Latvijā
Vēsture

1918. gada 13. augustā. “Sūtņu sazvērestība” 16


Roberts Hamiltons Brūss Lokarts (1887 – 1970).
Roberts Hamiltons Brūss Lokarts (1887 – 1970).
Roberts Hamiltons Brūss Lokarts (1887 – 1970).

Pirms 100 gadiem latviešu strēlnieks, čekists Jēkabs Buiķis Maskavā pavēstīja savam komandierim Eduardam Bērziņam, ka ar viņu “politiskai sarunai” vēlas tikties britu diplomāts Roberts Lokarts. Tā sākās viena no padomju leģendām par “Lokkarta” jeb “Sūtņu sazvērestību”, kuras mērķis esot bijis uzpirkt un pierunāt divus latviešu strēlnieku pulkus, lai tie piedalītos pretlielinieciskā apvērsumā Maskavā un lielinieku vadoņu arestos un nogalināšanā. Čekas priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Peterss vēlāk apgalvoja, ka angļu, franču un amerikāņu “imperiālisti” plānojuši strēlniekus sūtīt uz Vologdu, kur tiem bijis jāsavienojas ar angļu spēkiem Arhangeļskā. “Lokarta sazvērestība” tomēr izgāzusies, jo strēlnieki palika lojāli Ļeņinam, bet latviešu čekistu veiksmīgā spēle ļāvusi arestēt gan Lokartu, gan viņa kolēģi, britu slepeno aģentu Sidniju Reiliju un vēl ap pārdesmit personu. Pēdējo skaitā bija arī virkne ārvalstu pilsoņu un diplomātu, kuriem sarīkoja paraugprāvu, vairākiem gan aizmuguriski. Tā sauktās Sūtņu sazvērestības stāstā dominē padomju mitoloģija, taču lieta joprojām nav pilnībā skaidra, un zināms, ka Lokarts bija britu izlūkdienesta aģents, kas tiešām nodarbojies ar spiegu tīkla veidošanu Krievijā. Mūsdienās vairums vēsturnieku uzskata, ka tā bijusi pašu čekistu konstruēta lieta ar mērķi kompromitēt ārvalstu diplomātus. “Sūtņu sazvērestība” kļuva par vienu no ieganstiem, kas 1918. gadā ļāva izvērst “sarkano teroru”.

LA.lv