Latvijā
Sabiedrība

Angļu valodas bubulis – vai jābaidās? Vecāki un eksperti par svešvalodu mācīšanu bērniem 16

Shutterstock ilustrācija

Latvijas skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti angļu valodā ir krietni augstāki nekā dzimtajā valodā. Seriāli, spēles, grāmatas, informācija internetā bērniem galvenokārt pieejama angļu mēlē. Teju katrs mazs bērnelis līdz desmit braši skaita tieši angļu valodā – reizēm to iemācās pat agrāk nekā dzimtajā. Vai tas ir slikti? Speciālisti skaidro, ka svešvalodas bērnam kaitējumu nodarīt nevar. Kaitējums rodas gadījumā, ja bērnu vecāki pret valodām izturas nevīžīgi.

 

Kad biju maza, kā jau teju jebkurš bērns, brīvos brīžus bieži pavadīju, skatoties multfilmas. Tolaik populārs bija “Cartoon Network” multfilmu kanāls – Govs un cālis, Skubijs Dū, Dekstera laboratorija u. c.

Latviski filmiņas toreiz tulkotas netika – skatījos tās oriģinālvalodā un joprojām esmu pārliecināta, ka šī nodarbe ielika pamatīgus pamatus manām angļu valodas zināšanām. Tālākā valodas apguve skolā notika dabiski un nepiespiesti, man viss likās pašsaprotami, kamēr citiem skolasbiedriem eksāmenu kārtošana angļu valodā sagādāja pamatīgas grūtības. Laiki mainās, un angļu valoda Latvijas bērnu ikdienā vairs nav nekas neparasts – telefoni, planšetes, internets, aplikācijas, spēles, seriāli – teju viss saturs un piedāvājums ir tieši angļu mēlē.

 

Tehnoloģijas māca valodu

Divu bērnu mamma Dagnija no Liepājas atklāj, ka laikā, kad nu jau 16 gadus vecajam dēlēnam angļu valoda šķitusi pievilcīgāka nekā dzimtā valoda, viņa bijusi ļoti satraukusies: “Viņam bija aptuveni četri gadi, kad viņš angļu valodu izmantoja biežāk nekā latviešu. Bija saskatījies visādas multfilmas, saspēlējies spēlītes internetā. Tolaik mana mamma, kā jau kundze gados, nesaprata šādas modernas lietas, viņa teica, ka mans dēls nekad neiemācīsies runāt kārtīgā un pareizā latviešu valodā – ja nu viņš vispār sāk buldurēt tikai angliski? Ko tad? Tomēr es kaut kā no viņas bažām līdz galam nenobijos. Protams, biju uztraukusies, jo man pašai šī valoda bija ļoti sveša, nesapratu, kāpēc latviešu bērniem gandrīz viss, kas viņus interesē, tiek pasniegts citā valodā. Bet, kad viņš skolā sāka uzrādīt un joprojām uzrāda lieliskus rezultātus gan latviešu, gan angļu valodā, es sapratu, ka uztraukumam nav pamata. Lieliski raksta sacerējumus abās valodās, pat palīdz klasesbiedriem. Toreiz par to šausminājās ne tikai mana mamma, bet arī draudzenes, kuras uzskatīja, ka sākumā līdz galam kārtīgi jāizkopj dzimtā valoda un tikai tad var ķerties klāt citām. Es tā nedomāju – lai bērns attīsta savu domāšanu, lai spēlējas un runājas, kā viņam tīk. Mūsu, vecāku, uzdevums, savukārt ir nodrošināt bērniem saturīgas un noderīgas sarunas dzimtajā valodā, lai tā tiktu izkopta. Paviršas sarunas, nabadzīga valoda un nevīžība pret to, kā ikdienā komunicējam, var nodarīt daudz lielāku kaitējumu nekā spēlīte angļu valodā. Ja mēs bērnam pievēršam nepieciešamo uzmanību, runājam, piedomājot pie tā, ko sakām – kāpēc lai angļu valoda nodarītu kādu kaitējumu?”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dagnijas domas apstiprina valodnieks Andrejs Veisbergs, skaidrojot, ka jaunās tehnoloģijas netieši var ietekmēt pareizu latviešu valodas apguvi, tomēr lielāks drauds ir tieši sarunas ar paviršiem valodas lietotājiem: “Ir tehnoloģijas, kas var palīdzēt valodu apguvei, bet citas, piemēram, īsziņu rakstīšana saīsinātā vai gramatiski nepareizā formātā, var traucēt. Es tādus gadījumus, kuros latviešu bērns angliski runā labāk nekā latviski, nezinu gan. Iespējams, ka Anglijā vai Īrijā audzis bērnelis, ar kuru vecāki pietiekami daudz nestrādā, gan tāds varētu būt.” Ir gadījumi, kuros vecāki paši, būdami latvieši, izvēlas ar bērnu runāt tikai angļu valodā. Iemesls – vēlme pēc iespējas labāk un ātrāk iemācīt bērnam citu valodu. Andrejs uzskata, ka tā nav pati sliktākā doma, jo valodu zināšana bērnam nāk tikai par labu, tomēr vajadzētu izvairīties no gadījumiem, kuros anglisko runāšanu piekopj bērna māte: “Visbiežāk tieši māte bērnam ir vistuvākais cilvēks dzīves pirmajos gados. Tieši viņa ieliek valodas pamatus – cerams, ka pareizus. Tāpēc mātei nevajadzētu ar bērnu runāt tikai angļu valodā. Varbūt, ka der tāds variants, kurā mamma runā latviski, bet kāds cits ģimenes loceklis bērnam māca angļu valodu.”

 

Daudzvalodība rada apjukumu

Citās domās par valodu mācīšanu bērniem ir nu jau 20 gadus vecās Sanitas mamma Sandra – meitas bērnību visa ģimene kopā pavadījusi Anglijā, kur mazajai Sanitai radušās lielas problēmas tieši dažādo valodu dēļ: “Kad meitai bija nedaudz vairāk kā trīs gadiņi, pārcēlāmies uz Angliju. Tur nodzīvojām astoņus gadus. Saprotams, ka gribēju, lai mazā iekļaujas sabiedrībā, un mācīju viņai angļu valodu. Vīrs savukārt paralēli mācīja krievu valodu – viņam mamma bija krieviete. Viņam tas bija svarīgi. Pēc kāda laika sapratām, ka esam nošāvuši greizi. Meitiņa īsti nerunāja nevienā valodā. Vismaz ne labi un tekoši – vārdi juka, skolā vēlāk klājās ļoti grūti. Protams, tagad jau viss ir izlīdzinājies un viņa šīs valodas ir apguvusi labi, bet skolas laiks bija ārkārtīgi sarežģīts. Piemēram, 6. klasē, pārejot uz citu skolu un kārtojot latviešu valodas testu, viņa dabūja divnieku. Tāpat angļu valodā negāja spoži. Ar otru bērnu mēs tādus eksperimentus vairs netaisījām. Esmu sapratusi, ka sākotnēji bērnam jāiemācās mātes valoda – stingri pamati, uz kuriem tālāk būvēt pārējās zināšanas.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sandrai piekrīt Junga analītiķe Ginta Teivāne – bērna dzīves pirmajos gados nevajadzētu censties pārspīlēt ar valodu daudzumu: “Vecākiem dažreiz gribas sasteigt sava bērna attīstību, uzskatot, ka, jo vairāk informācijas, t. sk. valodas, tiks mācītas, jo viņš būs spējīgāks un gudrāks. Praksē tā nav. Vispirms jāapgūst sava dzimtā valoda, tad pakāpeniski var mācīties citas valodas – nekas netiks nokavēts. Divvalodīgā ģimenē, kur katrs vecāks runā savā valodā, valodas attīstība var būt kavēta, jo kopā tiek jauktas divas vai pat trīs valodas.”

Latvijas Internacionālās skolas Administratīvā asistente Madara Pole apstiprina – bez labām dzimtās valodas zināšanām bērnam ir daudz grūtāk iemācīties kādu svešvalodu: “Aptuveni 20% no mūsu skolas audzēkņiem Latvijas pilsoņi. Galvenie iemesli, kādēļ vecāki savus bērnus izvēlas laist mūsu skolā – starptautiska vide, moderna izglītības sistēma, angļu valoda kā pamatvaloda skolā, IB diploms, kas palīdz iekļūt pasaulē atzītās skolās. Mūsu skolā jaunāko klašu bērniem ir iespēja savas dzimtās valodas (latviešu vai krievu) prasmes uzturēt un arī uzlabot ar īpašas programmas palīdzību – “Mother Tongue” (mātes valoda), kuras laikā skolēni konkrēto tēmu apgūst ne tikai angļu valodā, bet arī savā dzimtajā. Savu audzēkņu vecākiem un arī pašiem audzēkņiem mūždien atgādinām, ka mājās ir jāturas pie savas dzimtās valodas – jāsarunājas, jālasa grāmatas, jāskatās filmas un izglītojoši raidījumi tieši dzimtajā valodā.”

 

Angļu valodu zina labāk nekā dzimto?

Angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti, 12. klasi beidzot, kā norāda Valsts izglītības satura centrs, pēdējos trīs gados ir augstāki nekā latviešu valodas eksāmenu rezultāti. 2017. gadā angļu valodā vidējais rezultāts valstī bija 59,7%, bet latviešu valodā – 50,9%. Vai ir pamats satraukumam? Valodnieks Veisbergs ir pārliecināts, ka eksāmenu rezultāti nekādā veidā neatspoguļo reālo valodu situāciju valstī: “Eksāmens vienmēr nosaka iemācītā apguvi, ne objektīvu kopējo zināšanu summu. Piemēram, cilvēks var runāt brīnišķīgā valodā, bet nezināt, kas ir izteicējs, partikula, vai analizēt teikuma struktūru. Un otrādi. Turklāt eksāmeni lielākoties notiek rakstiski, varbūt cilvēks vispār nespēj runāt normālā tempā, varbūt nezina vairāk par 1000 vārdiem, bet eksāmenam ar to ir pilnīgi pietiekami.” Veisbergs skaidro, ka latviešu valoda mainās, tā kļūst vienkāršāka: tā saucamā tautas valoda izplešas. Līdzīgi kā mode, arī valoda kļūst demokrātiskāka, normas un konvencijas vienkāršojas. Līmenis slīd uz leju. Manuprāt, skolās latviešu valoda un literatūra būtu jāmāca citādi.”

Inovatīvās bērnu mācību metodes un materiālu “Wattsenglish Baltic” metodiķe Ieva Jansone–Pīlāce atklāj, ka, lai gan šobrīd situācija ir pasliktinājusies, patiesībā vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri raksta vai runā gramatiski nepareizi, tikai tagad, modernajām tehnoloģijām attīstoties, to ir vieglāk pamanīt: “Jā, tāda ir mūsdienu realitāte. Jauniešu valoda pasliktinās. No vienas puses, jauniešiem ir ļoti daudzveidīgas un plašas iespējas, no otras puses, tas ierobežo laiku un vēlmi padziļināti apgūt pamatpriekšmetus, tādus kā latviešu valoda vai matemātika. Taču būtiski ir arī tas, ka mūsdienās visiem ir daudz lielākas iespējas publiski demonstrēt savas valodas prasmes. Agrāk cilvēks, kurš īsti labi neprata lasīt vai rakstīt, nekad neveidoja publiskas slejas, piemēram, kā šobrīd tik aktuālie blogi un sociālo tīklu profili, tādēļ arī mazāk pamanījām, ka kādam varbūt nepadodas rakstīt un izteikties. Tagad šīs šķietamās pārmaiņas ir izteikti redzamas. Turklāt arī valoda nekad nestāv uz vietas un nepārtraukti mainās līdzi laikam un lietotāju ieradumiem.”

 

Viss atkarīgs no ģimenes

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Piecu bērnu mamma Māra Niedra angļu valodu neredz kā biedu – tas ir tikai lielisks papildinājums bērnu radošumam, attīstībai, inteliģencei: “Es domāju, ka angļu valoda nevar pārņemt latviešu valodu. Nav tā, ka jaunie neko nemāk. Ja kāds uzskata, ka tikai jauniešiem ir nabadzīga dzimtā valoda – tā ir tāda savas pašapziņas stutēšana. Tas, ka bērni ikdienā lasa angliski – galvenais, lai vispār lasa. Mani bērni brīvi runā angļu valodā, un ik reizi kopīgi visiem šiem angļu vārdiem atrodam atbilstošus latviešu vārdus, visu izrunājam. Tas arī viss. Jo vairāk bērnam kaut ko spiedīsi, jo lielāku pretspiedienu dabūsi. Gadījumos, kad internetā mazi bērni savā starpā sarakstās angliski – viņi šos tekstus noteikti kaut kur ir noskatījuši un attiecīgās situācijās lieto. Mēs jau visi patiesībā vairāk vai mazāk apzināti vērojam un kopējam apkārtējos. Ja tās sarakstes ir publiskas, tur var būt arī vēlme izrādīties.”

Saistītie raksti

Jansone–Pīlace ir pārliecināta, ka jaunās tehnoloģijas nevar būtiski ietekmēt to, cik labi vai slikti bērns iemācīsies kādu valodu, tas nevar traucēt dzimtajai valodai, ja to kontrolē, ja ģimenē ir veselīga komunikācija. Tas, ka bērniem angļu valoda liekas pievilcīga un stilīga, ir pilnīgi saprotami – viss jaunais un modernais ir pieejams tieši angļu valodā. Viss atkarīgs no tā, kā ģimenē ar to tiek galā un cik daudz tam tiek pievērsts uzmanības: “Man nav nācies saskarties ar gadījumiem, kuros bērns tehnoloģiju lietošanas dēļ vairāk attīsta angļu valodas, nevis latviešu valodas prasmi. Uzskatu, ka šādi gadījumi ir iespējami galvenokārt tad, ja ģimenē ir zems savstarpējās saziņas līmenis, taču tas jau ir audzināšanas prioritāšu jautājums – ja vecāki neatrod laiku, ko pavadīt ar bērniem, nepārrunā ikdienas notikumus, ļauj neierobežoti izmantot telefonu un citas ierīces, nekontrolējot informācijas saturu, var būt, ka šādi gadījumi ir iespējami. Angļu valoda ir starptautiska valoda, tajā ir pieejama visa aktuālākā informācija un popkultūra – viss, kas ir saistošs mūsdienu bērnam un jaunietim. Tā ir samērā vienkārša un ļoti plaši izplatīta pasaulē. Tā ļauj sazināties ar cilvēkiem gandrīz no jebkuras pasaules valsts un paver plašas iespējas starptautiskai integrācijai. Neuzskatu, ka jebkāda veida valodas prasmes ir peļamas un ka to apgūšana būtu kaut kādā veidā jābremzē. Mūsdienu cilvēkam ir svarīgi būt starptautiski pieejamam, neapšaubāmi, angļu valodas zināšana šīs iespējas tikai palielina. Lielāka uzmanība drīzāk būtu vēršama uz to, lai stimulētu bērna vēlēšanos izkopt dzimto valodu. Ir vajadzīgas autoritātes, spēcīgi un motivētspējīgi pedagogi, interesanta literatūra, kas parādīs un iemācīs novērtēt dzimtās valodas zināšanu nozīmīgumu. Turklāt ir svarīgi netiražēt mītus, ka latviešu valoda ir nabadzīga un tajā kaut ko nevar pateikt. Gan vārdformu, gan vārdu krājuma ziņā latviešu valoda ir ļoti bagāta, un tajā var izteikt visu jebkurā nozarē.”

Arī valodnieks Veisbergs uzskata, ka skolās latviešu valoda un literatūra būtu jāmāca citādi: “Angļu valodai ir liela ekonomiskā vērtība, tajā ir pieejams daudz lielāks un atšķirīgāks informācijas, mūzikas, filmu apjoms. Daudz kas ir smalki izstrādāts un uz cilvēka apziņu precīzi tēmēts. Angļu valodai piemīt gan specifisks vienkāršības, gan labskanības, gan nedaudz nekonkrētības/maiguma šarms. Piemēram, angliski var ļoti vienkārši, maigi un eleganti runāt par seksu, citās valodās tas ir mazliet sarežģītāk. Tas, ka jaunieši, kurus interesē viss jaunais un aktuālais, labi runā angliski, nav nekas jauns. Lai uzlabotu dzimtās valodas lietojumu, iesaku vecākiem runāt ar bērniem pareizā un bagāta latviešu valodā, dot lasīt labas grāmatas un labus žurnālus. Vest uz teātri, skatīties filmas, klausīties “LR 1” un “LR 3″. Ja iespējams, šad tad paanalizēt gan savu, gan bērnu, gan paziņu un televīzijas raidījumu valodas lietojumu. Skolās savukārt vajadzētu vairāk valodas un literatūras stundu. Valodas stundās mazāk kalt struktūras, shēmas, vairāk ļaut bērniem runāt un uzstāties, labot un analizēt teikto. Sacerējumu rakstīšana – tas ir ideāls valodas un domāšanas slīpēšanas līdzeklis.”

 

LA.lv