Tehnika
Tehnoloģijas

12 jauni pavadoņi ap Jupiteru 16


Jupitera pavadoņi, tostarp jaunatklātais mazākais “Valetudo” (orbīta apzīmēta ar zaļo līniju).
Jupitera pavadoņi, tostarp jaunatklātais mazākais “Valetudo” (orbīta apzīmēta ar zaļo līniju).
Foto – ROBERTO MOLAR-CANDANOSA, CARNEGIE INSTITUTION FOR SCIENCE

Meklējot hipotētisko milzu planētu “Devīto planētu”, astronomiem izdevies atklāt kaut ko citu – 12 jaunus dabiskos pavadoņus Jupiteram, kas pavadoņu skaitu ap lielo planētu palielinājis līdz 79. Tas ir lielākais pavadoņu skaits ap vienu planētu Saules sistēmā. Turklāt viens no tiem ir visai savāds.

Jaunos pavadoņus izdevies atklāt, izmantojot “Blanco” teleskopu Čīles “Cerro Tololo Inter-American” observatorijā, kurai ir arī tumšās enerģijas kamera. Astronoms Skots Šepards kopā ar komandu no Kārnegī zinātņu institūta izmantojuši minēto teleskopu, lai meklētu “Devīto planētu”, taču tobrīd viņiem izdevies vienā un tajā pašā laikā novērot arī Jupiteru, kura novērošanas laikā komandai izdevās identificēt minētos pavadoņus. Deviņi no jaunajiem dabiskajiem pavadoņiem no planētas novēroti ļoti tālu – apmēram 25 miljonu kilometru attālumā, kustoties pretēji planētas rotācijai. Šiem pavadoņiem, lai apriņķotu Jupiteru, nepieciešami apmēram divi Zemes gadi.

S. Šepards uzskata, ka šie pavadoņi ir trīs lielu senāku pavadoņu paliekas, kuri viens no otra atdalījās, saduroties ar citiem pavadoņiem, asteroīdiem vai komētām. Divi no pavadoņiem, kuri arī uzskatāmi par kāda lielāka pavadoņa atliekām, ir Jupiteram tuvāk un kustas līdz ar Jupiteru. Tie spēj planētu apriņķot mazāk nekā gada laikā.

Un vēl paliek dīvainais pavadonis, kurš ir arī mazākais un kura orbīta būtiski atšķiroties no citiem pavadoņiem. Tam dots nosaukums “Valetudo”, kas romiešu mitoloģijā bija veselības un higiēnas dieviete, dieva Jupitera mazmazmeita. “Valetudo” kustas līdz ar Jupiteru, taču tā atrodas krietni tālāk par citiem pavadoņiem, kā arī ir slīpāka. Tas nozīmē, ka “Valetudo” krustojas ar tiem pavadoņiem, kuri kustas pretēji Jupitera rotācijai un var ar tiem sadurties. “”Valetudo” faktiski brauc pa lielceļa nepareizo pusi,” norāda S. Šepards. Viņš uzskata, ka jaunie pavadoņi var palīdzēt saprast, kādi bija Saules sistēmas agrākie gadi.

LA.lv