Kultūra
Teātris un kino

Rīgas Krievu teātris vērs durvis plašāk 16


Saņemot sveicienus jaunās sezonas sākumā, aktrise Ņina Ņeznamova sacīja: “Šī man būs jau piecdesmit sestā…”
Saņemot sveicienus jaunās sezonas sākumā, aktrise Ņina Ņeznamova sacīja: “Šī man būs jau piecdesmit sestā…”
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Šā gada 2. oktobrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim apritēs 135 gadi. Tieši jubilejas dienā 136. sezona tiks atklāta ar muzikālu izrādi “Mana skaistā lēdija” Allas Sigalovas režijā. Skatītājus, kuri atnāks nosvinēt jubileju kopā ar teātri, gaida ne tikai krāšņs uzvedums uz skatuves, bet arī pārsteigumi ārpus skatītāju zāles.

“Mana skaistā lēdija” ir viens no pazīstamākajiem mūzikliem pasaulē: izmantojot par pamatu Bernarda Šova lugu “Pigmalions”, libreta autors Alans Džejs Lerners un komponists Frederiks Lou ir pastāstījuši pārsteidzoši labsirdīgu, brīžiem ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, kaislību… un angļu valodu.

Interesanti, ka kopā ar teātra trupas vadošajiem aktieriem šajā izrādē spēlēs arī skatuves mākslinieks Aleksandrs Ivaškevičs no Igaunijas Krievu teātra, kā arī profesionāli dejotāji.

Līdz oktobra beigām plānotas vēl trīs pirmizrādes. 10. oktobrī uz Eksperimentālās skatuves – “Noziegums vai sods” – līdz šim vairāk no iestudējumiem Leļļu teātrī zināmā režisora Edgara Niklasona izrāde pēc Fjodora Dostojevska tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Kā stāstīja teātra direktore Dana Bjorka, šim iestudējumam ir interesanta priekšvēsture. Teātris nolēmis ik gadu tā dēvēto veco jauno gadu 13. janvārī svinēt kopā ar kādu no Latvijas teātriem. Pērn tas noticis kopā ar Leļļu teātri, rezultātā minētajā izrādē par katra cilvēka cīņu ar Napoleonu sevī kopā ar diviem krievu teātra aktieriem spēlē arī viens skatuves mākslinieks no Leļļu teātra – Arturs Putniņš.

19. oktobrī uz Eksperimentālās skatuves pirmizrādi piedzīvos “Rafalsonāte stīgu instrumentu pavadījumā” – Jakova Rafalsona monoizrāde, kas veidota, izmantojot 20. gadsimta pirmās puses dzejnieku darbus.

Pēc tam, 26. oktobrī, Mazajā zālē – aktrises Tatjanas Lukašenkovas monoizrāde “Huligānes grēksūdze”, kas balstīta slavenās mūsdienu dzejnieces Solas Monovas dzejā. Aktrise pati arī uzrunājusi režisoru Juriju Djakonovu, kurš sacīja, ka izrāde kādam varbūt šķitīs ultramūsdienīga, skandaloza, provokatīva, taču viņam pašam bijis ļoti intriģējoši ienirt izrādē atklātajā sieviešu pasaulē.

Ieplānota arī Turgeņeva “Mumū” Viestura Kairiša režijā. Viņš iepriekšējā sezonā šajā teātrī iestudēja “Karali Līru” ar Jakovu Rafalsonu titullomā. Taču sadarbības jomā būs arī jaunums – pirmo reizi izrādi M. Čehova Rīgas krievu teātrī iestudēs Dailes teātra aktieris un režisors Intars Rešetins. Viņš izvēlējies darbu ar nosaukumu “Patiesība”.

Saistītie raksti

Kopā līdz jaunajam gadam teātŗī priekškaru vērs septiņi jauniestudējumi. Tas ir tikpat kā citgad sezonā kopumā. Kā sacīja teātra direktore, tas iespējams, pateicoties aktīvākai eksperimentālās zāles izmantošanai, kā arī tam, ka 2018. gada beigās teātrī tiks atvērts jauns mazais spēles laukums ar raksturojošu nosaukumu “Kvartirņiks”, kas ir saistīts ar mājas koncertu tradīciju 20. gadsimta beigās. Šo jēdzienu varētu skaidrot arī kā “koncertu dzīvoklī”, un tas iecerēts kā tuvplāna spēles laukums īpaši emocionālām sarunām.

Ar šo sezonu teātrī darbu sāks jauns mākslinieciskais vadītājs Sergejs Golomazovs, kurš gan nav pavisam jauns tādā nozīmē, ka ar Krievu teātri sadarbojas jau kopš 1993. gada. Tāpēc, saņēmis uzaicinājumu kļūt par tā māksliniecisko vadītāju, piekritis, kaut arī savienot jauno amatu ar pienākumiem Maskavā nebūšot viegli. S. Golomazovs ir Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, daudzu teātra prēmiju laureāts un Maskavas teātra “Na Maloi Bronnoi” mākslinieciskais vadītājs, Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) profesors. Pateicoties Sergejam Golomazovam, RKT repertuārs pēdējo gadu laikā papildinājies ar tādām izrādēm kā “Grenholma metode” (2011), “Ceļš uz Duvru” (2013), “Bīstamais pagrieziens” (2015), “Gandrīzlaime” (2017) un “1900. Leģenda par pianistu”, kurā galvenās lomas atveidotājs Maksims Busels pavasarī tika nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai.
S. Golomazovs atklāja, ka nākamajā rudenī vēlētos strādāt ar Krievu teātrim skolojamu jaunu aktieru kursu, jo nespējot iedomāties repertuāra teātri bez tieši tam skolotiem jauniem aktieriem. Vaicāts par teātra vīziju, S. Golomazovs sacīja, ka esot sintētiskā teātra piekritējs – ne viena vai otra žanra, bet talantīgu lietu atbalstītājs. “Uzskatu, ka teātrim jāver savas durvis plašāk, mums jāiestudē darbi nevis tikai krievvalodīgajiem, bet visu Latvijas un arī Eiropas skatītāju ieinteresējošas labas izrādes krievu valodā”, sacīja S. Golomazovs.

Galerijas nosaukums

LA.lv