Kultūra
Mūzika

Ar krāšņu programmu un izciliem māksliniekiem atklās 15. Kremerata Baltica festivālu 16

Foto – Matīss Markovskis

No 13. līdz 16. septembrim Dzintaru koncertzālē ar četriem muzikāli daudzpusīgiem koncertiem norisināsies 15. Kremerata Baltica festivāls. Atklāšanas koncertā, 13. septembrī, tiksimies ar izcilajiem kamerorķestra “Kremerata Baltica” mūziķiem, kuri kopā ar Tibora Vargas starptautiskā junioru vijolnieku konkursa 2018. gada laureātu Artūru Trēlnesu atskaņos “Ziemu” no Antonio Vivaldi cikla “Gadalaiki”. Uzlecošā pianisma zvaigzne Julianna Avdejeva uzmirdzēs Franča Lista “Pirmajā klavierkoncertā”, savukārt latviešu komponista Kristapa Pētersona “Bartokāla etīde” piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertā, kam dots apakšnosaukums “Ungāru vējš”, tiksimies ar starptautiski atzīto pianisti, 2010. gada Šopēna konkursa uzvarētāju Juliannu Avdejevu. Spilgtā trīsdesmitgadnieku paaudzes pianiste, šovasar debitēja Zalcburgas festivālā un uzstājas ar tādiem ievērojamiem pasaules orķestriem, kā Londonas filharmonisko orķestri, Zviedrijas Karalisko filharmonijas orķestri un citiem. Viņas izpildījumā baudīsim ungāru dižākā klaviermūzikas virtuoza Franča Lista poētiski majestātisko Pirmo klavierkoncertu Mibemolmažorā.

Tibora Vargas starptautiskā junioru vijolnieku konkursa 2018. gada laureāts Arturs Trēlness un “Kremerata Baltica” atskaņos Ziemu no Antonio Vivaldi pasaulslavenā cikla Gadalaiki, kā arī Adama Skoumala Variācijas par čigānu melodijas tēmu. Adams Skoumals ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem čehu pianistiem un komponistiem. Pirmo atzinību kā komponists viņš ieguva 1998. gadā festivālā Prāgas pavasaris, kur Skoumala kompozīcija tika apbalvota ar pirmo vietu kā labākais laikmetīgais skaņdarbs. Skaņdarbs Variācijas par čigānu melodijas tēmu vijolei un orķestrim bija izvēlēts kā obligātais laikmetīgās mūzikas skaņdarbs starptautiskajos vijolnieku konkursos Sionā, Šveicē (2009) un Buenosairesā (2010).

“Kremerata Baltica” kamerorķestra virtuozais sniegums uzmirdzēs Bēla Bartoka “Otrā stīgu kvarteta” orķestra versijas pārlikumā. Bēla Bartoks ģeniāli prata sakausēt ungāru mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, piešķirot arhaiskajam tautas mantojumam tādu vitalitāti un izteiksmības vārdnīcu, kas izdevies vien retajam komponistam. Bartoka Otrais stīgu kvartets ir viņa kamermūzikas šedevrs ar rokmūzikas cienīgu ritmiku un apollonisku garu. Skaņdarbs rakstīts Pirmā pasaules kara laikā, kad Bartoks bija spiests emigrēt no Budapeštas. Atšķirībā no iepriekš rakstītajiem opusiem, Bartoks šeit ir klasiski “atturīgāks”, lēnajās daļās it kā nojaušot tā brīža dzīves izolētību.

Savukārt latviešu komponists Kristaps Pētersons īpaši šim festivālam ir radījis jaundarbu “Bartokālā etīde”, kas tapis, iedvesmojoties no Bēla Bartoka intervijas Ņujorkas Radio. Šķiet, ka Kristapa Pētersona partitūrās mirguļo un kņud mistika, nedaudz pagāniskas burvestības, intriģējoša noslēpumainība. Skaņas telpiskuma grafisko skaistumu Pētersons savos skaņdarbos atklāj ar zinātnisku mākslinieciskumu. Kristaps Pētersons par jaundarbu “Bartokāla etīde” saka: “1944. gada 2. jūlijā Bēla Bartoks sniedza interviju Ņujorkas Publiskā Radio raidījumam/koncertam “Jautā komponistam”. Šīs intervijas ieraksts ir skaņdarba pamatā. Sanācis tā, ka līdzīgi Bartokam Ungārijā viņa laikabiedrs Latvijā, folklorists un filologs Kārlis Straubergs arī veicis nozīmīgu pētījumu folklorā. Skaņdarbā dzirdams divu veidu akustiskais materiāls, kur pirmais vairāk akcentē laika, otrs – telpas kategoriju.”

Izceļot gan Latvijas, gan citu Austrumeiropas valstu vēsturiskos centienus pēc neatkarības, Kremerata Baltica festivāla motīvs šogad ir Austrumeiropas vējš – mūzikas gaiss ar latviešu, ungāru, čehu, ukraiņu un poļu komponistu skaņdarbiem.

LA.lv