Pasaulē
Vēsture

1628. gada 10. augustā. “Vasa” nogrimšana 16


“Vasa” vraks pēc izcelšanas.
“Vasa” vraks pēc izcelšanas.
“Vasa” vraks pēc izcelšanas.

Pirms 390 gadiem jau pirmā brauciena laikā Stokholmas ostas akvatorijā nogrima kā Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa flagmaņkuģis būvētais 64 lielgabalu burinieks “Vasa”. Mūsdienās, pēc izcelšanas 1961. gadā un ievietošanas īpaši būvētā muzejā, “Vasa” kļuvis par vienu no centrālajiem tūrisma objektiem Stokholmā, ko katru gadu apmeklē ap 30 miljoni interesentu. Kokgriezumiem bagātīgi rotātais kuģis tika uzbūvēts divu gadu laikā, lielā steigā, jo karalim vajadzēja ātru papildinājumu flotei, kas bija cietusi lielus zaudējumus gan vētrās, gan nepārtrauktajos karos. Jāatzīmē, ka kokmateriāli kuģa “Vasa” būvei, korpusa apšuvuma dēļi tika gādāti arī Rīgā. Tā korpusa forma un lielais lielgabalu skaits tomēr nebija pietiekami sabalansēti. Burinieks izrādījās zvalstīgs. Kāda vēja brāzma to pirmajā braucienā sagāza tā, ka pa atvērtajām lielgaballūkām sāka ieplūst ūdens. Kapteinim vairs neizdevās “Vasu” izlīdzināt, un tas, pusnogrimušā stāvoklī vēl kādu gabalu slīdot, nogrima 32 metru dziļumā, ap 120 metru no krasta. Par upuru skaitu īstas skaidrības nav, taču oficiālie tā laika ziņojumi runā par 30 – 50 cilvēkiem. 69 metrus garais, 1210 tonnu ūdensizspaida “Vasa” bija aprēķināts 145 vīru komandai un vēl 300 karavīriem. Lai arī pēc tam tika sarīkota tiesas prāva, nevienu no iesaistītajiem kuģubūvētājiem un jūrniekiem par vainīgo nesauca. Visu vainu uzvēla nīderlandiešu kuģubūves meistaram Henrikam Hubertsenam, kurš bija miris jau gadu pirms katastrofas.

LA.lv