Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Māris Antonevičs: Amerikanizētā “Saskaņa” un Kremļa “āža kāja”

Raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka “Saskaņa” pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām algos politiskos konsultantus no ārvalstīm. Turklāt nevis no Krievijas, kā varētu padomāt, zinot šīs partijas vēsturi un ideoloģisko virzienu, bet no Amerikas Savienotajām Valstīm. Lai gan, iespējams, ka tieši tā arī ir galvenā ideja – nevis patiešām saņemt kādus izcili gudrus padomus no aizokeāna vīriem, kuri diez vai smalki pārzina Latvijas politisko virtuvi, bet parādīt – re, “Saskaņa” ir mainījusies, kļuvusi rietumnieciska. Šajā ziņā Ušakova/Urbanoviča partijai ir izdevīgi, ka šī informācija “noplūst” latviešu medijos, pat ja beigās izrādītos, ka nekas nopietns tur apakšā nav.

Kas tad ir šie pieaicinātie amerikāņi? Raidījumā minēti vairāki uzvārdi. Deivids Merkels pildot “savedēja” lomu. Viņš ir domnīcas “Atlantic Council” pētnieks, bijušais Valsts departamenta darbinieks. Laikā, kad ASV prezidents bija Džordžs Bušs, bet par ārlietām atbildēja Kondolīza Raisa, Merkels koordinējis amerikāņu politiku Krievijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā, ieguvis labus sakarus. Tagad viņš ir biežs viesis “Saskaņas” politiķa Jāņa Urbanoviča rīkotajā “Baltijas foruma” konferencēs. No ārzemēm aicināto foruma dalībnieku uzskati nereti atbilst Latvijas žurnālistu iemīļotajam apzīmējumam “prokrievisks” (atšifrējums – uz Krievijas un Putina politiku raugās pragmatiski, cenšas Krieviju saprast un attaisnot, uzskata, ka nepieciešama ciešāka sadarbība kopēja labuma vārdā). Tiesa, ja salīdzina, piemēram, ar citu “Baltijas foruma” viesi – bijušo ASV vēstnieku PSRS Džonu Metloku, kurš pēdējā laikā uzstājies gandrīz vai kā Putina advokāts (kaut vai intervijā “Latvijas Avīzei” 2017. gada jūnijā), D. Merkels ir daudz tuvāks ASV oficiālajai pozīcijai un Krievijai veltījis ne mazums kritikas. Arhīvā var atrast 2015. gada interviju Latvijas Televīzijai, kur D. Merkels spriež: “Mūsdienu Krievija ir pat neparedzamāka kā Padomju Savienība, jo ir atkarīga tikai no viena cilvēka lēmumiem.”

Izmantojot šī “Baltijas foruma” viesa starpniecību, “Saskaņa” esot tikusi pie vēl viena amerikāņa – Kristiana Ferija, kura darbības lauks jau ir tieši vēlēšanu kampaņu organizēšana, ar ko viņš nodarbojas kopš 1996. gada. Raidījumā piesaukti divi pazīstamu ASV politiķu uzvārdi, kuru kampaņas viņš esot veidojis. Tie ir Džons Makkeins un Lindsijs Grems. Te gan varētu nedaudz paskatīties, kāda tad bijusi K. Ferija loma un kā ar šīm kampaņām veicies. 2008. gada prezidenta vēlēšanās Dž. Makkeins ieguva Republikāņu partijas nomināciju, taču viņam un komandai, kuras sastāvā bija arī K. Ferijs (atbildīgs par kampaņu interneta vidē), nācās atzīt Demokrātu partijas kandidāta Baraka Obamas pārliecinošo pārspēku. Vēl lielāka izgāšanās bija L. Grema kampaņa. Republikāņu senators 2015. gadā plānoja iesaistīties ASV prezidenta velēšanās un piesaistīja K. Feriju kā kampaņas vadītāju, taču jau pēc dažiem mēnešiem klusi izstājās no cīņas, jo izrādījās, ka aptaujas viņam paredz tikai 0,5% vēlētāju atbalstu. Pieaicinātais profesionālis neko nebija spējīgs mainīt.

Tomēr mums interesantāka varētu būt kāda cita K. Ferija biogrāfijas epizode – no 2003. līdz 2008. gadam, kad viņš strādājis pie skandalozā Pola Manaforta un, kā ziņo izdevums “A National Journal”, bijis iesaistīts vēlēšanu kampaņā Ukrainā, kur palīdzējis prokremliskajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa partijai. Jāpiebilst, ka tagad Polam Manfortam ASV tiek pārmesta arī slepena Putina interešu lobēšana, vadot Donalda Trampa kampaņu. Tātad Kremļa “āža kāja”, lai arī netieši, te tomēr pazib.

Vēl jau, protams, paliek jautājums – par kādu nauda tas tiks apmaksāts? Te nu darbs KNAB izmeklētājiem, jo par darījuma summām “Saskaņas” līderi medijiem nestāsta. Bet vai ar stāstiņiem par amerikanizēto “Saskaņu” var aizmiglot acis Latvijas sabiedrībai? Te būtu vietā citāts no bijušā Augstākās padomes un Saeimas deputāta Odiseja Kostandas intervijas “NRA”: “Prokremliskie spēki berzē rokas un pieprasa, lai dod grožus viņiem rokās, sak, mēs pie varas neesam bijuši, tagad mūsu kārta, mēs visu sakārtosim! Sakārtos tā, ka zāle pēc tam neaugs…”