naudas investēšana šajā projektā netiek uzskatīta par lietderīgu. Bolderājas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja apkaimju biedrību pārstāvji domā citādi. Uzsverot, ka iedzīvotāji labprāt izmantotu ūdenstransportu un Bolderājai vitāli nepieciešams labāks savienojums ar Vecmīlgrāvi.

“Visa pamatā ir tikai un vienīgi nauda, tāpēc tuvākajā nākotnē nekas nenotiks,” ar nožēlu secināja Vecmīlgrāvja attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inta Biezā. Viņa ir pārliecināta, ka ūdenstransportam potenciāls ir ļoti liels un tas Rīgai nāktu tikai un vienīgi par labu. “Es uzskatu, ka nav jāsēž uz zelta poda, jo visa pamatā nav tikai nauda. Rīgā ir gana daudz lietu, kur naudas līdzekļi ir nesaimnieciski izniekoti, bet sabiedriskais transports pa ūdeni tāds nebūtu. Protams, es nevaru apgalvot, ka pasažieru uzreiz būs ļoti daudz, bet, pakāpeniski iedzīvotājus ieinteresējot, rastos arī pieprasījums. Nav jau viss jāievieš uzreiz un tūlīt, sākumā vajadzīgs pilotprojekts, lai izvērtētu, vai kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids galvaspilsētā ir nepieciešams.”

 

Ātrums, regularitāte un pieejamība

Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” Marš­rutu tīkla daļas vadītājs Reinis Auziņš argumentēja, ka ikdienā ceļu no Bolderājas līdz Vecmīlgrāvim mēro mazāk nekā 100 cilvēku dienā. Un tas ir ļoti maz. “Pasažierus interesē ātrums, regularitāte un pieejamība. Vai sabiedriskais ūdenstransports to var nodrošināt? Kuģīšiem Rīgā vajadzētu būt. Tie ne tikai labi izskatās un prezentē mūsu pilsētu, bet, pārvadājot pa ūdens ceļiem tūristus, varam iepazīstināt ar dažādiem kultūrvēsturiskiem apskates objektiem. Šāda satiksme ir iespējama. Kā tā tiks organizēta? Tas ir dziļākas izpētes jautājums, kas jāveic pilsētplānotājiem. Lai apzinātu pieprasījumu, sākotnēji jāapzina infrastruktūra. Tikai tad varam runāt par kuģīšu satiksmi, kas tiek izmantota kā iedzīvotāju pārvietošanas veids.”

“Kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai,” pārliecināts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis An­dris Ločmanis. “Galvenie priekšnosacījumi ir kursēšanas biežums un ilgums, maršruts, cena un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem. Piemēram, Lucavsalā upju transportam varētu būt potenciāls. Pēdējo gadu laikā šajā vietā notiek dažnedažādi festivāli, koncerti un pasākumi. Svarīgākās pieturas tādējādi būtu pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Mūkusalas birojiem un pašā Lucavsalā,” norādīja A. Ločmanis. Piebilstot, ka rekonstrukcija, bez šaubām, būtu jāveic, taču tas ir īstenojami, jo tur ir vietas, kur var piestāt kuģi. Vēl viens iespējamais maršruts ir Daugavgrīva–Bolderāja–Vecmīlgrāvis–Mangaļsala, taču arī tā izstrādei ir nepieciešama nauda un sakārtota infrastruktūra.

 

Pēc darba uz kuģa saulrietā

“Lai cilvēki vēlētos atpūsties uz ūdens, tam ir jābūt tīram, jābūt vietām, kur laivām piestāt, tās ievilkt un izvilkt no ūdens. Satiksme balstās uz diviem parametriem – sakārtotu pilsētvidi un ekonomiku. Kādēļ, piemēram, Kopenhāgena, Prāga un Stokholma var, bet mēs ne? Uz šo jautājumu atbildi es neesmu spējis rast. Manuprāt, mums ir jāpārdzīvo šis automobiļu laiks un tad sabiedriskajam transportam uz ūdens būs izredzes arī Rīgā. Iedomājieties paši, saulrietā kuģot mājās no darba. Labāk nekā pārpildītā trolejbusā vai tramvajā, ne tā? Tas būtu fantastisks dienas iesākums un nobeigums, uzskatu, ka ir jāizmanto šī mūsu dabas dāvana,” piebilda arhitekts pilsētplānotājs Egons Bērziņš.