Dabā
Medības

Aicinājums uz ugunīgu randiņu ar pīlēm 16

Ir ļoti daudz un dažādas svilpes pīlēm un ne tikai.

Anri Anaņins no uzņēmuma ” www.aaknives.eu” zina ne tikai nažu izgatavošanas noslēpumus. Viņš iemācījies saprast un atdarināt pīļu balsis, lai uzaicinātu viņas uz visai ugunīgu randiņu. Šī māka noderētu ikvienam medniekam, kā nekā otrajā augusta sestdienā Latvijā sākas pīļu medību sezona. Anri Medībām labprāt atklāj savus pīļu valodas noslēpumus un medību paņēmienus.

Saule, vējš un niedres
“Pīļu medības man šķiet visaizraujošākās, jo tām ir jāgatavojas, jāizvērtē situācija – vējš, saule, citi laika apstākļi. Tāpat pareizi jāizvēlas medību vieta. Šajās medībās galu galā ir iespēja izšaut daudz biežāk nekā citās, emociju gamma ir ļoti plaša,” teic Anri Anaņins. “Pīles medīju jau vairāk nekā divdesmit gadus. Sākumā, protams, tēva uzraudzībā. Pieredze nāk tikai ar gadiem, kad saproti, kas un kā jādara, lai medības būtu sekmīgas.Pats sākums – vietas izvēle. Pārsvarā medīju lielajos ezeros – pirmajā vietā ir Lubāns (ne dīķi), tad Babītes ezers, kas ir vistuvāk mājām, un Engures ezers, tad jūra. Jo lielāka ūdenstilpe, jo lielāki pīļu bari un līdz ar to arī iespēja gūt medījumu.Nonākot ezera krastā, rūpīgi jāizvērtē vēja virziens un stiprums. Šie faktori ir noteicošie. Es nerunāju par sezonas atklāšanu – tas ir pavisam cits pasākums, kad pīles ātri tiek paceltas spārnos, lido haotiski un ir stresā, tāpat kā mednieki. Pīles ātri nosēstas vietās, kur viņas netraucē, un mednieki var doties krastā svinēt. Vēja virziens jānovērtē ne tikai konkrētajā brīdī, bet arī divas trīs dienas iepriekš. To var izdarīt, ielūkojoties vietnēs Windguru, Windy. Pīles vienmēr uzturēsies aizvējā un nekad nebūs vējā. Tur viņas arī būtu jāmeklē. Tomēr ne pašā mierīgākajā ūdens zonā, bet uz robežas. Tāpat jāņem vērā, ka pīles vienmēr sēžas pret vēju. To visu ņemot vērā, var izlikt māņu pīles, pašam paliekot aizvējā. Niedru pudurim var nostāties ne tikai no aizvēja puses, bet arī no sāna, šajā gadījumā gan mainīsies māņpīļu izvietojums.

Skaits jāpalielina
Ja māņpīļu ir maz – piecas, desmit, tās izvieto izklaidus. Taču tas darbosies tikai sezonas sākumā. Vēlāk, rudenī, bari ir lielāki un māņpīļu vajag vairāk. Liels pīļu bars nekad neapsēdīsies pie neliela māņpīļu bariņa. Pats sāku atklāšanā ar 15 māņpīlēm, pakāpeniski, ejot sezonai, skaitu palielinu līdz pat 50. Lielāku daudzumu izvieto tā, lai veidotos ceļš, laukums, kur atlidojušajām pīlēm nolaisties. Ja pīles izliktu pamīšus, atlidojušās pariņķotu un nosēstos tur, kur māņpīļu pulciņš beidzās, kas vairs nebūtu pa šāvienam. Arī kurš katrs pīles makets nederēs. Lētākie modeļi rītausmā, krēslā varbūt derēs, taču labos laika apstākļos ne. Krāsojumam jābūt ne tikai izturīgam, bet arī viegli matētam. Pretējā gadījumā pīles uz ūdens redzēs nevis sev līdzīgus siluetus, bet spožus atspīdumus un baidīsies nolaisties zemāk. Labāk izvēlēties tieši medībām domātās māņpīles.

Nepārspīlēt ar tēviņiem!

Jāņem vērā arī tas, kuras pīles konkrētajā sezonas brīdī dominē. Sezonas sākumā jaunās pīles, arī tēviņi, izskatās pēc mātītēm. Piemēram, jaunajiem merceņu tēviņiem nebūt nav zaļgani krāsotās galvas un pelēkā vēdera krāsojuma. Tāpēc man māņpīļu barā no 15 pīlēm 11 būs mātītes un tikai četri – tēviņi. Vēlāk, septembra otrajā pusē, merčus sāku aizstāt ar citām sugām – krīkli, pa kādam platknābim. Turklāt krīkļi jāliek vienā bariņā, mercenes – citā. Vēl vēlāk – oktobrī – jau pielieku klāt baltvēderes, gaigalas, mātītes, tēviņus. Taču arī maisīt nevajag – katra suga jāliek atsevišķā bariņā, pa vidu atstājot laukumiņu.Protams, medījot pīles grāvjos, māņpīles parasti neizmato un medī uz pieiešanu. Lai gan lielākos bebru uzplūdinājumos māņpīles arī var noderēt, tāpat mazajos purva ezeriņos un dīķos, īpaši vakarā, kad pīles meklē naktsmājas. Vakarā māņpīles jāizvieto tuvāk krastam, seklumā, kur putni atpūšas un barojas. Izliekot daudz māņpīļu mazā dīķī, medījumu var tikai aizbiedēt. Māņpīļu galvenais uzdevums ir parādīt, ka vieta ir droša.”

Ar bildi ir par maz

Taču ar bildi vien ir par maz. Svarīgi ir pīli pareizi piesaukt, uzrunāt, likt pamanīt māņpīļu bariņu. Sezonas sākumā mednieks vairāk sēž zālēs, vēlāk lien no tām ārā, jo mainās arī pīļu uzturēšanās vietas. Sezonas sākumā lidojošās pīles var arī nepamanīt izliktās māņpīles. Palīdzēs svilpes, kuru klāsts šobrīd ir ļoti plašs. Katra svilpe ir ar savu skanējumu un domāta konkrētai situācijai un konkrētai pīļu sugai. Iesācējiem būtu jāizvēlas svilpe ar universālāku toni, kurā iepūšot veidojas skaņa, kas ir ļoti līdzīga mežapīles pēkšķēšanai, taču nav tik rupja kā pieaugušam tēviņam. Šāda skaņa nebūs raupja, un uz to atsauksies vairums pīļu. Kur sēž mežapīles, vieta ir droša, un tuvumā labprāt nolaižas citas pīļu sugas. Vēlāk, iegūstot pieredzi, var izmatot specializētākas svilpes, jau izvēloties konkrētajai sugai paredzēto.

Svešvaloda citā zemē

“Ja ieklausās, pīles nepēkšķ, bet sarunājas, un viņu valoda ir visai komplicēta. To arī vajag izmantot. Ar nepārdomātu pēkšķināšanu var putnus atbaidīt. Katrai skaņai, tās stiprumam un nobeigumam ir nozīme. Viņa uzrunā, brīdina, sauc, kad barojas, saruna jau ir pavisam cita. Līdz ar to pīļu medībās ir tāpat kā ar svešvalodu citā zemē. Ja nemāki, var sanākt slikti,” skaidro Anri Anaņins. “Nevajag pārspīlēt – labāk vienu divas reizes iepūšam, it kā aicinot, un vērtējam garām lidojoša bariņa reakciju. Pamanīja, griežas uz tavu pusi – viss kārtībā. Ja lido tālāk, nepievēršot uzmanību, var iepūst vēl trīs četras reizes garākiem signāliem. Ja arī tad nav reakcijas, kaut kas izdarīts nepareizi. Ir brīdinājuma signāli – skaļi, gari, neatlaidīgi. Tie ir līdzīgi piesaukšanas signālam lielākos attālumos, atšķiras vien nobeigums un garums, taču ar tiem eksperimentēt nevajadzētu. Vēl ir barošanās signāls, uz ko pīles reaģē, esot niedrēs, baros, – tās ir īsas čabinošu skaņu sērijas. Sezonas sākumā merčuks viens pats sēdēs niedrēs, dungos un svilpos, taču ciemos nenāks. Esmu pārliecinājies, ka barošanās skaņas sāks strādāt oktobra beigās.Tāpat katrai sugai ir sava skaņa, savs tonis. Mercenei balss rupja, krīklim – spalga, baltvēderim un gaigalai dziesma vairāk līdzinās ķērkšanai. Vēl citas pīļu sugas iesvilpojas.

Pīles jāpazīst

Medībās jāspēj jau lidojumā noteikt pīles sugu – kaut vai tāpēc, lai zinātu, kurā svilpē pūst. Man kaklā parasti ir vismaz trīs, četras, līdz piecām. Viena – mercenei, otra – vidēja – universāla, vēl viena spalgāka – krīklim, vēl viena klusāka un viena ļoti skaļa – piesaukšanai ļoti lielos attālumos. Mazākās ūdenstilpēs skaļo labāk nelietot vispār, tā nepieciešama piesaukšanai no vairāk nekā kilometru liela attāluma. Iepūš, ja bars sagriežas, un tad vairs nelieto. Pīlei ir ļoti laba dzirde, tāpat kā redze.

Tehniskas nianses

Kad pīles tuvojas, es vairs nepūšu neko, bet cenšos saplūst ar apkārtni un nekustēties, vienlaikus koncentrējoties šāvienam. Daudzi mednieki kļūdās, sākot jau laikus tēmēt uz pīlēm, kuras tuvojas. Līdz pēdējam brīdim ir jāsēž cerā sakumpušam. Tikai tad, kad pīles laižas lejā vai jau iet pāri, jāceļas un jāšauj. Vislabāk pārlaist pāri un šaut no aizmugures. Tā skrotis iekļūst zem spalvām, nevis pret tām atsitas. Īpaši svarīgi tas rudenī, kad apspalvojums biezāks un izturīgāks. Vēl viena iespēja – sagaidīt mirkli, kad putns jau gandrīz sasniedzis ūdeni, piecelties un iesaukties. Putns izpleš spārnus un sāk celties, samērā lēni un ilgi. Jāsagaida, līdz šāviens ir drošs, un tikai tad jāspiež mēlīte.”

Atklātās un slēgtās
Svilpes var būt izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem – koka, plastmasas akrila, dažādiem sakausējumiem, gumijas. Ir atklātā un slēgtā tipa svilpes. Atklātā tipa svilpes ir vienkāršas uzbūvē un lietošanā. Tajās ir plastikāta vai metāla plāksnīte, kas vibrē, tai uzpūšot gaisu. Ar šo svilpi nevajag lielas iemaņas, taču skaņa ir visai vienveidīga un derēs piesaukšanai. Slēgtā tipa svilpes ļaus iegūt daudz bagātīgāku skaņu klāstu un ar pīlēm sarunāties. Pūšot šajās svilpēs, jāatceras, ka pīles norauj galotnes. Jāpūš ar diafragmu. Tie, kuri dzied, sapratīs, pārējiem jāiedomājas, ka nāk viegls klepus. Ar šo klepu tad arī jāpūš. Svilpe jāsaņem rokā, to satverot ar īkšķi un rādītājpirkstu, ar pārējiem pirkstiem veidojot tādu kā taurīti. Tas tad arī ir instruments, ko var spēlēt. Pirms sezonas vēlams patrenēties, bet vēl pirms tam iet dabā paklausīties, kā īsti pīles sarunājas, un mēģināt atdarināt šīs skaņas. Tas viss vēlāk noderēs medībās.

Galerijas nosaukums


Vairāk lasiet žurnāla “Medības” augusta numurā

LA.lv