Latvijā
Kriminālziņas

7200 eiro vietā jāatdod 22 400 eiro. Kurš kuru apkrāpj? 16

Foto – DANIEL SCHWEINERT/Shutterstock

Stāstam par to, kā gados jauns cilvēks, neapdomīgi aizņemoties nelielu naudas summu, iekuļas lielās nepatikšanās, varētu pat nepievērst uzmanību, ja vien tūkstošiem citu Latvijas iedzīvotāju par spīti nemitīgi skandinātajiem brīdinājumiem aizņemties apdomīgi un novērtēt maksātspēju, nebūtu piedzīvojuši kaut ko līdzīgu.

7200 eiro vietā jāatdod 22 400…

Pagājušā gada 16. novembrī 25 gadus veca rīdziniece Mārīte Markuna bija vērsusies SIA “Latvijas Hipotēka” ar lūgumu aizdot viņai šķietami nelielu summu – 7200 eiro. Aizdevējs piekritis, piedāvājot viņai parakstīt uzreiz divus līgumus.

Saskaņā ar pirmo, par prasīto summu Mārīte piekritusi pārdot SIA “Latvijas Hipotēka” viņai piederošo 45,2 kvadrātmetru divu istabu dzīvokli Purvciemā, Ilūkstes ielā. Līgumā paredzēja, ka no aizdotās naudas summas 5500 eiro firma pārskaitītu viņai uz bankas kontu, bet atlikušos 1700 eiro samaksātu skaidrā naudā.

Saskaņā ar otru līgumu, trīs turpmākos mēnešus Mārīte īrētu šo dzīvokli, maksājot 100 eiro mēnesī un ar tiesībām to atpirkt no firmas līdz 2018. gada 28. februārim.

Bet šā gada 23. janvārī SIA “Latvijas Hipotēka”, balstoties uz Mārītes pašrocīgi parakstītu iesniegumu kurā viņa atzinusi, ka dzīvokļa atpirkšanai nav naudas, piedāvāja atcelt dzīvokļa pirkuma līgumu līdz ar tiesībām to atpirkt. Tā vietā noslēgt ķīlas jeb hipotēkas līgumu, ar kuru viņas dzīvoklis tiek ieķīlāts par 22 400 eiro. Savukārt turpmākos desmit gadus par īri Mārītei jau būtu jāmaksā 200 eiro mēnesī…

Šoks un pārsteigums

“Biju pārsteigta un neziņā, kā turpmāk rīkoties,” stāsta Mārīte, “nebija saprotams, kāpēc man jāatdod firmai trīs reizes lielāka summa nekā tā, kuru biju aizņēmusies. Kad teicu, ka 200 eiro mēnesī nespēju maksāt tāpēc, ka mans atalgojums nepārsniedz 500 eiro mēnesī, SIA “Latvijas Hipotēka” konsultante nolika priekšā jau citu kredīta līgumu.” Mārīte stāsta, ka “Latvijas Hipotēkas” konsultante ieteikusi pārlabot kredītlīgumā skaitli 500 par 600, šādi uzlabojot M. Markunas kredītspēju un nodrošinot, ka no likumdošanas viedokļa viņa varētu maksāt 200 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka “Latvijas Hipotēka” uz jautājumu vai un kā tikusi vērtēta Mārītes maksātspēja, atbildēja apstiprinoši.

Aizņēmēja jūtas apkrāpta

Pēc tā noteikumiem SIA “Latvijas Hipotēka” aizdod Mārītei 11 200 eiro, bet turpmākos sešus mēnešus – līdz 2018. gada 31. jūlijam – viņai jāmaksā 187,61 eiro mēnesī. Beidzoties pusgada termiņam, kopā ar kredīta procentiem viņai būtu jāatdod aizdevējam 12 088,20 eiro.

Uz jautājumu, kāpēc viņa piekritusi un parakstījusi šo līgumu, Mārīte atbild, ka “Latvijas Hipotēka” viņu tīšām maldinājusi, sākumā piedāvājot pašai izvēlēties, kādu summu par saņemto aizdevumu maksāt mēnesī. Kā viņa apgalvo, tikai vēlāk, kad līgumu jau parakstījusi, tam bijis pievienots šokējošais sešu mēnešu maksājumu grafiks.

Pēc šī līgumam pievienotā grafika redzams, ka no aizdevuma 11 200 eiro apmērā pamatsummas maksājums bija ap 40 eiro mēnesī. Toties līgumā noteiktā komisijas maksa – 16% apmērā – ap 150 eiro mēnesī, veidojot pieminēto maksājumu 187,61 eiro mēnesī.

Uzskatot, ka SIA “Latvijas Hipotēka” viņu apkrāpusi, šā gada 22. februārī Mārīte vērsās policijā. Pēc mēneša saņēmusi atbildi, ka par SIA “Latvijas Hipotēka” iespējamām krāpnieciskām darbībām policija uzsākusi kriminālprocesu.

Jautāta, kāpēc vispār aizņēmusies naudu, Mārīte atbild, ka uzņēmumā “Latvijas Hipotēka” vērsusies tāpēc, ka pirms tam bijusi parādā piecām ātro kredītu firmām. Savukārt uz jautājumu, kāpēc parakstījusi tā dēvētās reversās nomas līgumu, vēlāk šādu kredīta līgumu, viņa atbild, ka neesot izpratusi, kādas saistības ar to uzņemas.

“Latvijas Hipotēka” krāpšanu noliedz

SIA “Latvijas Hipotēka” valdes loceklis Ņikita Gončars noliedz, ka uzņēmums būtu apkrāpis Mārīti vai spiedis viņu parakstīt nelabvēlīgus līgumus. Visus starp uzņēmumu un klientu noslēgtos līgumus abas puses parakstīja pie zvērināta notāra, kurš pārliecinājās par klientes brīvas gribas izvēli.

“Tā kā Mārīte vērsās uzņēmumā, lai atbrīvotos no agrāk ņemto kredītu parādiem, piedāvājām tā dēvēto reverso nomu,” skaidro viņš, “kad kliente bija atbrīvojusies no visiem agrāk iekrātajiem parādiem, piedāvājām hipotekāro kredītu, kuram viņa pati piekrita. Līgums tika noslēgts, bet pēc laika Mārīti sāka neapmierināt komisijas maksa jeb procenti.”

“Latvijas Hipotēkas” pārstāvis apgalvo, ka kliente varējusi pati izvēlēties sev izdevīgākos nosacījumus, lai ik mēnesi varētu maksāt mazākus procentus.

Savukārt Mārīte apgalvo, ka viņai izvēles nebija, noteikumus esot nodiktējusi “Latvijas Hipotēka”.

Uzņēmuma pārstāvis pieļauj, ka vēršanās ar sūdzībām policijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un “Latvijas Avīzē” esot mēģinājums nemaksāt aizdevumu, uz ko Mārīti, iespējams, samācījuši negodprātīgi ļaudis, kuri tīko no tā gūt kādu labumu sev. Tā liek domāt viņas pašrocīgi rakstītais iesniegums “Latvijas Hipotēkai”, kurā prasīts apturēt noslēgtā kredīta līguma maksājumus, kamēr policija nav pabeigusi izmeklēšanu. Bet, kā zināms, policijas izmeklēšana dažkārt velkas gadiem ilgi.

Kurš kuru krāpj?

Šajā lietā joprojām ir daudz neskaidrību, kas pašlaik neļauj neko apgalvot. Drīzāk liek šaubīties, vai aizdevējs un arī aizņēmējs vienmēr rīkojušies tā, lai nekaitētu viens otram.

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc 2018. gada 23. janvārī – tajā pašā dienā, kad ar Mārīti tika noslēgts pieminētais kreditēšanas līgums par 11 200 eiro, – SIA “Latvijas Hipotēka” noslēdza cesijas līgumu ar SIA “SV-INVEST”, ar kuru tai tiek nodotas Mārītei Markunai piešķirtā kredīta prasījuma tiesības un kurai turpmāk jāatmaksā šis kredīts. Pēc “Firmas.lv” datiem, SIA “SV-INVEST” pieder Krievijas pilsonim Sergejam Voldmanam.

Otrkārt, nav skaidrs, kādu summu “Latvijas Hipotēka” izsniegusi un kādu Mārīte Markuna patiesībā saņēmusi.

Mārīte apgalvo, ka no sākotnēji pieprasītā aizdevuma 7200 eiro viņai uz bankas kontu pārskaitīti tikai 5500 eiro. Bet skaidrā naudā prasītos 1700 eiro viņa neesot saņēmusi.

“Latvijas Hipotēka” apgalvo pretējo – arī šī summa ir samaksāta klientei, par ko liecina viņas ar pašas roku rakstīts apliecinājums “saņēmu skaidrā naudā vienu tūkstoti septiņus simtus eiro” un paraksts uz kases izdevumu ordera. Viņas paraksts ir arī uz visiem laikposmā no 2017. gada 16. novembra līdz 2018. gada 23. janvārim ar SIA “Latvijas Hipotēka” noslēgtajiem.

Aizdomīgi apstākļi

Pārdomas raisa arī cits ieraksts Zemesgrāmatā. 2013. gada janvārī Mārītei piederošais 45 kvadrātmetru dzīvoklis, kurš 2017. gadā tika pārdots SIA “Latvijas Hipotēka” par nieka 7200 eiro, 2013. gadā bija ieķīlāts Latvijas Pasta bankā par aptuveni 4,7 miljoniem eiro.

Kurš kuru mēģinājis apkrāpt vai paguvis apkrāpt – aizdevējs vai aizdevuma saņēmējs –, to, protams, noskaidros policijā, kas žurnālistiem parasti neko neatklāj, iekams izmeklēšana nav galā.

“Latvijas Hipotēkas” pārstāvis apgalvo, ka viņi no savas puses esot izdarījuši visu, lai palīdzētu Mārītei izkļūt no parādiem. Aizdevējs esot centies ar klienti runāt un atrast atrisinājumu, tāpēc klientes neapmierinātība un sūdzības par krāpšanu neesot saprotamas.

Kad Mārīte atteikusies maksāt, SIA “Latvijas Hipotēka” pēc savas iniciatīvas kārtojusi pārkreditēšanas procedūru bankā “Citadele”, kam viņa labprātīgi piekritusi. Pēc Zemesgrāmatas redzams, ka dzīvoklis Ilūkstes ielā šā gada 29. maijā ieķīlāts bankā “Citadele” par 21 000 eiro, kas viņai saskaņā ar bankas maksājuma grafiku jāatmaksā turpmākos desmit gadus. Savukārt Mārīte Markuna ir pārliecināta, ka uzņēmums viņu apkrāpis.

Par aizdevēju sūdzas arī citi iedzīvotāji

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane atklāj, ka šogad ar sūdzībām par SIA “Latvijas Hipotēka” vērsušies jau seši iedzīvotāji. Līgumus parakstot, viņi nav apzinājušies un sapratuši to, ka reversā noma nav tas pats, kas kredīts. Reversās nomas ietvaros aizdevējs iegūst tiesības uz viņu dzīvokļiem, īpašniekus pārvēršot par šo dzīvokļu īrniekiem. Kad kādā brīdī aizdevēja pieprasīto īri cilvēks vairs nespēj samaksāt, tad tikai apjēdz, kādu līgumu parakstījis. Viņasprāt, arī Mārīte nebija sapratusi, kādu līgumu paraksta un kādas saistības uzņēmusies. Pretēji SIA “Latvijas Hipotēka” apgalvotajam, ka pārkreditēšana kārtota pēc uzņēmuma iniciatīvas, Sanita Gertmane teic, ka tas panākts tikai pēc PTAC iejaukšanās. Bankā “Citadele” kredītu, diemžēl jau par lielāku summu, Mārīte varēs atmaksāt pakāpeniskāk.

Šā gada 21. aprīlī PTAC bija pieprasījis SIA “Latvijas Hipotēka” līdz 3. maijam sniegt paskaidrojumus par Mārītes Markunas iesniegumā minētajiem faktiem, tostarp pieprasītajām naudas summām un maksājumiem. Bet līdz 25. jūlijam paskaidrojumi vēl nebija saņemti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka, ja no Latvijas Hipotēkas netiks saņemti pienācīgi paskaidrojumi, tad PTAC likumā noteiktajā kārtībā uzņēmumam piemēros administratīvo sodu.

LA.lv